Ko apskatīties Taipejā 24 stundās?

Ko apskatīties Taivānā, īpaši, ja ir maz laika? Kā tikt no lidostas līdz viesnīcai un kurā rajonā labāk palikt? Kas ir īpašās vietas, kas pārsteigts Taivānā? Dažreiz gadās, ka lidojot uz galamērķi, pa ceļam jānakšņo kādā citā pilsētā. Pirms piekrist tādai avantūrai gan vienmēr vajadzētu izvērtēt dažus aspektus:

  • Cik izmaksās ceļš no lidostas līdz pilsētas centram?
  • Cik maksās viesnīca?
  • Vai nav nepieciešama vīza?
  • Vai nebūs jāmaksā papildu nodeva, izlidojot (piemēram, tādas ir Taizemē)?
  • Vai aviokompānija nepiedāvā bezmaksas viesnīcu vai ekskursijas?
  • Taču, galvenais jautājums ir, vai vispār var pagūt nokļūt pilsētā un to apskatīt atvēlētajā laikā?

Braucot uz Palau

Nesenajā braucienā uz Mikronēzijas salām Palau, gan turp, gan atpakaļceļā bija jānakšņo Taivānas galvaspilsētā Taipejā. Es gan to uztvēru gan kā iespēju apskatīties pilsētu, gan atpūtināt kājas pēc lidojuma. Lai tiešām nebija daudz, jo turpceļā ielidojot vakarā, un atpakaļceļā vēlā vakarā, bet lidojot prom nākošās dienas pusdienlaikā, šķiet, ka nemaz tik daudz nevar pagūt redzēt. Tomēr izrādījās, ka šajās mazliet vairāk nekā 24 stundās, no kurām kāds laiks veltīts arī gulēšanai, izdevās iegūt milzīgu daudzumu iespaidu no Taipejas, kas noteikti iedvesmo atgriezties šajā salā vēlreiz!

Taivānas teritorija sastāda aptuveni 60% no Latvijas teritorijas, taču te dzīvo krietni vairāk cilvēku – aptuveni 23.5 miljoni. Par Taivānu, tās vēsturi un kultūru īpašu priekšzināšanu man nav (diemžēl Āzijas vēsturei veltītajām lappusēm skolas laikos grāmatā stundās pāršķīrām pāri, jo programmā “neesot paredzēts”, un, jo vairāk apmeklēju Āziju, jo vairāk saprotu, ka šis robs būtu jāaizpilda drīzākajā laikā). Jākaunas, bet lielākā daļa izpratnes par to, kas ir Taivāna, radusies no amerikāņu seriāla “Fresh Off The Boat”, kas seko kādas taivāniešu ģimenes dzīvei Orlando, Floridā. Tieši pateicoties seriālam kādā brīdī sapratu, ka Taivānā, izrādās, dzīvo ķīnieši. Kā tā? Vai viņi nav taivānieši? Vēsturiski, Taivānas salā tiešām dzīvoja taivānas ieziemieši, kas tur ienāca no ķīniešu teritorijām 6000 gadus atpakaļ. Viņi diezgan kareivīgi aizstāvēja savu teritoriju un tā bija lielā mērā neapmeklēta no ārpuses līdz pat 16.gadsimtam, kad palielinājās jūras pirātu vizītes. Līdz ar holandiešu  un spāņu kolonistu ierašanos 17.gadsimtā, radās iespēja Taivānā iebraukt arī ķīniešiem, un salu tobrīd nosauca par Ilha Formosa jeb skaistā sala. Taivāna īsu brīdi bijusi Ķīnas Qing dinastijas pakļautībā, tad atdota Japānai (daudzi vecāka gadagājuma iedzīvotāji aizvien labi runā japāņu valodā), un komunismam pieņemoties spēkā Ķīnā, republikas piekritēji pārbēga uz Taivānu, kas arī ir iemesls saspringtajām attiecībām ar Ķīnu.

Izrādās, Taivānas pilnais nosaukums ir Ķīnas Republika (“Republic of China” jeb ROC), savukārt Ķīna ir Ķīnas Tautas Republika (“People’s Republic of China” jeb PRC). PRC uzskata, ka Taivāna ir nedalāma Ķīnas teritorija, savukārt tad aktualizējas jautājums par to, kas ir īstā Ķīnas valdība – nacionālistu vai komunistu Ķīna. Ķīnas Tautas republika atsakās no jebkādām diplomātiskām attiecībām ar jebkuru valsti, kas atzīst Taivānu, tādēļ tādas ir tikai 22, pamatā Okeānijā (tajā skaitā Palau, uz kuru dodos tālāk), Karību reģionā un Centrālamerikā. Līdz pat 1971.gadam tieši Taivānas Ķīnas Republika bija pārstāvēta ANO, taču tad šo vietu pārņēma Ķīnas Tautas Republika. Izrādās, Taivāna ir apdzīvotākā valsts ar lielāko ekonomiku, kas nav pārstāvēta ANO. Citās nozīmīgās institūcijās Taivāna pazīstama kā Ķīniešu Taipeja, Ķīnas spiediena dēļ.

