9 apskates vietu idejas nedēļas nogalei Viļņā

Kas ir labākās apskates vietas Viļņā? Kur paēst labākās pusdienas (cepelīnus!) un iepirkties? Viļņā esmu bijusi vismaz 20 reizes komandējumos, un nesen man bija iespēja Lietuvas galvaspilsētā paciemoties arī kā tūristam, sadarbībā ar SIXT auto nomu, lai izmēģinātu jauno Nissan Juke automašīnu.  Tā nu šoreiz par nedēļas nogales braucienu uz Viļņu! 

Apskates vietas Viļņā

Līdzīgi raksti:

5 dienu ceļojums pa Igauniju

Sāremā sala

Hījumā sala

Vērojot lāčus Igaunijā

Praktiska informācija 

Viesnīca: palikām Radisson Blu Hotel Lietuva, viesnīcā, kur esmu vienmēr palikusi komandējumos. Izrādās, tai tagad ir jauns korpuss! Tā kā esmu sudraba biedrs Radisson Rewards lojalitātes programmā, tiekam pie labāka numuriņa, kā reizi jaunajā ēkā. Brokastis bija iekļautas, plašas izvēles zviedru galds – pankūkas, svaigi spiesta sula, olas, gaļa, augļi utml.

kur palikt pa nakti Viļņā

Stāvvieta viesnīcā: pa nakti automašīnu iespējams novietot viesnīcas stāvvietā (maksas pakalpojums, 15 eur dienā, dažās numuriņu klasēs var būt iekļauts. Blakus uz ielas ir arī stāvvieta pie tirdzniecības centra).

Stāvvietas pa dienu Viļņā: tās izrādījās mazliet čakarīgas – nācās maksāt skaidrā naudā, jo norādītā mobilā lietotne ārzemju telefona numuriem neļāva pabeigt reģistrāciju, tad nu visu nedēļas nogali centāmies maksāt visur skaidrā, lai tiktu pie sīknaudas, ko mest apmaksas automātos. Jau esot mājās, uzzināju no pilsētas tūrisma attīstības biroja pārstāvjiem, ka lai no tā izvairītos, var darīt tā: sūtīt sms uz numuru 1332, norādot START X AAA000, kur X ir atbilstošā zona (Meylina, Geitona utml) un AAA000 ir automašīnas numurzīme. Pēc tam jāsūta STOP, un apmaksa tikšot pievienota telefona rēķinam. Mums lielāko daļu laika sanāca novietot auto zilajā zonā, kas maksāja 2.50 eur stundā. Katrai zonai ir savi nosacījumi brīvdienu apmaksai, šur tur jāmaksā arī svētdienās, tāpēc rūpīgi jāskatās, kas ir norādīts uz zīmēm.

Ēšana: ceļojuma laikā divas reizes ēdām tirdzniecības centrā blakus viesnīcai (CUP) – Subway un Čārlija picā (gribējām cepelīnus, bet bija beigušies, noderīgi, ka kafejnīca strādā ilgi, tāpēc var pavakariņot arī, kad viesnīcā restorāns jau ir ciet), Sugamour (vairākās vietās, ne tikai kūkas, bet arī pamatēdieni, mēs bijām Vokiečių gatvē), Queensberry (lietuviešu virtuvē, te cepelīni). Pirms doties mājās, jau braucot laukā no Viļņas, paēdām arī McDonalds. Tur, tāpat kā Rīgā, bija vājprātīgas rindas, pagāja minūtes 40, kamēr tikām pie maltītes. Šoreiz gāja secen Augustas and Barbora Love Story Cafe, jo vienkārši vēl nebijām izsalkuši, bet no ārpuses izskatījās ļoti skaisti, tāpat, blakus ir Poniu Laime, kas arī izskatījās ļoti pievilcīga pēcpusdienas tējai. Paupio Turgus, jaunajā gastronomiskajā tirgū netālu no Užupes tikai iegriezāmies, lai pafotografētu, bet arī šeit bija vairākas pievilcīga izskata ēstuves. Dažās vietās mums bija jāuzrāda QR kodi, bet ne visur.

Sugamour Viļņā instagram

Iepirkšanās: jau minētais CUP, tāpat, Akropole un fiksajiem pārtikas pirkumiem Lidl, kas parocīgi ir ceļa labajā pusē, braucot laukā no Viļņas.

