Maldīvu salas – labākā vieta atvaļinājumam

Maldīvija ir viena no skaistākajām vietām pasaulē, kur doties atvaļinājumā, un bieži tiek saukta par paradīzi zemes virsū! Tā ir piemērota atvaļinājumam jebkurā gada laikā – gan, lai “pasildītos” ziemā, gan lietainās Latvijas vasarās! Maldīvu salas ir kā standards tam, kādam jābūt atvaļinājumam siltajās zemēs!

Kā viss sākās

Viss sākās daudzus gadus atpakaļ, kad pētot citu cilvēku rakstīto, pieliku pie grāmatzīmēm kādu kūrortu, kas atrodas Maldīvu salās, vairāk jau acu priecēšanai, jo neticēju, ka tur kādreiz arī nonākšu. Šķita – tā ir paradīze zemes virsū, kas parastiem mirstīgajiem nav un nebūs pieejama.

maldivu salas brivdienas carteris

Otrais pieturas punkts bija dažus mēnešus pirms brauciena, kad kādā sociālajā tīklā ieklīdu paziņu paziņas profilā un ieraudzīju 20 bildes no Maldīvijas. Šoreiz jau noskaņojums bija pavisam cits – man vajag! Sāku lasīt informāciju internetā un uzrakstīju ceļojumu aģentūrai. Rezultātā ceļojums tika nopirkts tikai 4 dienas pirms izlidošanas, jo līdz pēdējaim nebija skaidrības, vai būs iespēja paņemt atvaļinājumu.

Ceļojums

Tā kādā jūlija rītā mēs bijām ceļā uz Frankfurti, kur mūs gaidīja Condor lidojums uz Mali. Nepilnas 10 stundas ceļā, lidojums gar pašu Irākas robežu virs Irānas, arī skaistā Dubaija zem kājām, un, visbeidzot, pa logu paveras skats uz daudzām mazām saliņām ar koši, koši zilu ūdeni visapkārt. Izkāpjot no lidmašīnas, pirmais, ko sajūtam, ir sutīgums. Ir karsti un ir ļoti mitrs. Pasu kontrole, kur sieviete ar galvassegu cītīgi izšķirsta pasi un izpēta citu valstu iespiestos zīmogus, ieliek savu „employment prohibited” un varam doties pēc bagāžas. Visu bagāžu skanē. Citi ceļotāji raksta, ka nav atļauts vest alkoholu, iespējams, ka visi mūsu reisā lidojošie to zināja, jo nevienam nekas nost netika ņemts. Pēc iziešanas no lidostas satiekam gidu, kurš mūs uzreiz iepazīstina ar viesnīcas pārstāvi. Mūsu somas tiek reģistrētas nākošajam lidojumam (tiek svērta arī rokas bagāža) un ar mazu autobusiņu dodamies uz Transmaldivian Airlines lidostu, turpat blakus lielajai. Lidostā nokļūstam Kuramathi Lounge, kas ir uzgaidāmā telpa tieši šī salas apmeklētājiem, mūs cienā ar aukstiem dzērieniem, vēlāk atnes arī maizītes.Vērojam hidroplānus, kas tupat blakus paceļas gaisā, zivis, kas peld zem tiem un rakstam sajūsminātas ziņas mājiniekiem, ka attieksme jau ir karaliska! Stundu gaidam un, kad ir savākts pietiekošs viesu skaits, dodamies uz lidmašīnu. Visiem izsniedz ausu aizbāžņus, no kuriem gan lielu jēgu es neredzēju, palīdz iekāpt lidmašīnā un mēs dodamies ceļā!