Uz Taivānu braucu ar latviešu konfektēm un rupjmaizi čemodānā, jo paredzēts, ka tur satiksim latviešu meiteni, kas mums ar vīru parādīs pilsētu un kopā aiziesim uz kādu kafejnīcu, lai pagaršotu slaveno Taivānas burbuļtēju. Diemžēl nosēžoties lidostā un tiekot pie interneta, saņemam ziņu, ka meitenei pēdējo četru stundu laikā, kopš bijām gaisā no Bangkokas uz Taipeju, plāni mainījušies. Gida mums vairs nav, tādēļ programma strauji mainās un viss jāatrod pašiem. Bet neskumstam, jo iepriekš mājās tomēr šo to bijām apskatījušies un dažas idejas, kur aiziet, mums tomēr ir.

Lai tiktu laukā no lidostas, vispirms visiem iebraucējiem ir jāiziet cauri automātiskajam ķermeņa temperatūras mērītājam, un dažus tiešām apstādina un iztaujā sīkāk. Lidot uz Taivānu ar temperatūru var nebūt laba doma. Tad izstāvam rindā uz pasu pārbaudi, kas norisinās diezgan raiti, mums īpaši neko nejautā un pasē iespiež zīmogus, uz kuriem rakstīts ROC (pēc kā arī attopos, ka šis ir valsts īstais nosaukums). Vīza Latvijas pilsoņiem nav nepieciešama.

Transports Taipejā

Pēc iespējas ātrāk gribam tikt uz pilsētu, un iepriekš esam izlasījuši, ka visātrāk to var izdarīt ar autobusu. Pēc iznākšanas no lidostas, jānobrauc ar eskalatoru lejā, turpat uzreiz var nopirkt biļetes uz autobusu 1819, kas brauc Taipei Main Station. Biļete maksā 125 Jaunos Taivānas dolārus NT$ jeb aptuveni 3 eiro 80 centus, un atiet no 5.platformas (par biļetēm jānorēķinās skaidrā naudā, naudu var izņemt bankomātā turpat lidostā). Čemodānus jānodod kravas kastē (un uz tiem tiek uzlipinātas uzlīmes ar numuriem, kuras pēc tam ir teju neiespējami dabūt nost), un var gadīties pastāvēt rindā arī ilgāk, jo autobuss ir pieprasīts. Ar ilgo gaidīšanu jārēķinās arī atpakaļceļā, jo uz autobusu būs rinda arī tur, autoosta atrodas turpat pie Taipei Main Station. Mūsu vizītes laikā (2016.gada oktobris) metro līnija no lidostas uz centru vēl nebija atvērta, taču tieši šopavasar līnija tiek vērta vaļā, un biļetei vajadzētu maksāt NT$160, kas ir nedaudz dārgāk nekā autobusa cena, tomēr nokļūšanā galā ar ekpresvilcienu aizņems tikai 38 minūtes un, dodoties uz lidostu, stacijā varēs nodot reģistrējamo bagāžu. Jārēķinās gan, ka metro līnija uz lidostu darbosies tikai no 6 rītā līdz 11 vakarā (autobusi darbojas mazliet ilgāk).

Starp citu, Taipejai ir divas lidostas – Taipejas Starptautiskā lidosta (lidostas kods TSA) un Taivānas Taojuānas Starptautiskā lidosta (lidostas kods TPE), kas atrodas tālāk no pilsētas centra, bet tieši uz šejieni parasti lido lielākās Eiropas aviolīnijas. Ir vērts zināt, uz kuru tieši lidostu atbrauksi, jo no tā atkarīgs nepieciešamais laiks, lai tiktu līdz pilsētas centram. Tajouānas lidosta ir bāze China Airlines aviokompānijai, ar kuru var nokļūt uz daudziem citiem Āzijas un Okeānijas galamērķiem, starp citu, dienas laikā tiek nodrošinātas bezmaksas pilsētas ekskursijas, un nakšņošana tiek nodrošināta biznesa klases pasažieriem. Ja pērkot biļetes samulsu, kāds gan ķīniešu aviolīnijām sakars ar Taivānu, tad pēc izlasīšanas par ROC un PRC viss kļūst skaidrs.

