Konkursa raksts: Mīlestībais pilnais, saulainais ceļojums uz Itāliju

Konkursa raksta autori Ilze un Arnis Veisbārdi

Viss sākās 1.septembra (svētdienas) pusdienas laikā, kad ar airBaltic reisu uz Milānu izlidojām no Rīgas. Atcerieties pirms lidojuma internetā iečekoties, lai nav jāmaksā 10,-Eiro. Biļetes jau laicīgi iegādājos janvārī akcijas laikā. Tās, diviem cilvēkiem kopā ar vienu nododamu bagāžu, izmaksāja 162 eiro.

Ielidojām Milānas lidostā Malpensa, kura atrodas stundas braucienā no pilsētas centra. Biļete ar vilcienu maksā 10 eiro. Komfortablā salonā laiks paiet ātri. Milānas Stazione Centrale ir gala pietura un no tās 10 min gājienā ir viesnīca Serena***. Divas naktis 2 personām ar brokastīm maksāja 110 eiro. Sākot ar 2013.gadu Itālijas viesnīcās ir jāmaksā tūrisma nodoklis par katru nakti viesnīcā. Summa ir atkarīga no viesnīcas līmeņa. Milānas 3 zvaigžņu viesnīcā bija jāsamaksā 4 eiro par cilvēku. Numuriņš ļoti vienkāršs, tīrs ar balkoniņu uz iekšpagalmu. Brokastis diezgan bagātīgas ar kruasāniem, sieriem, desu, kellogsiem, bet pats galvenais visā ceļojuma laikā katrā viesnīcā pagatavo izcilu kafiju pēc izvēles: espresso, kapučīno, latte.

Pirmdienas rīts sākas ar došanos uz tuvējo metro pieturu, lai dotos uz centru pieturu Duomo. Metro vienas dienas biļete maksā 4,50 eiro vai viens brauciens 1,50 eiro. Milānas Duomo ir viena no lielākajām gotiskajām  katedrālēm pasaulē, kuru grezno neskaitāmas smailes, kontrforsi un vairāk nekā 3500 statuju. Katedrālē ieeja ir bez maksas, bet atcerieties vasarā apmeklētājus neielaidīs ar plikiem pleciem un īsos šortos vai svārciņos. Apmeklētājiem ir atvērts katedrāles jumts uz kuru ved 250 pakāpieni. Jūs variet izvēlēties kāpt ar kājām par 7 eiro vai braukt ar liftu par 12 eiro. Blakus katedrālei atrodas slavenā Galleria Vittorio Emanuele II, kura ir industriālā laikmeta un neoklasicisma stila paraugs, ko 1864. – 1878. gadā uzcēla Džuzepes Mengoni vadībā. Diemžēl dažas dienas pirms pasāžas svinīgās atklāšanas Mengoni nositās, krītot no pasāžas jumta. Uz atklāšanu ieradās karalis un galerijai piešķīra savu vārdu. Galerijas grīdas centrālajā mozaīkā ir attēlots vērsis, kas simbolizē Milānu. Sekojot vietējai tradīcijai, milānieši katru reizi, dodoties cauri galerijai, cenšas uzmīt vērša sēkliniekiem cerībā, ka tas nesīs veiksmi. Izejot cauri galerijai, jūs nonāksiet pie Leonaro da Vinči skulptūras, aiz kuras atrodas slavenā La Scala opera. No ārpuses nemaz neliekas tik grezna un liela. Tad jau Rīgas Operas nams ir skaistāks. Informāciju par repertuāru www.teatroallascala.org. Tālāk seko maršruts pa TOP Milānas vietām: slavenā Santa Maria delle Grazie, kuras ēdamzālē atrodas Leonardo da Vinči meistardarbs „Svētais vakarēdiens”. ieejas maksa 10 eiro, masīvais bastions Castello Sforzesco ir cietokšņa komplekss, kurā glabājas slaveni mākslas darbi, kā arī dārzs, kurā pēc rīta pastaigas var nedaudz atpūsties. Pēc tam ieklīstiet vienā vecākajiem Milānas dievnamiem Sant’Ambrogio, kurā ir zelta altāris izgatavots 835. gadā, kancele romānikas stilā un nātrijs ar kolonnām, kurās attēlotas fantastiskas ainas. Ja vēl ir spēks baudīt mākslu, tad ejiet aplūkot Breras pinakotēkas kolekcijas. Ieejas maksa 10 eiro. Turpat netālu atrodas New art cafeteria, kurā padzeriet kafiju un apēdiet kādus salātus. Vēlā pēcpusdienā vēl variet paspēt izstaigāt Museo del Novecentro (modernās mākslas muzejs), kurā mēs redzējām Vorhola izstādi. Pamatekspozīcijā var aplūkot Sironi, Soffici, Boccioni, Morandi uc mākslinieku darbus. Ieejas maksa 5 eiro. Milānā vakarā pēc 19.00 sākas aperitivo laiks, kad krogos vai restorānos par konkrētu summu no 5,- līdz 10,-eiro pasūtiet kokteili vai kādu citu dzeramo (arī bezalkoholisko) un cienājieties ar uzkodām, kuras ir pie bāra kā zviedru galds. Ļoti populārs ir kokteilis Americano (Martini ar campari). Pašā vakara noslēgumā vēl apēdiet saldējumu pa 3 eiro lielā porcijā vafelītē un tad jau gatavojieties nākošās dienas ceļojumam.