Kuramathi ir 1,8 km gara sala un atrodas Rasdhoo atolā, kur ir viena no piecām salām. Atrodas tuvu Malei, aptuveni pēc 20 minūtēm mēs jau nosēžamies netālu no salas ūdenī, kur mūs gaida motorlaiva, un dodamies uz salu. Turpat blakus atrodas arī vietējo apdzīvota sala – Rasdhoo. Pludmalē ir acīmredzams kontrasts, ja kūrorta pludmale ir ideāli tīra, bez gružiem un jebkādiem atkritumiem, tad Rasdhoo pludmalē kokos karājas maisiņi, pa zemi svaidās pudeles un visādas lupatas un redzami grausti. Vēlāk, klīstot pa salu un ieklīstot darbinieku apdzīvotajā sektorā, šajā pludmales daļā paveras līdzīgs skats. Atliek sev uzdot jautājumu vai ir labi vai slikti, ka mēs te tādi tūristi esam un ko tas nodara ekosistēmai? Visur plakāti, pasargāsim koraļļus, nekāpsim ar kājām, nemēslosim, bet, vietējie acīmredzami piemēslo daudz un pamatīgi. Ja kādi tūristi kaut ko samet zemē, tas tiek momentā savākts, bet vietējo salās ne….

Atbraucam ar motorlaivu un dodamies uz recepciju. Tajā brīdī debesis ir nomākušās un mēs esam sabijušies, ka laikam tomēr brīdinājumi par lietus sezonu būtu jāņem nopietni un kas nu būs. Bet nelīst.

Uz salas katram no viesiem iedod atslēgas, mūsu gadījumā tiekam „apgreidoti” no deluxe beach villa uz deluxe beach villa ar džakuzi. Uzreiz pateikšu, ka mūsu izpratnē džakuzi ir pilnīgi nevajadzīga lieta Maldīvijā, mēs viņu ne reizes neizmantojām un nejutām itin nekādu vajadzību pēc šāda pasākuma. Cik sapratām, atšķirība starp deluxe un parasto beach villa bija izmēra ziņā. Mūsu mājiņa gan arī nebija īpaši liela, bet vietas pietika. Uz salas bija pieejamas arī garden villas, no kurām daža laba jūrai bija tuvāk pat par mūsu mājiņu (7 m līdz jūrai no mūsējās), bet, šajās vietās nebija paredzēts peldēties, vai nu priekšā bija ūdens mājiņas, vai arī bija akmeņains un aizaudzis krasts. Bija rindu mājas, kur pie katras no tām bija šūpuļkrēsls, taču tur bija daudz vairāk cilvēku, tādēļ ļoti priecājāmies par to, kas ticis mums, jo savus kaimiņus gandrīz nemanījām un pilnīgi noteikti nedzirdējām. Ūdens mājiņas atrodas ļoti tuvu viena otrai un ar mūsu pludmales mājiņu bijām ārkārtīgi apmierināti – savs stūrītis pludmales, no kura gan kāds cits pāris vienurīt aizstiepa mūsu pludmales krēslus, bet citādāk bez piedzīvojumiem.

