Kā redzēt Ziemeļblāzmu Trumsē, Norvēģijā

Trumse (Tromso) tiek uzskatīta par vienu no labākajām vietām pasaulē, kur doties ziemeļblāzmu medībās, jo tā atrodas aiz polārā lokā. Te gan ir salīdzinoši siltāks, Golfa straumes dēļ, tādēļ nav jābaidās no laikapstākļiem. Lai arī mans ceļojuma mērķis bija redzēt ziemeļblāzmas, biju patīkami pārsteigta par to, cik skaista daba ir šajā Norvēģijas reģionā ziemā! Trumse ir labs galamērķis, kur doties garajā nedēļas nogalē – paliekot šeit četras naktis, var ļoti labi apskatīties reģionu! Mēs ceļojumu un ziemebļāzmu skatīšanos plānojām paši, tomēr, ja tev nav tiesību, tu baidies braukt ziemā vai arī tev nav laika saplānot ekskursijas, var izmantot tūroperatorus.

Līdzīgi raksti:

Ceļojums uz Arktiku – Svalbāra

Kāds apģērbs nepieciešams ceļojumos īpaši aukstam laikam

Kad ir labākais laiks, kad redzēt ziemeļblāzmu Norvēģijā

Lai redzētu ziemeļblāzmas, vispirms jau nepieciešama tumsa – un Trumsē no novembra līdz janvārim valda polārā nakts. Saule tad neceļas virs horizonta, tomēr pa dienu tāpat ir mazliet gaišs. Mēs apmeklējam Trumsi februārī, kad redzami arī skaisti saulrieti un saullēkti. Labākai redzamībai arī noderēs tukšāks Mēness, vai arī skatīšanās tad, kad tas vēl nav uzlecis vai jau ir norietējis. Lai arī daudzos ceļvežos martu iesaka kā labāko laiku ziemeļblāzmu vērošanai, airbnb mājas īpašniece mums teica, ka novembris esot labāks – viņa uzskatīja, ka tad ir skaidrākas debesis un mazāka iespējamība, ka būs sniega vētras. Daudzi saka, ka vajadzētu braukt vismaz uz trim dienām, lai ar garantiju redzētu ziemebļāzmu vismaz vienā. Mēs palikām četras naktis un ziemeļblāzma, vismaz kaut kādā mērā, bija redzama visās, kaut ziemebļāzmu faktors tobrīd liecināja vien par 2KP. Mēs izmantojam šo lapu ziemebļāzmu prognozēm. Ja šajā lapā prognoze liecina par faktoru 5KP un augstāk, tad ir liela iespējamība ziemeļblāzmu redzēt arī Latvijā!

Kā nokļūt Trumsē – ceļš uz ziemeļiem

Lidojām ar SAS, diemžēl tiešo reisu nav, taču labi var izmantot Eurobonus punktus, jo tas ir iekšējais Norvēģijas lidojums. Šajā ceļojumā devāmies pa ceļam uz Svalbāru. Ir dzirdēts, ka daudzi līdz Trumsei brauc ar auto, garākā ceļojumā pa ziemeļvalstīm! Šādā ceļojumā devās mani vecāki, taču vasarā. Tad gaišo debesu dēļ, ziemebļāzma nebūs redzama.

Labākā auto noma Norvēģijā

Mums bija iekrājies Europcar bezmaksas nedēļas nogales kupons, un mēs tikām pie liela, balta BMW džipa. Ar auto nebija itin nekādu problēmu, nebija ne milzu depozīti, ne pārsteigumi, atbraucot mājās. 

Viesnīcas, AirBnB jeb mūsu sliktakā pieredze ar dzīvokļa/mājas īri

Palikām AirBnb (reģistrējoties šajā saitē, saņemt $25 atlaidi pirmajai palikšanas reizei!). Tā kā mums bija svarīgi, lai varam novietot auto un bijām trīs (un mums vajadzēja divas istabas), šis izrādījās labākais variants. 4 naktis (2 istabas, ar brokastīm) mums izmaksāja 750 eiro. Šis bija arī ekonomiskākais variants tādā ziņā, ka varējām paši gatavot. Skatoties parasto viesnīcu cenas, summas bija tuvāk 100 eiro personai. 