Ieejas maksas: Ģedimiņa torņa funikulieris maksā 1 eur personai vienā virzinā (var arī kāpt pa kāpnēm), ieeja pašā tornī un augstākajā skatu laukumā 5 eur. Sv.Jāņa baznīcas torņa ieejas maksa ir 5 eur personai. Lukišķes cietuma tūre 20 eur personai (angļu val), privātais gids 150 eur. Citur ieeja bezmaksas.

instagramīgākā kafejnīca Viļņā

Šobrīdējie ierobežojumi: pirms braukt uz Lietuvu, izpētījām Reopen EU mājaslapu un aizpildījām lietuviešu pasažieru atrašanās veidlapu. Jāsaka, mājaslapa ļoti bremzēja, uz telefona neatvērās vispār, uz datora beigu beigās viens no mūsu abiem pieteikumiem rādījās kaut kādā bez-bilžu formātā, jo pēc vairāku minūšu gaidīšanas atvērās tikai tāds. Pēc forumos lasītā – tā ir daudziem, bet aizpildīt ļauj tāpat un QR kodu epastā atsūta. To uz robežas uzrādīt nelika. Atpakaļceļam pildījām Latvijas covidpass. Arī to mums nekur nebija jāuzrāda. 

1.Stiklu kvartāls

Mūsu pirmā pietura ir Stiklu kvartāls, kas ir kādreizējais Viļņas ebreju rajons, kur darbojās zeltkaļi, stiklinieki un mākslinieki. Te arī savulaik bija lielā Viļņas singagoga. Tagad Stiklių, M. Antokolskio, Gaono un Žydų ielas tiek uzskatītas par instagramīgākajām visā Viļņā! Gan tāpēc, ka šeit ik pēc pārdesmit metriem slēpjas kāds pagalmiņš ar skulptūru, ielas slīkst ziedu kupenās un tiek regulāri mainītas dekorācijas virs ielām, gan arī grandiozo kafejnīcu fasāžu dēļ – īpaši izceļamas ir divas, viena ir kafejnīca Augustas and Barbora love story cafe, kas veltīta dižkunigaiža Sigismunda II Augusta un viņa sievas, Polijas karalienes Barbaras Radzivilas mīlasstāstam, gan Poniu Laime, izslavētā makarūnu kafejnīca.

 Augustas and barbora love story cafe kafejnīca Viļņa labākās kafejnīcas Viļņā

Abām no tām ir īpaši krāšņi dekorētas fasādes un ekspozīcijas tiek mainītas atbilstoši gadalaikam. Patiesībā, Viļņā ievērojam diezgan daudz kafejnīcas un restorānus, kas ļoti rūpīgi piedomā pie fasādes noformējuma. Jāsaka gan, ka tieši par šīm divām saņēmu visvairāk jautājumus un komentārus Instagram, sākot ar “vai ziedi ir īsti”, beidzot ar “neticami, ka Viļņa ir tik krāsaina!”.

Pēc kafejnīcu apskates dodamies tālāk, vērojot senajam ebreju kvartālam veltītos gleznojumus uz māju sienām.

2.Sv.Jāņa baznīcas tornis un Viļņas universitāte

Nākamā pietura ir Sv.Jāņa baznīcas tornis (ieejas maksa 5 eur), kas ir augstakā ēka vecpilsētā – 69 m. Skatu platforma gan ir mazliet zemāk – 45 m augstumā, taču uz to, par laimi, var nokļūt ar liftu, jāuzkāpj daži pakāpieni līdz mūsdienīgajam liftam un var doties augšā!

No turienes paveras skats gan uz Ģedimiņa kalnu un Trīs krustu kalnu, gan arī apkārtnes baznīcām un sarkanajiem māju jumtiem. Laba iespēja gūt priekšstatu par pilsētas izkārotojumu! Pēc torņa apmeklējuma noteikti nevajag uzreiz doties prom, bet izstaigāt arī Viļņas universitātes pagalmu (universitāte, starp citu, ir vecākā Baltijā).  Te satiekam vairākas ekskursantu grupas, aizejam līdz studentu asociācijas ēkai, kā arī izmantojam labierīcības – baznīcai kreisajā pusē ir tīras bezmaksas tualetes. Diemžēl 15.gs celtajā baznīcā gan netiekam iekšā, jo tajā norisinās kāzas. 

