Dubaija ir viena no pilsētām, uz kurām var atkal un atkal. Aizvien atceros pirmo Dubaijas braucienu, pirms kura es tā sapņoju par nokļūšanu šajā pilsētā! Tam sekoja otrais un trešais, no kuriem pēdējais pavisam neilgi pirms ceļošana kļuva sarežģīta. Tagad, kad atkal pasaule ir vaļā, reizē sanāk uzreiz ceturtais un piektais brauciens, jo vispirms uz Dubaiju dodos turpceļā citam, mazliet garākam ceļojumam, un tad, atceļā vēlreiz, katrā virzienā dažas dienas pavadot šajā pilsētā! Tā nu vēlos apskatīt jaunākās apskates vietas Dubaijā, kuras iepriekšē vēl nebija pieejamas, kā arī parādīt visu to labāko, kas tur ir, Jēkabam, kurš Dubaijā ir pirmo reizi.

Lielais Dubaijas apskates vietu kopsavilkums (30+ apskates vietas & visa praktiskā informācija!) ir atrodams šeit.

Trīs manas mīļākās viesnīcas Dubaijā ir: 

Staybridge Suites Financial Center – viesnīca tieši blakus Financial Center metro stacijai, netālu no Burj Khalifa. Numuriņi ar balkonu uz ielas pusi ir ar skatu uz Burj Khalifa un Nākotnes muzeju! Numuriņos nelielas virtuves, ir arī lielāki, ģimenes numuri ar divām guļamistabām un lielu virtuvi, veļasmašīnu, trauku mašīnu un visu citu nepieciešamo. Man vienmēr brokastis ir bijušas iekļautas cenā, tajās ir gan siltie, gan aukstie ēdieni, brokastu zāle nav liela, bet dažām dienām ir tiešām pilnīgi pietiekami arī izvēles ziņā. Sestajā stāvā ir baseins ar skatu uz otru pilsētas pusi, janvārī baseinā peldējos un bija silts ūdens pat dienās, kad pa nakti bija 15 grādi! Šī ir mana mīļākā viesnīca Dubaijā un tur esmu palikusi vairākkārt, jo ir laba cenas un kvalitātes attiecība, kā arī viegli sasniedzams jebkurš apskates objekts. 

V Hotel Dubai, Curio Collection – augusta līmeņa viesnīca tajā pat mājā, kur atrodas viens no iespaidīgākajiem Dubaijas šoviem La Perle! Futūristiski numuriņi, ļoti plaša brokastu izvēle.

Le Méridien Dubai Hotel & Conference Centre – šeit paliku vienu nakti pirms lidošanas mājās tieši blakus lidostai (nepieciešams gan taksometrs, ar kājām nevar aiziet), bija ļoti glīti iekārtoti numuri un patīkams dizains, kā arī dārza teritorija ar baseinu. Tā kā lidojums bija agri, brokastu piedāvājumu neizpētīju. 

Ekskursijas & ieejas biļetes Emirātos:

• Biļetes uz labāko šovu Dubaijā – La Perle
• Biļetes uz Nākotnes muzeju Dubaijā
• Ekskursija ar džipiem uz tuksnesi
• Global Village ieejas biļetes (ar vai bez transfēra)
• Kombinētā Global Village un Miracle Garden ekskursija
• Burj Khalifa augstāko stāvu ieejas biļetes
• Biļetes uz The Frame Dubaijā
• Izbraucieni ar kuģīti Dubai Marina