Rīts sākas ar Avis nomas punkta atrašanu Piazza Diaz 6, kurā mums tiek uz 5 dienām uzticēta diemžēl franču mašīna Peugeo208. Veiksmīgi izlavierējam pa Milānas ielām uz autobāni A4, lai dotos ceļā uz Venēciju. Nākošā apstāšanās vieta ir pie Gardas ezera skaistā Sirmione. Maksas ceļa izmantošana – 8,60 eiro. Maksas ceļa izmantošana – 8,60 eiro.

Tūristu iecienīta vieta, jo pašā pussalas galā atrodas Rocca Scaligera 13.gadsimtā celtais cietoksnis. Vienīgais ceļš, pa kuru var iekļūt Sirmionē, ved pāri aizsarggrāvim ar paceļamo tiltu. Ieejas maksa 4 eiro. Ir vērts uzkāpt 30 m augstajā tornī lieliskās panorāmas dēļ. Tā kā somiņā bija paķēries līdzi peldkostīms, tad nenopeldēties Gardas ezerā bija tīrais grēks.

Tālāk ceļš ved līdz Veronai. Kā var pabraukt garām pilsētai, kurā aizsācies skaistākais no mīlas stāstiem par Romeo un Džuljetu! Verona ir otra lielākā (aiz Venēcijas) pilsēta Veneto reģionā un viena no turīgākajām Ziemeļitālijā. Tā kā laika ir maz, tad pirmo ejam apskatīt masīvo mūsu ēras 1.gadsimta Arena amfiteātri, kas ir trešais lielākais pasaulē pēc Romas Kolizeja un Sv.Marijas amfiteātra Kapujā Veterē. Skatītāju vietas ir pilnīgi neskartas un joprojām šeit notiek operas un baleta izrādes. Pa dienu Arena ir atvērta apmeklētājiem (ieejas maksa 6 eiro).

Dodamies pa ļaužu pilnajām ieliņām līdz centrālajam Erbes laukumam, kurš celts uz seniem romiešu pamatiem. Laukuma ziemeļu galā atrodas kolonna, uz kuras stāv Venēcijas lauva, kas simbolizē Veronas iekļaušanu Venēcijas impērijā 1405.gadā. Laukuma vidū ir strūklaka ar statujām, kas kalpo par atgādinājumu, ka šis laukums kā tirgus ticis izmantots jau 2000 gadu. Ielas norādes rāda, ka tālāk jādodas uz Džuljetas māju, lai apskatītu slaveno balkoniņu pa kuru rāpās Romeo pie savas mīļotās. Pagalmiņš ir ļoti šaurs un vārtrūmes sienas tiek izmantotas, lai mīlētāji varētu ierakstīt savus vārdus.