Viļņas universitāte

3.Literātu gatve

Vēl pirms doties tālāk, ātri piestājam Literātu gatvē, kas ir vēl viena salīdzinoši instagramīga vieta Viļņā, veltīta rakstniekiem, kas dzīvojuši pilsētā vai to pieminējuši savos darbos, bet blakus piemiņas plāksnēm ir iespaidīga izskata tetovēšanas salons ar neparastām fotogrāfijām logos. Kad dodamies uz Literātu gatvi, priecājos, cik tukša ir ieliņa, jo tikko iznācām burtiski no pūļa, kad pēc desmit sekundēm mazo ieliņu pārņem veselas trīs tūristu grupas, kur katrs gids cenšas pārkliegt pārējo un, visbiedzot, sāk līt, tad nu skrienam atpakaļ uz automašīnu.

literātu gatve Viļņa

4.Lukiškių kalėjimas 2.0 jeb Lukišķu cietums 2.0

Ja man ir jāziceļ viena vieta, kuru absolūti nedrīkst palaist garām Viļņas apmeklējumā, tad tas ir Lukišķes cietums (biļetes var iegādāties tikai iepriekš internetā). Ja godīgi, es biju mazliet skeptiska par šī cietuma apmeklējumu. Galu galā, es esmu bijusi Alkatrazā un East Penitentiary Filadelfijā un man šķita – nu ko es tur vēl redzēšu, kas mani varētu pārsteigt? Taču pārsteidza, un kā vēl! 

Lukišķes cietums Viļņā

Vispirms jau, cietuma apmeklējums nav pat tik daudz par to, ko tur redzēt. Jo to var apmeklēt dažādos veidos – piemēram, iegriežoties tur šobrīd iekārtotajā bārā vai apmeklējot koncertu, kas siltajā laikā norisinās tā pagalmā. Tieši koncerti bija veids kā bija plānots šo cietumu atdzīvināt, kad pasākumu aģentūra ieguva nomas tiesības uz šo objektu, un pirmie koncerti bija plānoti 2020.gada pavasarī. Tie, protams, nenotika. Tagad cietums ir atvērts arī ekskursijām, un tas ir izraisījis īstu furoru lietuviešu vidū – pieprasījums ir tik milzīgs, ka gide mums godīgi arī pasaka – angļu valodas tūre šobrīd (raksta tapšanas brīdī) pieejama tikai darbdienās, 11:00 (maksā 20 eur), jo pārējā laikā norisinās pilnībā izpārdotas lietuviešu tūres, pārējā laikā vienīgais veids ir apmeklēt privātā tūrē, kas maksā 150 eur . Ekskursijas lietuviešu valodā ir pieejamas arī naktī, tāpat, laicīgi interesējoties, iespējams to pieteikt krievu valodā, kad to vada cietuma bijušais sargs. Jāpiesakās mājaslapā norādītajā epastā.

Var runāt par to, ka cietums, kas ir 20.gs sākuma arhitektūras piemineklis uz celts tieši pēc minētā East Penitentiary un Pēterburgā esošā Кресты parauga. Vai brīnīties par to, ka tas celts laikā, kad tika uzskatīs – reliģija ir vienīgais veids kā reformēt noziedzniekus, tāpēc cietuma teritorijā ir gan viena no skaistākajām pareizticīgo baznīcām Viļņā, kristiešu kapela un singagoga. Vai pat priecāties, ka te ir uzņemta jaunā Stranger Things sezona, bet iepriekš filmēti kadri zviedru Young Wallander seriālam. Taču tas viss neraksturo itin nemaz iemeslu, kāpēc raksta tapšanas brīdī tas ir iespaidīgākais objekts šogad, kurā es esmu bijusi. 