Ar dzīvesvietu gan sanāca piedzīvojumi, vispirms saimniece mūs izmitināja ne tajā mājā, kuru mēs rezervējām.  Lai arī māja bija ļoti oriģināla, amerikāņu stilā veidota (un virtuvē pilnīgi viss bija rozā krāsā – ieskaitot tosteri un tējkannu, bet pirmā stāva tualete bija veltīta motosporta vēsturei ASV), tik lielu nekārtību un netīrību vēl nekad nebijām redzējuši. Dažas dienas tas bija tik neizturami, ka mazgājām traukus par visiem (bez mūsu divām istabām mājā bija vēl piecas, visas poļu tūristu apdzīvotas), nesām laukā atkritumus (un pat pirkām atkritumu maisus) un dažas no pannām niezēja nagi izmest laukā, jo no teflona pārklājuma vairs nebija palicis pāri nekas, kas nozīmēja brokastu olu vārīšanu eļļā, lai nepiededzinātu.

It kā “iekļautās brokastis”, kā izrādījās, nozīmēja to, ka pirmajā dienā nejauši apēdām citu iemītnieku pārtiku (pēc kā mūsu maisiņiem ledusskapī sākām likt zīmītes ar vārdiem – tas gan tāpat neatturēja citus izsalkušos, un nākamajā dienā kāds apēda mūsu ēdienu). Kādā naktī pamodāmies no tā, ka mūsu istabai rausta durvis (izrādās, naktī atbraukušajiem visiem nepietika gultu, jo saimniece lidostā vakarā bija paņēmusi vēl kādu sievieti ar bērnu un nesarēķinājusi, ka istabas jau ir pārdotas citiem) un šie viesi palika guļot uz dīvāna. Mājas īpašnieci satikām tikai vienreiz, pēdējā dienā jau braucot prom, un viņa bija ārkārtīgi draudzīga, laipna, izstāstīja daudz gan par Trumsi, gan par savu darbu lidostā, kur viņai bija iekritušas vairākas teju diennakti garas maiņas, kas izskaidroja cūcību mājā. Citi satiktie ceļotāji teica, ka šādu netīrību un nekārtību airbnb nekad vēl nebija pieredzējuši, lai arī bieži izmanto šo lapu rezervēšanai. Mums bija līdzīga pieredze.

Citas izmaksas – ēdiens, prāmis, ieejas maksas

Jārēķinās, ka Norvēģijā ēdiens maksā dārgi.

Cenas lētajā atlaižu veikalā, tādā kā mums bija Superneto:

  • 4 desiņas 7 eiro,
  • ūdens pudele 6 eiro,
  • viena maza bulciņa 3 eiro
  • atjaucamās sausās zupas 2.50 eur,
  • Alus pudele 5 eiro (bet jāiegādājas laicīgi – darbdienās alkoholu tirgo līdz 8 vakarā, sestdienās līdz 6, bet svētdienas nemaz)

Kafejnīcā Trumses centrā apēst picas uz trijiem un izdzert pa pāris tējām jau sanāca tuvu 80 eiro. Ļoti noderēja no mājām paņemtā maize, saldumi un konservi. Termosus paņēmām no mājas saimnieces.

Ieejas maksa Polaria centrā 13 eiro. Brauciens ar vagoniņu 19 eiro. Prāmis uz Lyngen Alps trijiem un mašīnai maksāja 13 eiro.

Ko vilkt mugurā, lai nenosaltu

Jārēķinās, ka neskatoties uz it kā maigāko klimatu, pat tad, kad sniega vētru nebūs, auksti te tomēr būs gan, un, ja pilsētas centrā bija vien -8C, tad pabraucot desmit kilometrus tālāk, kalnu ieplakās, izbaudījām arī -30C ar sarmas noklātiem mirdzošiem kokiem un mutuļojošu jūru. Tad mums ļoti noderēja līdzi paņemtā pamatīgāka drēbju kārta-  šajā rakstā var izlasīt precīzi, kas nepieciešams aukstos laikapstākļos, lai skatītos ziemeļblāzmas un nenosaltu. Ja tev nav piemērota apģērba, var rezervēt kādu no ziemebļāzmu tūrēm, kas piedāvā apģērbu iekļautu cenā! 