Atlidošana uz Dubaiju & viesnīca

Mēs nolaižamies Dubaijā kādā agrā sestdienas rītā, stipri nomocījušies pēc garā ceļa, jo tagad lidojums sanāk mazliet garāks, nekā iepriekš, lidojot apkārt slēgtajām gaisa telpām. Kā pēc cūcības likuma, pēdējā sēdvietu rinda lidmašīnā, tātad, visu nakti mums blakus ir rinda uz ekonomiskās klases vienīgo tualeti, un, tik čīkstoši sēdekļi, ka no domas par pagriešanos uz otriem sāniem ir tāds troksnis, kas uzcels nomodā jebkuru. Esam laukā no lidostas ar raiti dabūto bagāžu un divām bezmaksas sim kartēm (pie tādām tiek visi tūristi, kas iet pasu kontroli, ērtāk gan ir izmantot Airalo e-Sim karti. Ar kodu ALINA7758 saņem $3 atlaidi pirmajai sim kartei!), atrodam savu Uber pie lidostas un beidzot tiekam līdz viesnīcai. Esam tādā pakāpē pārmocīti, ka pilsētas apskate nav ne prātā. Staybridge Suites Financial Center viesnīcā gan esam nesamērīgi agri, jo to rezervējām vien no nākamās nakts. Ir neliela cerība, ka varbūt mūs tomēr ielaidīs iekšā numuriņā ātrāk. Par laimi, cerības attaisnojas un mūs patiesi ielaiž istabiņā, nākas gan piemaksāt pavisam smieklīgu summu par labākas klases numuriņu, bet, tā kā jau tā paliekam par viesnīcu ķēdes lojalitātes punktiem, nelielā piemaksa nav nekas traks. Numuriņš izrādās krietni lielāks, nekā divatā maz varam apdzīvot – divas guļamistabas, milzīga dzīvojamā istaba ar virtuvi, balkons un divas vannasistabas! Tā nu brīvā guļamistaba kļūst par gludināmo istabu, bet vannā varam iet reizē katrs savā. Atveru plānos, puscaurspīdīgos aizkarus un paveras skats uz ceļu ārpusē, kurā neapstājas kustība. Stikli – kā jau pienākas Dubaijai, smilšu noklāti. Esam priecīgi par skaisto iekārtojumu un spriežam, ka jāizmanto istabiņa, kam domāta un beidzot tomēr mazliet pēc garā ceļa ir jāpaguļ!

Nākotnes muzejs

Pēc miega gan beidzot ir jāsāk taisīties laukā no viesnīcas, jo jau laicīgi ir iegādās biļetes uz vienu no Dubaijas populārākajām, salīdzinoši jaunajām apskates vietām, Nākotnes muzeju, kas atvērts 2022.gada 22.februārī. Muzejā redzamās ekspozīcijas ir par nākotnes un inovācijas tēmām. Iespaidīgo apļveida ēku redzam jau no viesnīcas loga, jo dzīvojam blakus lielajai Dubaijas artērijai – Sheikh Zayed Road, kas ir šosejas E11 posms – garākais ceļš visos Emirātos un stiepjas no Abū Dabī emirāta Al-Silah līdz Ras al-Khaimah emirātam.

Sākumā vēl domājam vai mēģināt braukt ar metro, kas mums turpat blakus viesnīca vai mēģināt iet ar kājām. Varbūt tomēr braukt ar taksometru? Kad atveru balkonu, mani apņem ārkārtīgi karsts gaiss. Liekas, ka stāvu zem fēna. Ir pēcpusdienas saule un jūtu, ka +36˚C nav piemēroti pastaigām. Pēc diendusiņas esam tā nočammājušies, ka iet uz metro arī vairs nav laika, atliek vien atkal saukt Uber un jau pēc dažām minūtēm esam klāt pie muzeja. Biļetes muzeja apskatei esmu pirkusi ļoti laicīgi – mēnesi pirms brauciena, jo gana daudz esmu lasījusi par vīlušamies apmeklētājiem, kas tās cer iegādāties uz vietas, bet tās ir izpirktas vairākas dienas uz priekšu. Tā kā ieejas biļetes ir uz konkrētu laiku un ir norādīts, ka jāierodas vismaz pusstundu iepriekš, esam mazliet satraukušies, tā kā noteikti vairs nav palicis tik daudz laika. Taču, bez mazākās aizķeršanās tiekam pie ieejas aprocēm reģistratūrā un drīz vien stāvam rindā, lai tiktu iekšā ekspozīcijā. Virs mūsu galvām pārvietojas kapsulu lifti, milzīgās telpas griestos izgaismojas kaligrāfiskie uzraksti un kādā brīdī ievērojam kā virs galvām lido neliels robotiņš, kas izskatās pēc vaļa vai delfīna.

Pirmā muzeja ekspozīcija ir veltīta kosmosa izpētei un vīzijai, kurā it kā Emirātiem ir aktīva loma nākotnes pasaulē. Viss muzeja sākumposms ir kā iespējamās nākotnes modelis, kā gide saka – 2071.gada izaicinājums, ne pareģojums. Ejam cauri daudzajiem ekspozīcijas stāviem, vienā, vērojot stiklā gravēto Amazones dzīvnieku daudzveidību, citā, klausoties skaņu un izjūtot vibrāciju citā ekspozīcija, un, visbeidzot, vienā no stāviem apskatot mazliet reālākās tehnoloģijas, kas jau šobrīd eksistē.