Autobuss brauc teju stundu, jo ir sastrēgumu laiks, kā arī piestāj vairākās pieturās pa ceļam. Ārā ir ļoti silts un mitrs, bet autobusā ir uz maksimumu ieslēgts kondicionieris, tāpēc jaciņa noder. Visu ceļu nelielajos televizoros rāda reklāmas, kas mums jau ir iespēja iepazīties ar kultūru – reklamē nūdeles, no kurām būsi stiprs un varēsi spēlēt basketbolu kā neviens (un visas meitenes tevi mīlēs un bonusā tev būs balti zobi!), kā arī īpaši ietlipīgu mugursomu, kurā ielīdīs gan darbam nepieciešamais dators, gan sporta kurpes, kuras vilkt pēc darba ejot uz sporta zāli. Tiek reklamēti gan dažādi sadzīves priekšmeti, par kuriem tā arī netiekam skaidrībā, kas tas ir, kā arī divas meitenes apmeklē kādu jauno māju projektu, kur priecājas par to, cik viss ērti izbūvēts.

Kurā rajonā nakšņot Taipejā?

Beidzot nokļūstam pilsētas centrā, pie Taipei Main Station, kur mūsu viesnīca ir vien 5 minūšu gājiena attālumā. Ja gadās, ka jānakšņo un ielido vēlāk, noteikti pārbaudi, cikos viesnīcai veras ciet recepcija – mūsu reiss atpakaļceļā kavējās diezgan pamatīgi, un mums paveicās, ka viesnīcas darbinieks mūs sagaidīja! Turpceļā palikām viesnīcā Relax 3, atpakaļceļā Orange Hotel, kas atrodas turpat 20 m tālāk (izmaksas – ap 100 eiro par nakti). Abās viesnīcās bija iekļautas brokastis, un numuriņos mūs arī sagaidīja bezmaksas ūdens un dažādi sīkumi – uzkodas, krietni plašāka vannas piederumu izvēle nekā pierasts, sejas maskas un arī tualetes pods ar apsildāmu vāku un podziņām, pēc kurām izskatījās, ka var arī nomazgāties! Izrādās, tā tiešām arī ir!

Šajā rajonā pie viesnīcām ir daudzas mazas kafejnīcas, kā arī 7eleven veikaliņi, kur nopirkt sulu, avīzi vai sviestmaizi. Ļoti novērtējam blakus esošo metro, kas ātri mūs nogādā vajadzīgajā vietā. Metro biļetes var iegādāties pirms katra brauciena automātā (pieejama angļu valodas izvēlne, jāatzīmē, no kuras līdz kurai stacijai brauksi, mums viens brauciens maksāja ap NT$20-25). Var iegādāties arī dienas karti par NT$150. Metro cilvēki glīti stāv rindā un atbraucot vilcienam brīdinājuma vietā skan mūzika un mirgo lampiņas! Arī metro stacijās un vagonā pētam reklāmas – daudz kur ir multfilmu varoņi, cieņā ir arī kaķīši – tos manām attēlotus visās malās! Metro stacijā nolemjam arī nofotografēties foto kabīnē, bildītei tad tiek pielikts fons pēc izvēles! Mēs paliekam pie Taipejas nakts skata ar kaķīšiem.

Vēlāk kaķīšus redzam itin visur – uz somiņām, T-krekliem, reklāmās un arī atbraucot uz Shilin nakts tirgu, tur ir zooveikals, kur var iegādāties šķirnes kaķus – persiešus, bengālijas kaķus un citus. Tirgū ir arī blodiņas ar kaķiem, mazas rotaļļietas un citi sīkumi. Kaķi kļuvuši īpaši populāri ķīniešu kultūrā pēdējā desmitgadē, kaut laimes kaķis nākot no japāņu kultūras. Tāpat ir daudzi stāsti par to kā ķīniešu zodiaka zīmēs netika iekļauts kaķis, gan, ka žurka to nogrūdusi nost upes šķērsošanas laikā, ka kaķis bijis aizmidzis, kad bija sacensības par zodiaka zīmēm vai kaķis netika uzaicināts uz imperatora viesībām, kur lēma par dzīvnieku zīmju piešķiršanu. Vjetnamiešu zīmēs gan tas ir iekļauts, tiek uzskatīts, ka tāpēc, ka vārdi trusis un kaķis skan līdzīgi (Mao). Vēsturnieki uzskata, ka kaķi no Indijas līdz ar budismu atnākuši uz Ķīnu krietni vēlāk, jau pēc zodiaka zīmju izveides, kas arī ir iemesls kaķa neiekļaušanai sarakstā.