Iemesli, kāpēc tā, ir vairāki. Visas detaļas es neatklāšu, jo, ne velti dažās vietās cietumā nav atļauts fotografēt, tieši tāpēc, lai neizpaustu visu, kas tajā redzams, un katram būtu pirmatklājēja pārsteigums, jo par prieku to neceļas roka saukt. Viens no iemesliem noteikti ir stāsti. Mūsu gide Martyna (kas pacietīgi atbildēja uz visiem mūsu jautājumiem un pavadīja ar mums krietni ilgāku laiku, jo standarta 2h ekskursijas vietā mēs cietumā bijām vairāk par 3h), ir īstena cietuma entuziaste un stāsta gan to, kas ir fakti, gan mazliet leģendas. Piemēram, par to, ka par kādu sašautu stiklu neviens no bijšajiem sargiem nestāsta, kāpēc tā. Vai par kādreizējiem cietuma iemītniekiem, kas tagad ar visām ģimenēm nāk ekskursijās un rāda, kur dzīvojuši. Jo cietums slēgts vien 2019.gadā! Vai interesantu sakritību, vai tomēr nē, ka pastaigu laukuma gleznojums, viens no retajiem, kuru radījusi pieaicinātā māksliniece, nevis paši iemītnieki, ir nosēts indīgu ziedu atveidojumiem. 

Cietuma apmeklējums ir piedzīvojums visām maņām. Sākot ar to, ka pie ieejas mums uzrūc sargi “kur iesiet?” kas nav daļa no pieredzes, bet liek sarauties. “Apstrādes” kameras, kurās uzturējās aizturētie pirms vēl tie tika pārmeklēti, kur uz katras kameras durvīm ir uzraksts nesmēķēt, bet dūmu smaka ir tā ieēdusies, kad aizvien ieejot telpā, aizcērtas elpa. Nemaz nerunājot par astoņvietīgajām kamerām ar uzrakstu krievu valodā virs kādas gultas:

Тебе светит солнце 

А мне лампочка 

Но когда выйду 

Тебе будет светить свечка

(Tev spīd saule

Man spuldzīte

Bet kad iznākšu

Tev spīdēs svecīte).

Kad jautāju gidei, ka telpas taču šādi neizskatījās, kad tās tika apdzīvotas? Apraujos. Jo skaidrs jau, ka izskatījās. Ir pagājuši tkai divi gadi, un objekts ir bijis slēgts. Krāsa, kas lobās no sienām, lobījās arī tad. Tualetes “tronis”, no kura smako pat tagad, noteikti nebija labākā stāvoklī. Ne velti, par šo cietumu ieslodzītie sūdzējušies, ka uzturēšanās tajā ir cilvēktiesību pārkāpums.

Martyna rāda daudz. Stāsta vēl vairāk. Izmanto slengu, kuru pēc tam skaidro. Rāda priekšmetus, kas te saglabājušies no konfiscētā, kas ir tik neparasti, ka fotogafēt tos nav atļauts. “Dāvaniņas”, kuras atnesuši bijušie cietumnieki – skaitāmās krelles kas gatavotas no maizes, bet izskatās kā stikla. No bārdas dzenamās mašīnas pagatavots tetovējamais aparāts. Kāds bijušais cietumnieks nav gribējis maksāt par ekskursiju, bet piedāvājis atnest kaut ko, kas patiks organizatoriem. Savukārt nakts ekskursija, ar stāstiem un notikumiem, kas tiek atstāstīti, liekot apmeklētajiem ģībt un esot stingri tikai pieaugušajiem. Visvairāk gan esot bail tieši gidiem, jo pēdējam cietums ir uz nakti jāāizslēdz.

Pēc cietuma apmeklējuma ir dīvaina sajūta. It kā jocīgi, ka mums tur.. Patika. Ne pats cietums, tas fakts, bet iespēja ielūkoties aizkadros. Izjust kaut ko tādu, kas nav izjusts. Sāku saprast, kāpēc cilvēkus vilina sliktas ziņas, šausmu filmas un traģēdijas. Jo te ir mazliet no tā, mazliet leģendas, ar apziņu, ka patiesība, iespējams, ir bijusi vēl spilgtāka. Jo objekts ir tik “jauns” apmeklētajiem, ka tā pilna vēstures izpratne notiek tikai tagad. Dienu pirms mūsu ekskursijas noskaidrojies, ka intervētie sargi melojuši par to, cik ilgi bijis pazudis izbēgušais cietumnieks. Izrādās, tas slēpies veselu gadu, nevis dienu, kā teikuši sargi. Tajā pat laikā, sargu atmiņas par maiņām ir tādas, ka viņi tā arī saka – sēdējuši ir ne tikai cietumnieki, bet arī viņi.