Attopos, ka jābūt taču skatu laukumam, bet to nekur nemana! Labi, ka apjautājos sargam, viņš parāda, kur jāiet, un, pēc brīža, esam ārā, karstumā, stiprajā vējā, ar skatu uz debesskrāpjiem. Laukumā nav pārāk daudz apmeklētāju, jo vairums to palaiž garām, bet daži indiešu puiši, kas ir atraduši, ir aizņēmuši to fotografējoties. Kādu labu brīdī pieklājīgi gaidām, kad viņiem apniks bildēties, bet, kad karstumā pavadītas jau desmit minūtes un puiši turpina fotografēties, beidzot palūdzam, vai var uz mazu mirklīti palaist mūs, un tad turpināt. Vienojamies!

Vakara plāni pie draugiem

Kad esam izgājuši no muzeja, apskatījuši Emirātu torņu laukumu un muzeju no ārpuses, saule jau sāk pazust aiz tik augstajiem debesskrāpjiem. Mums nav jāsteidzas, un nolemjam atpakaļ iet ar kājām. Iegriežamies mazās bodītēs, lai sākumā apēstu pa saldējumam, tad nopirktu pa limonādei un arī elektrības pārejai – tā šoreiz veiksmīgi palikusi mājās. Lai arī viesnīcā pie gultas ir universālās pārejas, tomēr citur numuriņā ir vietējās rozetes un visas ierīces nevaram uzlādēt.

Veikaliņi pārsteidz ar ārkārtīgi šaurajām ejām, tik šaurām, ka pat viens var knapi izspraukties ar groziņu, kur nu vēl, izmainīties! Ar interesi vērojot vietējo produktu piedāvājumu, ceru uz kādiem foršiem augļiem, jo tie palikuši prātā Dubaijā labā izvēlē esam, bet diemžēl divās mazajās bodītēs nav nekas vairāk par parastiem banāniem, apelsīniem un arbūziem. Kad esam numuriņā, saule ir norietējusi un aizrautīgi fotografējam dzīvo ielu un Burj Khalifa, skats no balkona patiesi ir iespaidīgs!

Drīz jādodas vakariņās pie mūsu ēģiptiešu draugiem, kas jau daudzus gadus dzīvo Dubaijā. Visiem ģimenes locekļiem esmu sagatavojusi dāvaniņas no Latvijas – ģimenes bērnu iecienītos zefīrus, konfektes, pupiņu kraukšķus un arī liepziedu & smiltsērkšķu roku krēmu. Taču uz vietas esot tomēr gribu namamātei nopirkt ziedus. Izpētījusi Google Maps ziedu veikalus, izsaucu Uber ar pirmo pieturu veikalā. Piebraucot pie tirdzniecības centra, nav īsti skaidrs, uz kuru pusi ir jāiet, jautājam sargam, bet viņš noliedzoši māj ar galvu un saka, ka te neesot nekāds ziedu veikals. Nevar būt! Google Maps kartē bija vien dažas dienas vecas atsauksmes! Mēģinu noorientēties, kur īsti esam iebraukuši, saku Uber šoferim, lai pagaida, un tomēr dodos dziļāk veikalu kvartāla mazajās ieliņās, meklēt ziedus. Ir! Izpētot, kas ir pieejams veikalā, dūša mazliet apskrienas. Nē, nu tuksnesis, viss saprotams… bet 150 eiro par gatavo ziedu pušķi?! Izrādās, pieejami arī atsevišķi ziedi. Beigās paņemu 7 rozā rozes, tās man ietin zaļumos, pārtinot ar bagātīgu līplentes (!) daudzumu ap kātiem, reizes četras pārjautājot, vai tiešām pušķis nebūs par mazu? Nez tā ir tāda pārdošanas tehnika, likt justies neērti par iegādāto? Uz brīdi sabīstos, ka varbūt patiesi te ir pieņemts ar plašu sirdi pirkt simtiem eiro vērtus pušķus, tomēr nomierinos, kad redzu, ka cits veikalā ienākušais apmeklētājs, uzvalkā un ar dārgu pulksteni, nopērk tikai vienu rozi, kuru arī iepako zaļumos un atsevišķā polietilēna plēvē. Būs labi!