Meklējot ziemeļblāzmas

Nosēžoties Trumsē, aiz lidmašīnas loga paveras krāšņs skats – neaizsaluši fjordi, klintīm un kalniem stalti stāvam abās pusēs ūdenim. Zeme ir balta, un te valda ziema.

Diezgan pamatīgu brīdi gaidām, kamēr tiksim pie bagāžas, un tikmēr ir laiks izpētīt plakātus pie sienām, vairums reklamē dažādas tūres ziemeļblāzmu medīšanai un suņu pajūgu ekskursijas. Uzgaidāmā telpa ir maza, mums apkārt drūzmējas Āzijas tūristi un šķiet mazliet neparasti, ka to te ir tik daudz – izrādās, ziemeļblāzmu vērošana ir ārkārtīgi populāra nodarbe, īpaši ķīniešu tūristu vidū!

Jau pirmajā vakarā, turpat, pilsētas centrā, virs galvām varēja redzēt nelielu zaļu atspīdumu. Tomēr pilsētā ir salīdzinoši gaišs, tāpēc mēs nolēmām pabraukt ārpus pilsētas uz Ersfjordbotn pusi. Šeit līkumojām pa mazajiem celiņiem un minējām – kā nu būs, vai varēsim auto atstāt vienkārši ceļmalā? Var! Izrādās, te tā dara visi. Bez avārijas vai kādām citām gaismām, visas mašīnas tiek iebrauktas mazliet sniegā un vērošana var sākties! Atceros pirmo zaļo asti debesīs, ko ieraudzījām izbraucot no kalnu ieloka – viena debess puse mums skatam bija slēpta kalnu dēļ, bet kad beidzot izbraucām tiem cauri, zem kājām lejā bija kāda pilsēta ar līci, bet debesīs košas, spožas ziemeļblāzmu rindas.

Izskatās ļoti līdzīgi, kā internetā atrodamajos video un fotogrāfijās – tikai mazliet mazāk zaļas, skatoties ar aci, ne fotoaparāta objektīvā! Mēs apbraucām vēl vairākus apļus, jo brīžiem ziemeļblāzmas pieklusa, tad atkal parādījās citur, un viļņojās ar jaunu spēku. Interesanti, ka pēc prognozēm ziemeļblāzma pat nebija īpaši spēcīga – indekss bija vien aptuveni 2KP. Stāvot starp majestātiskajiem kalniem pilnīgā klusumā, ziemeļblāzmai dejojot virs galvas un tikai pa brīdim izdzirdot no kilometriem tālu, otrā pusē stāvošajiem tūristiem “oohh” un “aahh” sajutāmies vieni paši ar šo fantastisko dabas parādību, un nevarējām vien nopriecāties, ka izlēmām par labu individuālai to medīšanai, ne tūrei! Nākamajos vakaros devāmies medīt ziemeļblāzmas vēl un vēl – jau uz labi iestaigātajām takām no Ersfjordbotn uz Grotfjord un atpakaļ.

Ko vēl redzēt ap Trumsi – Sommaroy sala un pārgājiens

Nākošajā rītā nolemjam doties uz Sommaroy, zvejnieku ciematu, kas atrodas aptuveni 35 km attālumā no Trumses. Ceļi ir salīdzinoši labi tīrīti, tomēr asfaltu daudz kur zem sniega neredz. Kādā vietā sanāk gaidīt, jo uz ceļa ir tīrīšanas tehnika, kur sniegs tiek novākts no ceļmalām – kur tas iepriekš ir uzpūsts no braucamās daļas milzīgā valnī. Virzāmies uz priekšu lēni, piestājot skaistākajās vietās pa ceļam un ceļš aizņem veselu stundu! Kādā nelielā ostiņā, redzot skatus apkārt, aizraujas elpa. Šalc jūra, izskaloti ūdenszāļu kušķīši, ūdens ir neparasti caurspīdīgs un tajā redz katru smilšu graudiņu un akmentiņu. Koši saulainajā dienā vizuļo apsnigušie kalni un kļūst skaidrs kāpēc tik daudzi cilvēki vēlas atgriezties Norvēģijā vēl un vēl!