maldivija male atputa celojums smiltis paradize medusmenesis kazas

Kas tad ir tie cilvēki, kas brauc uz Maldīvu salām? Diezgan daudzi bija medusmēnesī, vairums bija pārīši un bija ģimenes ar bērniem, pārsvarā gan vismaz 5 gadus veciem, lai gan dažus pavisam maziņus arī manījām. Bija arī pa kādai sievietei, kas bija viena pati un bija arī draudzenes un draugu grupas. Mēs uz vietas bijām 11 naktis, un, cik manījām mūsu restorānā, bijām visilglaicīgākie apmeklētāji. Uz salas gan satiku cilvēkus, kas teica, ka dzīvo tur jau divas nedēļas, bet, cik novērojām restorānā, daudzi cilvēki palika vien 3 naktis, tie gan pārsvarā bija tūristi no Āzijas. Kas bija tūristi mums apkārt? Vislielākais vairums bija vācieši, briti un krievi, kas visi palika vismaz 7 dienas, un uz īso laiku bija indieši un dažādu citu Āzijas tautu pārstāvji. Visas grupas uzvedās pieklājīgi, nekādas bļaustīšanās un nekārtības nekur netika manītas, tāpēc domāju, ka tautībai nebija lielas nozīmes. Vienreiz manījām tuvplānā kāzu-“vows renewal” ceremoniju, jo Maldīvija ir musulmaņu zeme, kurā citu tautu pilsoņiem nav iespējas likumīgi apprecēties (tāpēc mēs apprecējāmies Seišelu salās). Ceremonija tāpat bija skaista, “galvenajās lomās” bija kāds krievu pāris, gan balta kleita, pušķis, kāzu torte un mielasts, bija arī fotogrāds. Stundu pirms pasākuma pludmalē tik uzceltas dekorācijas, kas pēc tam 10 minūšu laikā tika nojauktas. Ļoti gribējās nofotografēties pie rozā ziedu vārtiem, bet tobrīd jau bijām ieņēmuši labāko galdiņu saulrieta fotografēšanai, sāka satumst un tā arī palikām pie dienas laikā uztaisītās bildes ar vārtiņiem vien.

Mums bija full board jeb pilna pansija, kas nozīmē ēdināšanu trīs reizes dienā, brokastīs ar kafiju/tēju un sulu, pārējās ēdienreizēs dzērieni par atsevišķu samaksu. Uz salas pilnīgi visi norēķini notiek dolāros, tāpēc nav jēgas mainīt uz vietējo valūtu. Nezinu, kā ir, ja dodas uz citām salām, bet pēc nostāstiem visur labāk izmantot dolārus. Bet, runājot par dzērieniem – lielā pudele ūdens $4, mazā – $2,5. 300 ml kola/fanta/spraits $3.80. Tēja kanniņā, kur trīs mazas krūzītes, $5. Bezalkoholiskie kokteiļi ap $8. Mazā viskija glāzīte $9. Visām šīm cenām nāca klāt vēl 10% pakalpojuma maksa un 3.5% nodoklis. Restorānā katru dienu vakariņās bija tematiskā bufete – vienu dienu itāļu, citu dienu – pasaules salu, franču, amerikāņu un dažādas citādas. Ceļojuma laikā vienīgā, kas atkārtojās, bija itāļu. Ēdieni bija garšīgi, pietiekoši daudzveidīgi, katru dienu daudzu veidu saldie ēdieni, augļi (arī mazie vietējie banāni), salāti. Vairumā dažāda veida zivis.

Ko darīt ar dzeramnaudām? Laicīgi Rīgā samainījām dolārus pa viena dolāra banknotei (to nācās darīt bankā, jo maiņas punkti atteicās). Mājiņas tīrītājiem atstājām 1-2$ par katru reizi, ko tīrīja, pasūtot dzērienus restorānā, atstājam līdzīgi arī savam viesmīlim, jo visu nedēļu mūs apkalpoja viens cilvēks, un bārā pasūtot tēju. Nekāda maksāšana uz vietas nenotiek, viss tiek likts uz numuru. Nemanījām, ka kāds cits atstātu vismaz kaut kādu dzeramnaudu, bet, iespējams, viņi to darīja klusi un nemanāmi, tāpat kā mēs. Pēc nostāstiem vietējo algas ir diezgan zemas, līdz ar to $1 vajadzētu būt normālai dzeramnaudai.