Tālāk, uzdevums atrast, kur tad jābrauc. Vispirms aizķeroties viesnīcā, fotografējot skaisto ielu, tad ziedu veikala meklējumiem un lēno ziedu saiņošanu, jau pamatīgi kavējam. Precīzu adresi Uber lietotne neņem pretī, mums vienīgā norāde ir, ka ielas austrumu puse, pretī citai villai. Numerācija šeit pavisam ačgārna, vienā ielas pusē ir simtais numurs, otrā, tikai desmitais. Beigās tomēr kaut kā izdodas vietu atrast un drīz vien jau esam pie draugu durvīm.

Mūs sagaida bagātīgi klāts galds – kārtainais mīklas pīrāgs, vīnogu lapu rullīši, rīsi ar garšvielām un riekstiem, četras stundas krāsnī gatavots cepetis, molokheja (tāda kā staipīga zupiņa-mērce) un vēl divu veidu salāti! Skaidrs, ka šī nav ikdienas maltīte, un vēlāk arī no citiem dzirdam, ka vīnogu lapu rullīši vien jau esot pierādījums tam, cik gaidīti viesi šovakar esam. Vakars paiet sarunās, atmiņās par iepriekšējām tikšanās reizēm Ēģiptē un Vāciā, un dzīvi Dubaijā. Mums piedāvā nogaršot visu, un vēl mazliet, un vēl drusku! Kad liekas, ka nu jau plīsīsim pušu, vēl parādās ārkārtīgi skaisti noformēta deserta paplāte ar gulbīti-karošu turētāju un ananāsu kūku. Ēdot un pļāpājot, laiks skrien, vairākas reizes taisāmies jau uz māju pusi, bet namatēvs ar namamāti katru reizi saka, ka ko tur, niekus, neesot vēl vēls, un cik tad mēs bieži esam šeit! Rezultātā, pie viesnīcas esam divos naktī, un esam diezgan pārsteigti, kad blakus esošais apavu veikals… vēl ir vaļā! Ja nu sagribas nopirkt sporta apavus pēc pusnakts?

Asā saule un Aura Pool baseins

Nākamo rītu sāku ar gājienu uz pastu, kas ir turpat blakus viesnīcai, vien desmit minūšu gājiena attālumā. Kārtīgi uzpūšu saules aizsargkrēmu un dodos. Ielas ir tukšas. Vien pie viesnīcu dienesta ieejām, ēnā pulcējas darbinieki, gaidot transporta busiņus. Eju pa ielu no viena ēnas stūrīša līdz nākamajam. Pamanu, ka daudzās vietās stāv žurku indējamās kastes. Izskatās, ka pilsētā tā ir problēma.

Pastā darbošanās ātra, nosūtu pastkartes (pirms pārdot man markas, man palūdz uzrādīt manu Emirātu rezidences karti, kas mani tiešām pārsteidz nesagatavotu!) un dodos atpakaļ. Jau pastā pamanu, ka kaut kas nav lāga, jo ļoti sāk niezēt seja. Kad esmu numuriņā, esmu koši sarkana un gribas plēst nost ādu. Vai nu reakcija uz pirmo reizi izmēģināto Dānijā iegādāto saules aizsargkrēmu, vai arī uz tik zobaino sauli? Nolemju vairs neriskēt un uz sejas aizdomīgo krēmu neklāt, bet izmantot citu.  Mums tieši ir laiks doties uz nākamo apskates vietu, kur paredzēts atrasties saulē, tāpēc esmu mazliet uztraukusies. Par laimi, nomazgājot seju un iedzerot pret alerģijas medikamentus, sejas krāsa atgriežas pie normālas.

Pavisam drīz jau atkal sēžam automašīnā un dodamies uz otru pilsētas galu, Palmas salu, apskatīt arī salīdzinoši jaunu un ļoti izslavētu vietu Dubaijā. Arī te biļetes esmu iegādājusies ļoti laicīgi. Vislabāk, to darīt brīdī, kad tās tikko parādās tirdzniecībā, 60 dienas pirms konkrētā datuma. Viesošos pasaulē augstākajā bezgalības baseinā Aura Skypool, kas ir viesnīcas St.Regis priekšpēdējā stāvā, 200 m augstumā! Pretēji savam Singapūras priekštecim, pasaules slavenajam bezgalības baseinam Marina Bay Sands viesnīcā, šis baseins ir apmeklējams jebkuram no malas – vien jāiegādājas biļete! Detalizēta atskaite par Aura Pool pieredzēto ir pieejama šeit.