Kad nokļūstam Sommaroy, nolemjam uzkāpt kalna takā Hillesoya, uz observatorijas pusi. Apbraukājam apkārt ciematam un saprotam, ka vienīgā iespēja ir atstāt auto vēl pirms tilta, un tālāk doties kājām. Pūš auksts vējš un mūsu kāpienam pievienojas vēl arī pusstundas gājiens līdz mašīnai. Kāda brīdī apmulstam, kā lai tiekam līdz takai? Kalns tepat, un jāiet cauri tā kā privātīpašumam? Kāds norvēģis nāk mūsu virzienā un mums kaut ko sauc, domājam, nu dabūsim dzirdēt, ka esam izgājuši cauri viņa mazdārziņām! Bet nē, viņš vien aicina droši doties cauri, taka esot turpat augstāk, lai mēs ejot tik vien tālāk! Viņš katru dienu tajā uzkāpj, lai pārbaudītu, vai viss kārtībā. Pa ceļam satiekam gan lielākus, gan mazākus kāpējus, ar dažādas piemērotības apģērbiem.

Kāpiens augšā ir diezgan stāvs, vietām jāpieturas pie striķiem un jāvelkas augšā, bet tomēr nolemjam iet līdz augšai un skats atmaksājas! Vēlāk lasījām, ka no otras puses ir arī cita taka – lēzenāka. Zem kājām vizuļo zila jūra, redzam “mājiņas un kājiņām” lejā un kalnus visapkārt. Tepat arī lejā Arktiskā viesnīca, kurā es labprāt uzkavētos dažas dienas! 

Kāpjot augša, auksti nav nemaz, jo kāpiens silda, bet apsēžoties uz kāda akmens augšā drīz vien jūtam, ka vējš sāk noķert mūs arī te, un tad ir laiks doties atpakaļ. Pilsētiņā vēl ieturam maltīti, kas gan vizuāli izskatās pēc kāda dzelzceļa stacijas kioska piedāvājuma, nogurušiem no kāpiena garšo labi – par frī kartupeļiem, zivi, hamburgeri, kafiju un gāzētu dzērienu samaksājam vien 35 eiro, kas nemaz nav daudz!

Lyngen Alps

Nākamajā dienā dodamies gluži uz otru pusi, Lyngen Alps. Mūsu mājās atrodamajos bukletos tā pamatā pieminēta slēpošanas dēļ, bet mēs turp dodamies skatīties kalnu skaistumu. Izbraucot no Trumses pēc dažiem kilometriem saprotam, ka esam kādā auksta gaisa ieplakā starp kalniem, starp Fagernes un Breivikeidet, visapkārt vizuļo sniegs un apsarmojušie koki ar milzi kristāliem, bet sniegā redzam aļņu, stirnu un citu dzīvnieku pēdas.

Skaistā viena ir vien pārsimts metrus, un tad atkal redzam ierastos vienkārši baltos skatus apkārt. Kad atbraucam līdz prāmju ostai, esam vieni no pirmajiem rindā. Dienas vidū prāmji kursē vien reizi pusotrā stundā, tāpēc ejam pastaigāt apkārt. Šeit ir krietni aukstāks nekā Trumsē un jūra vārās. Ir vēl salīdzinoši agrs rīts un saule tikko parādījusies aiz kalnu malas, tādēļ milzīgais mitrums mutuļojot veļas pāri krūmiem, piestātnes steķiem un viss apaudzis baltiem kristāliem.