Shilin nakts tirgus

Shilin tirgu izstaigājam krietni pēc 9 vakarā, un tas aizvien ir cilvēku pilns – te tiek pagatavoti dažādi ēdieni, kur turpat, sēžot uz kāpnītēm pāri ielai, apēst, tajā skaitā, ārkārtīgi smirdīgais tofu siers.

Tirgū var tikt arī pie muguras masāžas un nopirkt nieciņus, ko aizvest mājiniekiem. Mēs tirgū nogaršojam tradicionālo burbuļtēju (bubbletea), sauktu arī par pērļu piena tēju. Melnai, zaļai vai augļu tējai tiek pievienotas tapiokas vai augļu želejas bumbiņas, kā arī piens. Parasti tā tiek dzerta auksta. Dzēriena trauciņš tiek aizlīmēts un tiek iedots salmiņš ar asu galu, lai to viegli pārdurtu. Tā ka tēju var aiznest līdzi maisiņā uz mājām un tā neizlīs!

Ja burbuļtēja nav tavā gaumē, Taivānā ir plašas iespējas iegādāties arī citas tējas – īpaši garšīgas ir šeit audzētās oolong tējas, un aptuveni 20% no pasaulē nopērkamās oolong nāk tieši no Taivānas un tiek uzskatīts, ka īpašo augšanas apstākļu dēļ tās ir vienas no labākajām tējām pasaulē, raksturotas tā “tējas šampanietis”. Ja Taipejā pavadi vairāk nekā vienu nakti, noteikti izmanto iespēju aizbraukt uz tējas dārziem! Šī ir ekskursija, kuru es noteikti gribētu izbraukt nākamreiz! Kad jau skrienam uz viesnīcu, lai drīz vien dotos uz lidostu, attopos, ka neesmu nopirkusi tēju, un, turpat stacijā ieraugu nelielu bodīti ar tējām – izrādās, tējas pirkšana nav vis ātra tējas pasmaržošana un nopirkšana, šeit to pagatvo uz vietas dzeršanai, ir arī dažas tējas, kuras paredzēts dzert aukstas, un tās no termosa (atvēsinātas), tiek dotas degustēt, kā arī nobeigumā mums tiek pasniegta tējas pārdevēja vizītkarte.  Lētākās maksā ap NT$150, citas NT$500 un vairāk. Bet tējas patiesi ir fantastiskas, ar īpaši patīkamu, mazliet rūgtu garšu.

Lungshan templis

Izņemot Shilin tirgu, pagūstam apskatīt ar Lungshan budistu templi, kas atrodas dažu metro pieturu attālumā, tajā ir arī daži altāri ķīniešu dievībām.

Sākotnējais templis celts 1738.gadā, 1919.gadā būtiski renovēts, stāsta, ka no pirmatnējā tempļa te īpaši daudz vairs nav palicis. Uz templi atbraucam sestdienas rītā, un todien tur notiek kādas īpašas svinības.

Templī atnesti ziedi, ēdieni, nelieli trauciņi ar asiem priekšmetiem, tiek dedzinātas sveces un dziedāts. Mazliet jūtamies kā nevietā šajā svinīgajā brīdī, tomēr ir interesanti vērot notiekošo.

Pie tempļa ieejas ir neliels mākslīgais ūdenskritums, bet otrā pusē dīķis, pie kura nāk bērni ar zivju barību un baro krāsainās koi zivis. Kāds mākslinieks turpat glezno, bet uz turpina nākt aizvien jauni un jauni ticīgie.

Taipei 101

Dažas nedēļas vēlāk, atgriežoties Taivānā otrreiz, pagūstam apskatīt kādu ikonisku Taipejas pilsētas celtni, Taipei 101 ēku. Šī ēka bija augstākā pasaulē no 2004.līdz 2009.gadam, kad šo titulu pārņēma Burj Khalifa Dubaijā.

Kopš uzcelšanas brīža tā ir kļuvusi par Taipejas pastkaršu skatu, un šeit vienmēr apgrozās tūristu bari. Tur mūs kā vienīgos eiropiešus pārtver kāda vietējā filmēšanas grupa un jautā viedokli par Taivānas jauno tūrisma saukli un mājaslapu.