Mūsu rezervāciju pārbauda jau pie durvīm, pirms pavadīt uz atsevišķo liftu. Kad esam augšā, rezervāciju skatās vēlreiz, mums parāda mūsu rezervētās vietas (tās ir individuālas un nekāda rezervācija “ar dvielīšiem” te nenotiek) un tad mūs aizved stāvu zemāk uz ģērbtuvēm, kas iekārtotas kā skaistā spa. Tiek iedota caurspīdīga somiņa slapjajiem peldkostīmiem, auduma soma ar logotipu un vēdeklītis. Pārģērbušies, dodamies uz dīvāniņu. Visas vietas mums apkārt ir aizņemtas, baseinā ir cilvēki, taču neviens nepeld. Šajā baseinā nav pieņemts peldēt, bet tikai fotografēties, vismaz tāds iespaids paliek, vērojot apkārt notiekošo. Fotoaparātus oficiāli nav atļauts ienest, par to pat esmu iepriekš interesējusies, taču redzu tos diezgan prāvā skaitā un neviens neaizrāda.

Pirms rezervēt diezgan dārgo izklaidi, kas diviem cilvēkiem izmaksā 150 eiro, esmu kārtīgi izpētījusi atsauksmes, kurā baseina daļā ir kāds skats, cik stipra saule gaidāma, tāpēc izvēlos Ain skata pusi. Par laimi, mums vēl arī patrāpās dīvāniņš, kas daļu no laika ir ēnā, aiz kolonnas. Rezervēta gan tiek tikai “bāzes” vieta, jo brīvi var pārvietoties pa visu baseinu visu rezervēto četru stundu garumā. Iekšpusē pieejamas vietas kafejnīcā, taču no tām peldes ir liegtas kā arī iekšpusē kondicionieris tiek darbināts teju sasalšanas režīmā.

Protams, ka bezgalības baseins ir tikai ilūzija, piepeldot pie malas, pāri tai zemāk redzams vēl viens stāvs un norobežojumi. Lai arī uz baseina malas, pāri kuram plūst ūdens stāvu zemāk, nav paredzēts sēdēt, kādam fotomirklim to dara visi.  Mums piedāvā pasūtīt dzērienus, pasūtām vienu mazo bundžiņu gāzētas limonādes un vienu stikla pudelītē, un kartē tiek norezervēti 19 eiro. Te nekas nav lēti! Bet tā ir visur Dubaijā… Skati visapkārt ir ārkārtīgi iespaidīgi, taču traucē skaļā mūzika. Esmu paņēmusi līdzi grāmatu, bet troksnis ir tāds, ka liekas, ka nedzirdu savas domas. Atrodoties baseinā skaļuma līmenis nedaudz mazāks, tā nu pa laikam appeldu apkārt pa perimetru, vienā pusē, skats uz izslavēto Burj al Arab, te arī ēna un vējiņš. Galā, skats uz palmas salu visā krāšņumā pat bez drona, Atlantis viesnīcu tās galā un futūristiskā paskata jauno Atlantis The Royal ēku. Ar mūsu lēmumu par skatu uz debesskrāpjiem un augstāko panorāmas ratu pasaulē esmu apmierināta, arī ar izvēli būt saulrieta pusē! Saule gan pazūd vēl pirms saulrieta, biezajā dūmakā ap horizontu, un tad lielākā daļa cilvēku aiziet, nemaz nesagaidījuši, ka baseinā iedegas apgaismojums, bet pilsētā – gaismas. Mēs vērojam jahtas līcī, gaismu spēli ūdenī, apēdam darbinieku piedāvātos augļus un drīz arī atvēlētās četras stundas ir garām. Kopumā iespaidi par izslavēto vietu gan paliek divējādi. Skati ir skaisti, bet relaksējošās atmosfēras vietā ir kā naktsklubā, tikai tiek dejots vien brīžos, kad ieslēgts telefona video režīms sociālajiem tīkliem.

Vakara pastaiga un vakariņas ar draugiem

Pēc baseina dodamies lejā gaidīt mūsu nākamo tikšanos ar otriem ģimenes draugiem, kas nesen pārcēlušies uz Dubaiju no Kuveitas. Viņi mūs arī vedīs vakariņās, šoreiz gan ne pie sevis mājās, bet iesim ieturēt maltīti kaut kur citur. Kamēr viņus gaidām, jo viņi ir iestrēguši sastrēgumā, vērojam nebeidzamo dārgo automašīnu parādi pie viesnīcas durvīm. McLaren, Ferrari, Rolls Royce. Tikai filmās un seriālos redzētais šeit ir itin visur, Dubaijas spīdīga daļa.