Smilšainajā pludmalē veidojas ledus skulptūras un jāstaigā uzmanīgi – slidens un ātri vien var samērcēt kājas! Pie piestātnes arī tualete – apsildāma! Var sakārtot apģērba kārtas un arī sasildīties, ja negribas darbināt auto. Beidzot redzam tuvojamies prāmi un aši dodamies uz auto. Biļetes ir jāpērk prāmī, trim cilvēkiem un auto tas mums izmaksāja ap 13 eiro, un uz prāmja vēl pagūstam iedzert pa tējai un apēst pa maizītei, taču jāēd raiti – brauciens aizņem aptuveni divdesmit minūtes!

Nākamās stundas pavadām braucot apkārt, cik vien tālu varam tikt, un vērojot klusos ciematiņus. Šķiet, te valda pilnīgs izmirums. Reti kad redzam citu auto vai cilvēku. Kāda cilvēku grupa aiziet pāri aizsalušajam līcim uz otru kalnu pusi. Otrā pusē namiņā deg gaisma, jo diena jau tuvojas beigām. Saulrieta gaismā kādā līcī vērojam ledus un ūdensaugu veidojumus, un majestātisko vakara gaismu. Dienas patiesi te nav garas! Kad kartē telefonā cenšamies atrast kādu vietu, kur vēl varētu kaut ko apēst – taču pilnīgi viss ir ciet. Neviena veikala, nevienas kafejnīcas. Līdz ar tumsas iestāšanos parādās pirmās ziemeļblāzmu astes un tobrīd esam vietā, kas saucas Straumen, un vārds “straume” norvēģu valodā nozīmē to pašu, ko mums. Beidzot ir laiks doties atpakaļ. Prāmju grafiks mums ir nofotografēts un skatāmies, ka varbūt vēl varam pagūt uz nākamo. Braucam, cik vien ātri iespējams pa šiem ceļiem un mums ir sacensības ar navigāciju – jo tā rāda, ka galā nokļūsim līdz ar prāmja atiešanas laiku. Kad tomēr pagūstam, saprotam, ka viss vēl nav galā – jo uz prāmi ir pamatīga rinda. Vai tiksim iekšā? Mums tomēr paveicas, un iebraucam kā pēdējie, pašā pēdējā brīvajā vietā!

Trumse: ko tur redzēt un ko tur pasākt

Visbeidzot, ir laiks apskatīties pašu Trumsi! Agrā rītā dodamies uz centru, kas ir mazliet garaiņu pilns. Arī te, jūra vārās. Krastmala ir diezgan tukša, vien pa kādam tūristam fotografē lielos kuģus ostā. Mēs vērojam pilsētiņas celtnes no otras puses, jahtu piestātnē, kur mums pievienojas daži ūdensputni. Miers un klusums! Pāri lielajam tiltam brauc mašīnas, pretējā pusē ir Arktiskā katedrāle, kas ir viens no galvenajiem apskaties objektiem Trumsē, un Fjellheisen trošu vagoniņš, kur dosimies vēlāk.

Mūsu pirmā pietura ir Polaria, vistālāk uz ziemeļiem pasaulē esošais akvārijs, kurā iepazīties ar zemūdens dabu reģionā, ieejas biļete maksā 13 eiro. Pēc izskata tā sasaucas ar pretējā pusē esošo Arktisko katedrāli, un iedvesmota no ledus gabaliem, kas skarbās Arktiskās jūras iespaidā saspiesti uz zemes. Akvārijs izveidots kā izglītojoša izstāde, domājot arī par bērniem, te ir roņu šovs (kas ir ne tikai cilvēku izklaidei, bet lai parūpētos par to pietiekamu kustēšanos), jūras zāles, eži, un zvaigznes, kuras nupat vērojām ostā, dzidrajā ūdenī.

Visbeidzot, pienācis laiks skaistākajam iespaidam par Trumsi, braucienam ar trošu vagoniņu Fjellheisen, kas ļauj vērot pilsētu no 420 m augstuma, pieaugušo biļete šeit ir vēl “norvēģiskāka” – 19 eiro. Mēs dodamies te pa gaismu un gribam sagaidīt saulrietu un vēlāk arī “zilo stundu”, cerībā redzēt kādu ziemeļblāzmu.