nakts daivings maldivija male maldivas salas atputa celojums paradize

Personāla daudzums uz salas bija fantastisks. Man šķiet, ka jebkurā brīdī uz salas pilnīgi noteikti bija vairāk darbinieku, nekā atpūtnieku. Zaļos kreklos ģērbti vīrieši nepārtraukti kaut ko stādīja, grāba lapas, zāģēja palmām sausās lapas, slaucīja mājiņu terases un bija citādi nodarbināti visādos lauku darbos. Baltos kreklos un svārkos ģērbušies bija vai nu viesmīļi, vai mājiņu kārtotāji, kurus nepārtraukti uzraudzīja baltā kreklā un biksēs ģērbušies vīrieši. Tāpat arī pēdējās dienās sapratām, kāpēc mums tika iedota villa ar džakuzi, jo sala noteikti nebija pārpildīta, restorānā viendien viesmīlis pat izteicās, ka viņiem tajā vakarā esot tikai 44 viesi uz šo restorānu, lai gan ietilpīga ir 182 un parasti ir vismaz 160. Mūsu izvēlētās villas tika remontētas, visā tajā salas daļā notika pārbūve – bāra restaurācija, krāsoja sienas, zāģēja kokus, stādīja jaunus.

Esmu dzirdējusi viedokli, ka uz šīm salām nekas neesot ko darīt. Varbūt, ja cilvēka ideālais atvaļinājums ir kaut kur skriet, justies nogurušam un stresainam, tad šī sala tiešām nebūs īstā vieta. Bet, ja gribas beidzot atgulies pludmalē un vienkārši vērot debesis vai palasīt labu grāmatu, pastaigāties, aiziet uz masāžu vai vienkārši – izgulēties! Šī sala ir ideālā vieta. Divreiz bijām snorkelēt, izgāju arī snorkelešanas apmācību, jo es ar ūdeņiem esmu uz jūs un nekad iepriekš nebiju mēģinājusi snorkelēt (maskas, trubiņas un pleznu īre $10 dienā). Zemūdens pasaule Maldīvās ir fantastiska! Ne velti uz šejieni brauc tik daudzi nirēji. Turpat blakus krastam, dažu metru dziļumā pilnīgi caurspīdīgā ūdenī peld tādas zivis, kādas es pat nevarēju iedomāties, ka eksistē. Koši zilas, strīpainas, ar punktiņiem, raibas, baros un pa vienai tās peld ap koraļļiem. Manījām arī daudz haizivis, bet tās esot nekaitīgas un cilvēkiem nemēdzot uzbrukt, jo tām pietiekot savas barības. Katru vakaru uz salas notika arī vakara raju barošanas pasākums, kad vīrietis hidrotērpā izbaroja spaini zivju rajām. Uz salas ir pieejama arī dažāda veida niršana, gan bērniem, gan pieaugušajiem, arī visāda veida apmācība. 4 dienu PADI kursi maksāja ap $600. Interesējāmies par iespējām aizbraukt uz Mali, salu galvaspilsētu, recepcijā teica, ka lidmašīna maksā $125 cilvēkam, izlido ap 6:30 un atgriežas ap 3 pēcpusdienā, bet par atpakaļceļu neesot nekādas garantijas, jo viņa dažreiz nelido un principā pastāvot iespēja, ka mēs iestrēgstam uz dienu Malē. To mēs negribējām. Savukārt, blakus salas apmeklēšana mums nešķita nepieciešama – tā bija ļoti tuvu un izskatījas tieši tāda pati, kā mūsējā, tikai nesakopta. Dzirdējām, ka citi brauca cept gaļu uz neapdzīvotas salas, bet mums tas nešķita vilinoši.

Divreiz arī aizgāju uz SPA, kur mani otrajā reizē masiere sagaidīja ar vārdiem „Are you model from Russia?”. Taizemiešu muguras masāža, indiešu kakla/plecu/galvas masāža un bezmaksas saunas apmeklējums. Cenas masāžām ne tik draudzīgas, kā var atrast Latvijā, taču vide, protams, Maldīvās ir iespaidīgāka. Masāžas tiešām bija dievīgas un tas bija baudījums atrasties spa telpās, sēdēt un skatīties uz jūru tālumā, dzert tēju un atslēgties no ikdienas domām.