Netālu no galvenās ielas atrodam jauku ģimenes restorānu Osteria dal Cavaliere, kurā ieturam maltīti, sākot ar antipasti, Macc Pom Bufala, Fettuc Anatra un balto vīnu. Apskatei iesaku pāriet pa Skalidžēro tiltu, lai nokļūtu Castevecchio nocietinājumos. Šajā iespaidīgajā pilī tagad atrodas viena no lieliskākajām Veneto mākslas galerijām.

Lai ātrāk nokļūtu Venēcijā izvēlamies ātrgaitas ceļu, kas līdz galamērķim maksā 9,60 eiro. Ir vakars, saulriets un mūs sagaida mana sapņu pilsēta Venēcija.

Automašīna jānovieto maksas stāvvietas 10. stāvā. Tas nav lēts prieks, jo 36 stundas izmaksā 52 eiro. Šeit esiet uzmanīgi, jo bankomāti mēdz norīt kartes. Tā šoreiz atgadījās ar mums. Lai nokļūtu līdz viesnīcai Albergo Al Gobbo* (divas naktis ar kontinentālajām brokastīm izmaksāja 150 eiro + 4,-eiro nodoklis), jābrauc ar sabiedrisko transportu vaporetto. Viens brauciens maksā 7 eiro vai dienas biļete 20 eiro. Nedaudz pamaldījušies pa naksnīgo Venēciju, atrodam arī savu viesnīcu. Tā ir neliela trīs stāvos ar 10 numuriņiem. Tualete un vannas istaba ir koplietošanas, bet viss ir tīrs un kārtīgs.

Rīts sākas ar baznīcas zvaniem, jo kā izrādās viesnīca atrodas palielā laukumā ar skatu uz baznīcu. Esam gatavi pilsētas apskatei un sākam doties Rialto tilta virzienā. Romantiskā Venēcija ar šaurām ieliņām un kanāliem apbur ikvienu. Greznās pilis un iespaidīgās baznīcas, kolorītie ielu tirdziņi un klusie līcīši, to visu ir iespējams apskatīt un izbaudīt. Pa ceļam uz Rialto tiltu, ieklīstam Erberia tirdziņā, kurā var iegādāties svaigas zivis, dārzeņus un augļus. Nogaršojuši sulīgās vīģes un vīnogas, pārejam pāri Rialto tiltam uz kura atrodas mazi veikali, ieklīstam Sv.Marka laukumā, kuru ieskauj bazilika, Dodžu pils un Campanile. Kamēr mēs fotografējamies pie mums pienāk itāļu kungs, kurš piedāvā ar ātrlaivu doties uz Murano salu apskatīt fabriku. Tā kā tas ir reklāmas pasākums, tad mums tas ir bez maksas. Ar taksi tiekam izvizināti pa Canal Grande, lai nokļūtu galamērķī. Vērojam, cik meistarīgi tiek izgatavots stikla zirdziņš, uzzinām no kādām smiltīm tiek izgatavoti visi slavenie un dārgie Murano izstrādājumi. Visus zālē esošos eksponātus piedāvā iegādāties. Cenas oi oi oi, bet tiek piedāvāta 40% atlaide. Neskatoties uz atlaidi, saprotam, ka Murano stikla izstrādājumi paliks mūs gaidot līdz nākošai reizei.

Nesteidzīgi izstaigājam galveno Murano salas ielu. Šeit kopš 1291. gada atrodas stikla ražošanas centrs ar maziem veikaliņiem, kur tiek tirgoti stikla izstrādājumi. Sala ir neliela un mūsu ceļojums turpinās uz Burano salu. Gar Burano ūdensceļiem rindojas spilgti krāsotas mājas, mežģīņu un lina izstrādājumu stendi, kā arī āra trattorias. 16.gs. šī sala bija izslavēta ar saviem populārajiem mežģīņu izstrādājumiem. Man pat šī sala patīk labāk par Murano.

Itālija laikam ir slavena ar šķībiem torņiem, jo uz Burano salas baznīcai arī šķībs tornis, protams, ne tik ļoti kā Pisa. Dodamies uz piestātni, lai pēc 40 minūtēm atkal ieplūstu Venēcijas straumē.