Pie izejas no vagoniņa šeit ir kā slidotavā! Daudzi cilvēki apkārt staigā ar uz zābakiem uzliktām ķēdēm, bet mēs, uzmanīgi, pie malām turoties, virzāmies tālāk. Pēc tam, kur sniegs jau mazāk nomīts, un cilvēku ir mazāk, un izbaudām skaistos kalnu skatus – fjordā brauc kāds kravas kuģis, pamale sāk krāsoties un mainās arī laikapstākļi. Šoreiz ķīmiskie sildītāji palikuši mašīnā un drīz vien stiprajā vējā paliek pavisam auksti. Ir laiks doties sildīties! Pie trošu vagoniņa stacijas ir kafejnīca, kurā, ja paveicas, var dabūt galdiņu pie loga. Cik gan tur ir skaists skats! Ēdiens ir garšīgs, bet īpaši silda sulīgais kakao. Aiz loga valda īsta ziemeļu pasaka – zilganajā tumsā vizuļo pilsētas gaismas un automašīnu lukturi. Mēs gaidām un gaidām ziemeļblāzmas, līdz nolemjam, ir laiks doties mājās. Kad tikko esam nobraukuši lejā, debesīs parādās pirmās zaļās astes – neko darīt, jābrauc atkal uz Ersfjordbotn un Grotfjord!

Laiks Trumsē pagāja ļoti ātri – un šis reģions attaisnoja visas uz sevi liktās cerības. Trumse ir fantastisks galamērķis, kur doties ziemā!

Līdzīgi raksti:

Ceļojums uz Arktiku – Svalbāra

Kāds apģērbs nepieciešams ceļojumos īpaši aukstam laikam


2 comments

  1. Sveiciens! Paldies par interesanto rakstu. Profesionālas dabas jautājums foto profesionāļiem – kā nofotografēt ziemeļblāzmu? Kādu F atzīmi izmantojāt un ar kādu ekspozīcijas laiku un galvenais jautājums – uz ko fokusēt, kad ārā tik tumšs? Parasti visas bildes tumsā sanāk blury. 🙁

    1. Diafragmu ieteicams lietot plašāko, kādu atļauj objektīvs. Tomēr svarīgākais ir slēdža ātrums, jo ziemeļblāzmas kustās. Ar pārāk garu slēdža ātrumu sanāks neizteiksmīgi krāsu pleķi bez detaļām. Ar pārāk īsu slēdža ātrumu bilde sanāks pārāk trokšņaina dēļ augsta ISO. Konkrēti šīm bildēm lietoju f/2.8, slēdža ātrums 5-20s, ISO 1600-3200. Protams nepieciešams stabils statīvs un pults (vai iebūvētais kameras slēdža taimeris).
      Fokuss manuāls, jo autofokuss šādā apgaismojumā nedarbosies. Uz ko fokusēties atkarīgs no izvēlētās kompozīcijas. Ja svarīgākais ir priekšplāns, bet tas nav ļoti tuvu, kā šī raksta bildei ar zariem un cilvēkiem, tad fokuss uz priekšplānu. Priekš fokusēšanas uz priekšplānu noderēs lukturītis vai telefons ar ko to izgaismot vieglākam manuālajam fokusam. Ja svarīgāks ir fons, piemēram kalnu siluets tālumā vai pilsētas gaismas, tad fokusējamies uz bezgalību. Ja objektīvam nav fokusa attāluma skalas, tad šeit priekš fokusa var izmantot vai nu kādu spožāku zvaigzni vai arī kādu gaismu tālumā. Ja tomēr asums ir nepieciešams gan priekšplānam, gan fonam, tad pēcapstrādē jāizmanto divas vai vairāk fotogrāfijas (vienai fokuss ir uz priekšplānu, bet otrai uz fonu), jo pie šādiem diafragmas atvērumiem nav pietiekams asuma dziļums.

Atbildēt Atcelt