5.Spilgtas vakariņas Sugamour

Pēc cietuma apmeklējuma vajag kaut ko vieglāku. Mazliet atiet no visa. Ieskrienam CUP pie viesnīcas, nopirkt lietuviešu šakotis kūku un šādus tādus sīkumus, pēc kuriem sen ilgojos no komandējumu laikiem, un drīz arī laiks doties vakariņās. Īpaši liels ir prieks, ka mūsu vakariņu vieta ir Sugamour Vokiečių gatvē.

Sugamour kafejnīca

Spilgta fasāde, un tikpat spilgta ēdienkarte. Ieraugot milzīgo skatlogu ar kūkām un makarūniem pat mazliet samulstam, vai kaut kas sātīgāks arī būs? Būs! Ir gan aukstā zupa, gan lasis ar sparģeļiem, gan arī citi ēdieni, īpaši izslavēta šī vieta ir ar olām benedikta gaumē un branču. Tikai kad esmu pasūtījusi maltīti un sākusi dzert tēju no smalkās krūzītes, ievēroju, ka pulksteņa ciparnīca patiesībā ir galdiņš, pie kura apsēsties! Šajā vakarā tas arī ir vienīgais, kas ir rezervēts, par to nemaz nebrīnos! Var uz mirkli sajusties kā tādā aizspogulijā, esot it kā turpat, bet ne gluži!

skaistākās kafejnīcas Viļņā

Pēc sātīga pamatēdiena, tomēr esmu mazliet ietaupījusi vietu kūciņai, paļaujos uz viesmīles ieteikumu, un tā izrādās debešķīga! Apēdu arī makarūnu, bet tas vairāk tāpēc, ka ar acīm gribas, vēderā vairs īsti nelien. 

Pēc vakariņām vēl mazliet pastaigājam ar viesnīcu, tumsā paskatoties, kāds skats ir no laukumiņa pie Swedbank, un aizejot līdz lielajam šosejas aplim, un dodamies pie miera.

6.Užupes republika

Nākamajā dienā brokastīs arī dodamies pavēlāk, jo ir izcili slikts laiks. Līst. Velkam garumā, cerībā, ka paliks labāk, un patiesi, kad sasniedzam izslavēto mākslinieku rajonu, Užupes republiku, uz brīdi pat pavīd saule!

Apskates vietas Užupē

Apskatām vispirms visu ierasto un zināmo – nāriņu, enģeļa skulptūru, konstitūciju un Tibetas laukumu, bet tad aizklīstam mazliet tākāk, uz Paupio turgus, kas mūsdienīgajā rajonā otrpus upei ir jaunā gastronomiskā baudījuma vieta, te arī mazi veikaliņi.

Paupio turgus tirgus Viļņa Užupe

Izstaigājuši šo rajonu, dodamies atpakaļ Užupes virzienā un nokļūstam Bernardīniešu kapos, kuros mums par gidu piesitas mincis, kas katru reizi ir sajūsmā, kad kaut ko ņemam no somas (diemžēl našķīšu mums nav!). Kapi šeit ir no 19.gs sākuma, un tajos liekas, ka lielais vairums uzrakstu ir poļu valodā, to renovācija tagad arī notiek ar poļu atbalstu. Atmosfēra mazliet atgādina Savannas, Džordžijas štatā, kapus – apsūbējuši enģeļi, sūnām apaugušas kapu plāksnes, šur tur bijis pa kādam vandālim, bet visumā, ļoti kluss, satiekam vien dažus citus cilvēkus.

7.Pusdienas Queensberry

Kur Viļņā ir labākie cepelīni? Queensberry! Tā mums apgalvo GoVilnius pārstāvji. Tie izrādās patiesi gardi, un te pieejami ne tikai ierastie ar gaļu, bet arī biezpiena un pat sēņu! Porcija gan tik liela, ka droši varētu ņemt vienu uz diviem, tieši būtu īstā reizē.