Pirms brauciena man teica, ka šīs ir salas, kur var fotografēties bez citiem cilvēkiem fonā. Jā un nē. Vienkāršu pastaigu laikā gandrīz jebkurā vietā iespējams nofotografēties bez skatītājiem. Noteikti nav tādas cilvēku masas kā Turcijā, Tunisijā vai jebkurā citā tuvāk aizsniedzamā kūrortā. Bet, visskaistākās vietas, kā piemēram smilšu strēle mūsu salas tālākajā galā, saulrietu laikā bija pārpildīta. Mēs atradām risinājumu – atnācām uz saullēktu pirms 6 rīta. Bijām vieni paši. Un pilnīgi vieni paši bijām peldoties lietusgāzes laikā, kad apkārt neviena, ūdens debešķīgi silts, siltāks par gaisu, kurš laikam atdzisis līdz kādiem 28 grādiem tobrīd, lietus plosās, viļņiem parādās baltas cepures, bet apkārt tiešām neviena!

kazas medusmenesis maldivija maldivas salas ceremonija svinibas arzemes

Ir sabildētas teju 600 fotogrāfijas, izlasītas vien divas grāmatas, mazliet apdegts (ar visu SPF 50 krēmu), daudz, daudz staigāts pa salu, peldēts okeāna un baseinā, un daudz ēsts. Sala, kur pulkstenis vajadzīgs vien, lai zinātu, vai jau var iet brokastīs, kur par visu ir padomāts, viss jau ir izdarīts un ne par ko nav jārūpējas. Ja pirmajā dienā mēs satraucāmies par lietu un tas patiesi arī naktī atnāca, diezgan pamatīga gāziena veidā, ceļojuma beigās, kad lietus bija lijis trīsreiz, mēs par to priecājāmies. Pastaigas dārzā zem lietussarga, skatīties, kā lietus lāses pil no palmu lapu jumta, klausīties jūras šalkoņā, arī tas ir skaisti. Jo tikai svelme, tikai karstums, ir nogurdinoši un patiesībā īstā sezona, kad braukt uz Maldīviju, ir tieši lietus – jo tad ir daudzveidība! Mūsu ceļojuma laikā ziedēja dažāda veida koki un krūmi, dzirdējam viņu tipisko putnus, daudzus jo daudzus augļu sikspārņus jeb lidojošās lapsas un manījām simtiem ķirzaku, hermītkrabju un dažādu cita veida krabju. Maldīvu zivis redzēs katrs, pat tie, kas nesnorkelē, pat neejot ūdenī! Stāvot uz steķiem var redzēt visdažādākās zivis, kas, ja ūdenī īpaši nelēkā, piepeld pavisam klāt.

Kas tad ir Maldīvas? Sala, kur pabūt divatā. Kaut vai ar savām domām. Izstaigāties basām kājām; sajust, kā ir iekāpt ūdenī un nav auksti, nemaz! Gulēt uz muguras un gaidīt, kamēr viļņi iznes krastā. Priecāties par ķirzakām, kas nāk vakarā uz laternu gaismu, ņemt rokās hermītkrabjus un gaidīt, kamēr tie līdīs laukā no mājiņas. Lasīt gliemežvākus un tad izbērt tos turpat dārzā. Skatīties zvaigznēs, kuras neaizsedz pilsētas spožā gaisma. Sēdēt uz steķiem, dzert jasmīnu tēju un skatīties, kā pazūd saule, iedegas apgaismojums uz salas, kā zem steķiem peld zivis un vērot viļņus. Pamosties naktī un dzirdēt, kā turpat šalc jūra. Gulēt masāžā, tikt izkausēta un saliktam atpakaļ kopā no maziem gabaliņiem. Atpūsties, izgulēties, pabūt prom no visiem uztraukumiem.

