Piena ceļš

piena cels seiselas ladiga paradize medusmenesis zvaigznes nakts romantika

“Tas ir tāds mākonis, tur augšā?” es jautāju vīrām

“Jā, tā izskatās” viņš atbildēja

“Bet kāpēc viņš tā dīvaini, tā kā vienā līnijā, tieši tur, kur mēs skatījāmies, ka jābūt Piena ceļam?” es pārjautāju

“Tiešām, dīvaini”

“Varbūt uztaisi vienu bildi, paskatīsimies, kas tas ir?”

“Sarunāts.” Viņš brīdi padarbojās gar fotoaparātu, pagaidījām pārdesmit sekudens ekspozīcijas laiku, es tikmēr ar kāju smiltīs zīmēju saulītes un ņurcu mugursomu, kas jau spiež plecus. Pēc brīža atskan: “Ooooooo!!!!! Atnāc, apskaties!!!”

Un tā sāka tapt šādas bildes, ar palmām, ar mājiņām, ar granīta bluķiem un galaktiku. Tas tiešām nebija mākonis, kas vienmērīgā līnijā iet pāri vietai, kur jābūt Piena ceļa spožākajai vietai. Tas bija pats Piena ceļš. Ar neapbruņotu aci, nezinot, kas tas ir, varbūt arī, ka palaistu garām, gan jau skatītos uz lukturīšu izgaismoto taciņu un debesīs tik ļoti nē. Bet tik daudz bija runāts par to, ka būtu labi, ja Seišelās būtu skaidras naktis un nebūtu redzams Mēness, lai pilnvērtīgi nofotografētu Piena ceļu. Izdevās. Tuvu pie ekvatora, minimāls gaismas piesārņojums (vienīgās gaismas redzamas no Maes salas), un Piena ceļš redzams visā sava godībā!

 


8 comments

  1. Smuki! Mēs diemžēl neredzējām apgaismojuma, mākoņu un spožā pilnmēness dēļ. Bet strēlnieka un skorpiona zvaigznājus gan izdevās saskatīt 🙂

  2. Fantastika!
    Izskatās tik ļoti tuvu! Ir redzēts arī Bali, vismaz bija tāda sajūta, bet laikam tehnika ne tik nopietna kā Jums!
    Varens piedzīvojums, novēlu Jums turpināt krāt šādus skaistus dzīves mirkļus! 🙂

    1. Paldies! Tā sajūta tiešām ir tāda, ka TUVU, kad to visu ieraugi. Protams, caur kameras objektīvu sanāk vēl tuvāk, bet arī ar aci forši 🙂

Pievienot komentāru