Vakara noskaņojums centrā ir tik pat aktīvs kā pa dienu. Ja jau esam Venēcijā un tieši šogad notiek mākslas biennāle, tad nedaudz ieskatāmies dažādu valstu mākslas projektos, kuri apmeklētājiem ir par brīvu. Diemžēl Latvijas stendu neizdevās sameklēt. Vēl pretī esošā Lido salā notiek kinofestivāls uz kuru ir sabraukuši aktieri, režisori un kritiķi. Tā kā ielūguma mums nav, tad vēl nedaudz baudām pilsētas burvību. Fotogrāfēties ar baložiem vairs nedrīkst, jo laukumā dežūrē cilvēki, kuri gaiņā putnus un cilvēkiem aizrāda par to barošanu un roku stiepšanu, lai baloži lidinātos. Kādā blakus ieliņā esam aculiecinieki tam kā policisti tvarsta pakaļdarinājumu tirgotājus, jo tos pirkt un pārdot ir aizliegts ar likumu. Vakara saulriets ar skatu uz skaisto barokālo Santa Maria della Salute baznīcu ir fantastisks! Pa kanālu vienlaicīgi aizpeld četras gondolas, kurām mīlas dziesmu itāļu valodā dzied vecs kungs labākajos gados.

Rīts sākas ar baznīcas zvaniem, brokastīm un pakošanos tālākam ceļam. Uz redzēšanos, Venēcija! Ja man būs tā iespēja, tad labprāt atgrieztos šeit vēlreiz. Pa automaģistrāli dodamies tālāk uz Florenci. Maksas ceļš 18,90 eiro. Ar navigācijas palīdzību veiksmīgi atrodam Hotel Villa Liberty***. Automašīnu var atstāt pagalmā. Tas maksā 10 eiro par dienu, bet pāri ielai ir publiskā stāvvieta, kura ir bez maksas. Vispār Florencē izvēloties viesnīcu, izpētiet autostāvvietas izcenojumus. Mūsu numuriņš ir plašs ar skatu uz dārzu. Ilgi nekavējamies un dodamies vecpilsētas virzienā.