Jēkabs paņem auksto zupu, kuru, kā jau Lietuvā pieņemts, atnes ar kartupelīšiem uz atsevišķa šķīvja, un milzu gaļas pamatēdienu. Pieēduši pilnus vēderus, dodamies tālāk pastaigā, atkal garam Stiklu kvartālam, šoreiz ejam rātsnama virzienā, pie blakus esošā Radisson Hotel Astorija attopos, ka es taču šeit esmu palikusi pa nakti vienā no pirmajām reizēm, kad biju Viļņā! 

labākie cepelīni Viļņā Lietuvā

8.Baznīcu tūre un Bernardīnu dārzs

Iegriežamies pretī esošajā Sv.Kazimira baznīcā, tad arī Sv.Annas un Sv.Bernardīna, kas katra ir pilnīgi citādāka – divas pēdējās ir spilgti gotikas piemēri, iepriekšējā ir baroka stilā celta un ir senākā baroka baznīca Viļņā! Visas trīs ir atvērtas apmeklējumam un diezgan tukšas, vien pa kādam tūristam, viens gan – blakus mana daudzas ģimenes, izskatās, ka nupat beigušās kristības!

Sv Annas baznīca

Kā tikko sasniedzam Bernardīnu dārzu, sāk līt. Neskatoties uz to, parkā ir daudz cilvēku, gan ģimenes, gan pārīši, gan jauniešu grupas. Šis parks šķiet pat īpašāks lietainā laikā, un uzreiz iedomājos, cik tas ir krāšņš krāsaino rudens lapu sezonā! Parkā ir tāda kā Parīzes sajūta, balto akmentiņu un smilšu celiņi, pat karuselis, un blakus arī Sugamour filiāle. 

9.Ģedimina tornis

Ir jau vēla pēcpusdiena, kad nolemjam tomēr vēl ātri aizskrien uz Ģedimina torni, tā vietā, lai ātrāk steigtos atpakaļ mājās. Kamēr gaidam vietu stāvvietā, par pārsteigumu secinājm, ka tas vis nav suns, bet gan lapsa, kas iet gar mašīnu, mulsumā pat neiedomājos nofotografēt! Beidzot novietojam automašīnu pie Viļņas upes ietekas Neras upē, un dodamies uz torni.

Ģedimina torņa apskate Viļņā

Kāpjot pa kājām, ieejai skatu laukumā nekas nav jāmaksā (lai tiktu pašā torņa augšā gan ir 5 eur ieejas maksa). Braucot ar funikulieri, jāmaksā 1 eur katrā virzienā (augšā pie iekāpšanas biļetes neprasa parādīt, bet, ja tās nevar parādīt lejā, tad ir jāsamaksā izejot). No skatu laukuma paveras plaša panorāma uz visu apkārtni – gan debesskrāpju rajons un mūsu viesnīca, gan pa dienu apmeklētās baznīcas un Užupe, gan arī redzam Trīs Krustu kalnu, ko mums daudzi ieteica kā apskates vietu, bet līdz kuram šoreiz nepaguvām tikt. Kur ne skaties – koki! Bet cik gan krāšņi te ir vēlāk, rudenī! Teju jābrauc vēlreiz!

Vēl dažas apskates vietu idejas Viļņas braucienam

Tā arī noslēdzas mūsu nedēļas nogales izbrauciens ar ļoti intensīvu programmu Viļņā! Daudz ko nemaz nepagūstam apskatīties, šoreiz “aiz borta” palika dažas apskates vietas, kas varbūt noder kādam, kas plāno garāku braucienu:

  • Televīzijas tornis un tajā esošā kafejnīca
  • Traķu pils
  • Katedrāles laukums
  • Ilūziju muzejs
  • Dižkunigaišu pils
  • Zaļie ezeri
  • Pavilnys reģionālais parks ar 65 m augsto Pūčkoriai atsegumu

Raksts tapis ar SIXT, Nissan Latvija, Radisson BLU Hotel Lietuva un GoVilnius atbalstu. Paldies sponsoriem! Rakstā minēts neatkarīgs autoru viedoklis.

Līdzīgi raksti:

5 dienu ceļojums pa Igauniju

Sāremā sala

Hījumā sala

Vērojot lāčus Igaunijā


2 comments

Pievienot komentāru