Taipeja šķiet ļoti zaļa pilsēta, turpat pie debesskrāpja pāri ielai ir neliels parks, kurā ir krāsainas govs skulptūra, ko tik ļoti pierasts redzēt arī Latvijā, bet pretējā pusē ir mākslas ekspozīcija – multfilmu varoņu autobuss ar uzrakstu When the Moon Forgot (Kad Mēness aizmirsa). Izrādās, tā ir ārkārtīgi populāra taivāniešu bērnu grāmata, ko sarakstījis Džimijs Liao 1999.gadā, kas ir arī tulkota angļu valodā. Grāmata stāsta par puisīti, kas uzņemas rūpes uz zemes nokritušu Mēnesi un palīdz tam atgriezties atpakaļ debesīs, jo pasaulei tas pietrūkst. Izrādās, gan grāmata, gan instalācija ir ārkārtīgi populāras vietējo bērnu vidū!

Mūsu laiks Taipejā paskrien ātri, un drīz jau jādodas uz lidostu. Šoreiz lidostā mums rūpīgi nomēra pašiņmieta garumu, kurš tikai knapi, knapi atbilst vajadzīgam izmēram. Nosmejamies, ka labi gan, ka statīvu šoreiz atstājām lielajā čemodānā, jo bijām domājuši agri no rīta doties fotografēt Taipei 101 torni no blakus esošā Xiangshan jeb Ziloņu kalna.

Labākā lidosta pasaulē

Izstaigajot lidostu, nepārsteidz tas, ka tā bieži tiek minēta starp pasaulē labākajām – gan daudzas vietas, kur atpūsties un apsēsties, gan daudz zaļumu (atpūtas telpas ir pilnas krāšņu, milzīgu orhideju), mājīgas kafejnīcas, kur nogaršot matcha pankūku tortes gabaliņu un izdzert ļoti pierastu Starbucks dzērienu. Visvairāk pārsteidz tematiskās iekāpšanas vietas – viena veltīta mūzikas balvām, cita aviācijas vēsturei, bet populārākā veltīta Hello Kitty, kur katrs dīvāniņš pieskaņots tēmai, un iekāpjot lidmašīnā pat var saņemt Hello Kitty zīmogu uz iekāpšanas kartes! Izrādās, kāda aviokompānija šeit savulaik pat piedāvāja īpašu Hello Kitty lidojumu, kurā itin viss lidmašīnā ir pieskaņots šim zīmolam, pat tualetes papīram virsū ir Hello Kitty zīmējumi! Protams, pie šīs iekāpšanas vietas ir arī Hello Kitty veikaliņš.

Kad oktobra vidū kāpjam lidmašīnā, lai dotos atpakaļ uz Eiropu, šeit ir aizvien trīsdesmit grādus silts, un pie sevis domājam – kādēļ gan šis galamērķis nav populārāks eiropiešiem? Te iespējams gan sauļoties (un pieejamas “viss-iekļauts” tipa viesnīcas), gan nirt ar krāsainām zivīm, izzināt kultūru un baudīt garšīgus ēdienus un apskatīt dabu neskaitāmos dabas parkos. Iedzīvotāji ļoti miermīlīgi, jaunākā paaudze runā angļu valodā, un kopīgu valodu atrodam ar visiem, ko satiekam. Ar 24 stundām laika viennozīmīgi pietiek, lai saprastu – šeit noteikti jāatgriežas vēl!


5 comments

  1. Sasmējos 😀 – “Visu ceļu nelielajos televizoros rāda reklāmas, kas mums jau ir iespēja iepazīties ar kultūru – reklamē nūdeles, no kurām būsi stiprs un varēsi spēlēt basketbolu kā neviens (un visas meitenes tevi mīlēs un bonusā tev būs balti zobi!)”
    Vērtīgās nūdeles! 🙂

  2. Hmmm, nodeva par izbraukšanu no Taizemes? Taizemē Latvijas pilsoņiem ir jāpērk “visa on arrival” – tas ir, iebraucot, nevis izbraucot.

    1. Nē, iet runa par nodevu, kas jāmaksā izbraucot no valsts, ja biļetes cenā tā nav bijusi iekļauta, jo nav bijis paredzēts, ka iziesi no lidostas. Rekur par to aprakstīts, 700 bhati: http://travelhappy.info/thailand/thailand-airport-departure-tax-increases-to-700-baht/ (dažos resursos rakstīts, ka 800).
      Parasti tā ir iekļauta biļetē, ja Taizeme ir galamērķis. Mums pat speciāli pienāca klāt lidostā un teica, lai neejam ārā, ja negribam maksāt šo nodevu, jo mūsu biļetes cenā tā nav bijusi iekļauta. Vīza ir pavisam cits jautājums.

Pievienot komentāru