Ar kājām tās ir 20 minūtes un esam sasnieguši Vecchio tiltu, kurš ir vecākais tilts, kas saglabājies līdz mūsdienām. To uzcēla 1345. gadā. Šī tilta veikali piederēja kalējiem, miesniekiem un ādmiņiem. Trokšņa un smakas dēļ viņi netika diez ko ieredzēti, tādēļ 1593.gadā hercogs Ferdinando I lika viņiem aizvākties, atbrīvojot vietu juvelieriem un zeltkaļiem, kuri spēja maksāt augstāku cenu. Virs veikaliem stiepjas Corridoio Vasariano, kuru uzprojektēja speciāli Mediči ģimenei, kuri ejot pa to varēja nokļūt līdz savām rezidencēm, nesastopot vienkāršos ļaudis. Florences vēsturiskā daļa ir pārsteidzoši kompakta: katedrāle, kampanile, baptistērija, Florences rātsnams un Uffizi galerija. Tieši Uffizi bija viens no mūsu galvenajiem pilsētas apskates objektiem, bet kā izrādās biļetes var nopirkt tikai iepriekšpārdošanā uz rītdienu. Tas nekas, ka biļete maksā 11 eiro, bet par rezervāciju vēl 4 eiro. Biļetes ir iegādātas un ceļš ved uz Republikas laukumu un Sinjorijas laukumu, kura gadsimtiem ilgi veidoja Florences politiskās un sabiedriskās dzīves centru. Laukuma statujas atgādina par pilsētas nozīmīgākajiem vēsturiskajiem notikumiem. Mikelandželo slavenā Dāvida statujas kopija simbolizē triumfu pār tirāniju. Čellīni „Persejs” (ar nocirsto Medūzas galvu), bija kā brīdinājums Kozimo I ienaidniekiem par likteni, kāds var piemeklēt arī viņus. Iela pie ielas un esam nokļuvuši pie katedrāles Santa Maria del Fiore. Šī ir Eiropas ceturtā lielākā baznīca un visaugstākā Florences celtne. Ieeja baznīcā ir bez maksas, bet uzkāpšana kupolā maksā 10,-eiro. Brunelleski projektētais kupols ir tālaika vislielākais kupols, kuru uzcēla bez stalažām. Kupola iekšpusi rotā freskas „Pastarā tiesa”. Tālāk ielūkojamies Cappelle Medicee, kura ir plašās Mediči dzimtas mauzolejs, kuru pēc Kozimo I pasūtījuma sāka būzvēt 1604. gadā, ir krāšņi izgreznots: freskas, sienas klāj milzīgas pusdārgakmeņu mozaīkas, Mikelandželo veidotais sakristejs. Iznākot no baznīcas, uzreiz ir dzirdama cita dzīve, jo tepat blakus ir tirgotāji ar saviem ādas izstrādājumiem: somām, makiem, cimdiem un jakām, kā arī Mercato Centralo ar pārtikas produktiem. Šeit var nopirkt tādus Toskānas produktus kā porchetta (sivēna cepeti), lampredotto (cūkas iekšējos orgānus), trifeles, parmezānsieru un sulīgos augļus. Šeit ir mazi veikaliņi, kuros var iegādāties Toskānas vīnus. Lasot grāmatu „Zem Toskānas saules”, ļoti bieži tika pieminēts vīns brunello, kurš izrādās ir dārgs (lētākā pudele maksā 40,-eiro), jo četrus gadus tiek turēts ozolkoka mucās un tikai tad pildīts pudelēs. Viens Brunello di Montalcino atceļoja arī uz Latviju, lai draugu kompānijā atvērtu. Vakara noslēgumā dodamies uz Piazzale Michelangelo, skatīties saulrietu. Šo laukumu rotā daudzas Mikelandželo statuju kopijas, šeit spēlē ielu muzikanti, tirgojas tirgotāji un tūristi savos fotoaparātos iemūžina mijkrēsli, kad pār Arno upi kvēlo saulriets. Dienas nogurdināti, dodamies uz viesnīcu, kur mūs gaida patīkama atpūta – džakuzi vanna zem klajām debesīm.

Rīts sākas ar brokastīm viesnīcas dārzā un ar konkrētu dienas kārtību, jo 9.00 mums ir biļetes uz Uffizi galeriju. Tā ir Itālijas lielākā mākslas galerija, kuru uzbūvēja 1560. – 1580. gadā hercoga Kozimo I laikā. Šo galeriju Frančesko I izmantoja Mediči mākslas dārgumu eksponēšanai. Šeit ir iespēja aplūkot Urbino, Mikelandželo, Botičelli, Karavadžo, Lipi, Leonard oda Vinči, Rafaela uc. mākslinieku darbus. Galerija tiek pārveidota un papildināta ar jaunām ekspozīciju zālēm. Pēc trīs stundu apskates esam nolēmuši atrast tipisku Toskānas virtuves piedāvājumu. Šoreiz izvēlējāmies Restorante La PadellacciaSapori Ritrovati, kurā saimnieko omulīga dāma. Šeit ir iespēja izvēlēties kompleksos ēdienus pa 12,- vai 19,- eiro cilvēkam vai pasūtīt atsevišķi. Mēs izvēlējāmies komplektus, kurā ietilpa Ribollita (zupa no maizes, pupām, dārzeņiem un sarkaniem kāpostiem), Panzanella (aukstie salāti no tomātiem, kurķiem, sarkaniem sīpoliem un Toskānas maizes), Porchetta (siltais ēdiens no rozmarīna, dārzeņiem un cūkgaļas), Mix salātiem un mājas vīna. Turpmākā diena tiek veltīta laiskai Florences baudīšanai.

Rīts sākas ar brokastīm villas dārzā un došanos uz Pisa. Viduslaikos vairākus gadsimtus Pizas spēcīgā jūras kara flote nodrošināja pilsētas kundzību Vidusjūras rietumu daļā, par ko joprojām liecina greznās celtnes – īpaši katedrāle, baptistērijs un zvanu tornis (slīpais tornis).