Praktiski ieteikumi

Ko noteikti jāņem līdzi:

  • Pretodu līdzeklis (man bija nopirkts Autan, kuram rakstīts, ka efektīvs 7 stundu garumā, bet tās bija, maksimums, 15 minūtes, līdz mani ēda nost, asinssūcēji tur tiešām ir un vairumā)
  • Sauļošanās krēms ar faktoru vismaz 30, kuru jāuzklāj pēc katras peldes, lai arī cik ūdens noturīgs arī tas ne būtu. Un tomēr arī kāds apdegumu ārstēšanai paredzēts līdzeklis. Lai kā es ne smērējos, vienu dienu tomēr divas stundas saulē ar peldēm starplaikos bija par daudz
  • Cepure un saulesbrilles – lasīt laukā bez ēnas saulainā dienā nav iespējams
  • Kāda laba grāmata, bet, ja smagi vest, uz vietas salās ir pieejamas citu tūristu atstātās grāmatas. Latviešu valodā gan jau nebūs, bet krievu, angļu un vācu bija daudz
  • Daudz kokvilnas drēbju – gaisa mitrums ir ļoti liels un viss ir mitrs, izmazgātas drēbes daudz labāk žūst kondicionētajā istabā nevis laukā
  • Ja grib snorkelēt, savs ekipējums, noma uz visu ceļojuma laiku noteikti būs dārgāka
  • Čības, plāksteri – es kājas nesagriezu, bet ir dzirdēts, ka ap koraļļu lauskām tā var gadīties

Un protams jebkādas zāles, kādas ir nepieciešamas, jo uz salas nevar nopirkt gandrīz neko, tūristu veikaliņš ir minimāls un cenas ir dārgas. Lai gan, ja salīdzina ar Males lidostā redzēto, viss, izņemot indiešu ražojuma šalles, uz salas bija vidēji par $1 lētāks. Šalles lidostā maksā $7-$15, uz salas – $25-$70. Kvalitāte bija līdzīga, dažas šalles pat bija identiskas. Jārēķinās, ka tā kā Maldīvijā gandrīz neko neražo, viss nopērkamais ir Šrilankas vai Indijas ražojums. Var nopirkt Šveicē ražotas konfektes ar uzrakstu „Maldives”, bet tas laikam īsti nav tas labākais suvenīrs! Lidostā var nopirkt gliemežvākus – tie maksā sākot no 20 EUR. Pašiem lasīt gliemežvākus nav atļauts.

dzilie udeni national geographic vetra negaiss maldivija male maldivas indijas okeans kazas paradize udens

Kas interesanti, tieši ar augstāk redzamo Maldīvijas negaisa bildi ieguvām galveno balvu National Geographic Latvija rīkotajā “Dziļo ūdeņu” konkursā, fotogrāfijas autors ir mans vīrs Jēkabs Andrušaitis.

Ja apsver domu lidot uz siltajām zemēm, noteikti izlasi šos rakstus!

Karību jūras pērle nirējiem – Kirasao.

Kubas vilinājums, īstā Kuba un atpūta.

Seišelu salu skaistums.


2 comments

  1. Liels Paldies par šo skaisto un labo aprakstu! Asaras sakāpa acīs, jau pa vidam un uz beigām…. Jūs esat kolosāla!:)
    Viens jautājums palika neskaidrs- kurā laikā notika Jūsu ceļojums, kurā mēnesī….

    1. Paldies par labajiem vārdiem! 🙂
      Šim ceļojumam jau kāds brīdis riņķī, brauciens bija 2011.gada jūlijā. Tā kā visu plānojām pēdējā brīdī, sanāca ļoti pārmaksāt par Rīga-Frankfurte biļetēm, bet varbūt tāpēc kaut ko ietaupījām uz ceļojuma paketes ar Condor no Frankfurtes, jo tas jau bija last minute.
      Ar Maldīviju aizvien ir tā, ka pa brīdim apskatos, cik uz turieni maksā biļetes, kādi ir piedāvājumi. Pēdējoreiz vēl vakar skatījos kā ir uz Ziemassvētkiem 🙂 Tā vieta sauc atpakaļ.

Pievienot komentāru