Slīpajā Pizas tornī var uzkāpt pa 18 eiro, ieejas biļete katedrālē un baptistērijā 5 eiro. Tūristu iecienītākā pozā fotografējoties ir turēt ar roku torni. No malas izskatās diezgan komiski. Slīpo torni sāka celt 1173. gadā uz smilšainas sanešu augsnes apakškārtas, tas sāka nosvērties jau  pirms trešā stāva pabeigšanas 1274. gadā, bet par spīti visam celtniecību turpināja un būvdarbus pabeidza 1350. gadā. Šobrīd tornis ir savēries par 5 metriem. Pizas apmeklējums ar to arī beidzās, jo ātrāk gribas nokļūt Lerici (maksas ceļš no Pisas līdz Lerici 4,80 eiro) piekrastes ciematā pie Spēcijas līča. Līča otrā pusē sākas skaistie Cinque Terres ciematiņi. Šie ciematiņi stiepjas no Monteroso al Mare līdz Riomandžores dienvidaustrumu galam. Par visu pēc kārtas. Lerici viesnīca Baia Blu RTA Residence*** (atrodas kalnainā vietā, 200metri no līča) ar skaistu pludmali, kurā atpūšas paši itāļi. Krēsls-gulta vienam cilvēkam uz visu dienu maksā 7 eiro. Var jau arī apmesties pludmales sānu daļā uz sava dvielīša bez maksas. Turpat ir kafejnīca, labierīcības un maksas ģērbtuves. Mēs izvēlējāmies peldi un nelielu atpūtu, jo vakara plānos bija Portovenere apskate. Tas ir viens no romantiskākajiem Ligūrijas jūras piekrastes ciemiem ar šauru ieliņu labirintu un pasteļkrāsas mājām. Ciema augstākajā daļā atrodas 12.gs. celtā San Lorenzo baznīca, bet uz akmeņainā zemesraga, kas izliecas jūrā, atrodas nelielā, melnbaltā 13.gs. būvētā San Pietro baznīca. Žēl, ka mēs šo ciemu apmeklējām tik vēlu, jo saule noriet diezgan agri un ciems tiek ieskauts tumsā. Tā klaiņojot pa šaurajām naksnīgajām ieliņām aizklīdām līdz cucina tipica Portivene, via Capellini 94/98 Borgo Antico , kur mūs saigaidīja jūras ēdieni tipiskā Ligūrijas gaumē: baccala (tomāti, salvija, rozmarīns, zivs), linguine byron ( salāti ar kalmāriem, tomātiem, olīvēm un pesto), mīdijas vīna mērcē un mājas vīns. Viss kopā – lieliski!!! Ir jau stipri vēls un jādodas pa līkumainiem ceļiem atpakaļ uz viesnīcu.

No rīta plānojām agri celties un pasauļoties, bet šī bija pirmā diena mūsu ceļojuma laikā, kad bija apmācies un bez saules. Toties apmākušos dienu kompensēja lieliskās brokastis viesnīcas bārā: 7 veida sieri, 3 veida šķiņķi, kruasāni, stipra kafija, svaigi augļi un kūka. Kas var būt labāks par šo! Bet diemžēl mūsu ceļojums beidzas un šī ir diena, kad jādodas uz Milānas malpensas lidostu. Pa ceļam uz vienu stundu ieskrienam Parmā, bet tiešām ieskrienam, jo šeit notiek maratona skrējiena sacensības. Nopērkam Parmas sieru un dodamies ceļā. Šis bija skaists, iespaidiem bagāts ceļojums, nosvinot mūsu 24. kāzu jubileju Itālijā.

Paldies Ilzei un Arnim par saulaino un detaļu pilno Itālijas stāstījumu! Ja arī tu vēlies piedalīties sapņu ceļojumu aprakstu konkursā, piesakies līdz 28.jūlijam ŠEIT!

Konkurss norisinās sadarbībā ar airBalticEstravel LatviaSeesam un DELFI Tūrismagids.


Pievienot komentāru