Kad ārā sāk šķist pārāk karsti, nolemjam iegriezties blakus esošajā tirdzniecības centrā. To Dubaijā arī ir daudz, un tā vien liekas, ka visa izklaidēšanās notiek tajos. Sākumā bezmērķīgi klīstam apkārt, jo piesēst nav kur, bet tā kā nav precīzi zināms, kad atbrauks draugi, kafejnīcā negribam neko pasūtīt.  Iegriežamies vairākos veikalos, papētīt piedāvājumu apģērbiem. Cenas grandiozas itin visam, pat mums zināmajiem un Latvijā pieejamajiem zīmoliem. Esam priecīgi, kad beidzot draugi ir klāt un dodamies ēst. Izrādās, ka atkal brauksim uz lielveikalu, šoreiz, Festival City, jo te vakaros arī esot gaismas šovs. Šovs gan neizrādās īpaši iespaidīgs, bet tāpat garšīgi paēdam dienvidāfrikāņu restorānā ceptu gaļu un amerikāņu kafejnīcā saldo. Lai nu ko, bet ēdienu Dubaijā gan var dabūt visām gaumēm un tas patiesi ir garšīgs!

Pēdējā diena Dubaijā

Pēdējā diena šajā brauciena paiet no rīta mazgājot drēbes un matus. Tā kā veļas žāvētāja mums nav, drēbes izkaru uz balkona, plānākie apģērbi jau pēc dažām stundām ir sausi. Mati izžūst dažu minūšu laikā.

Mūsu pirmā apskates vieta arī ir laukā, un tā nu varēsim to siltumu “sasūkt” līdz pat kaulam. Tā ir manis jau iepriekš iecienītais un iemīļotais Ras al Khor rezervāts, kurā vērojam flamingo mangrovju ielenkumā. Ieskatoties, var pamanīt arī citus putnus. Lielākā daļa citu apmeklētāju atnāk vien uz brīdi un dodas prom, bet mēs paliekam ilgāk. Redzam, kā flamingo bars atpeld pie otra sēkļa, tad visi pieceļas kājās un kā tādi robotiņi, smieklīgi kustinot kājiņas, pāriet pāri smiltīm un aizpeld uz nākamo. Mazliet brīnāmies par to, cik flamingo šeit ir gaiši. Apkārt mētājas flamingo domātie barības maisi, nez, tajos īpašā rozā krāsa, no kuras flamingo iegūst savu rozā krāsojumu dabā, nav piejaukta?

Ir vēl brīdis laika un nolemjam aizbraukt uz tepat netālu esošo Mohammed bin Rashid bibliotēku. Vispirms izrādās, ka jāreģistrējas internetā iepriekš, lai saņemtu biļeti. Tā nav liela ķeza, to izdarām uzreiz pie ieejas telefonā. Taču, izrādās, ka šeit ir ļoti stings dreskods. Lai arī mana kleita nosedz ceļus, tai ir šķēlumi. Lai arī tas nav lencīšu topiņš, man nav pilnas piedurknes. Vīram šorti. Nē, šādā paskatā iet iekšā nedrīkst! Šeit neko nopirkt nevar – nav ne šalles, ne pārvelkamas abaijas, kā dažos dievnamos. Kad ienācām, bijām vesels bariņš cilvēku, un no iekšā tikt gribētājiem visi tiek aizraidīti prom! Vēlāk redzam, kā kāds pāris, kuru arī aizsūtīja prom, atgriežas, ģērbušies sporta biksēs un legingos. Viņus tad ielaiž. Neizdevušais bibliotēkas apmeklējums atgādina, ka, lai arī uz ielas, metro, veikalos, būs ne tikai pliki pleci, bet arī pliki vēderi, dažos aspektos Dubaija nav mainījusies. Tā nu apskatām izslavēto bibliotēku tikai no ārpuses, vērojam putnus tās dārzā, kā ekspozīciju ar šeiha citātiem, tulkotiem dažādās pasaules valodās. Ir arī latviešu valodā – Inteliģentas nācijas tic indivīda spēkam, viņa vērtībām, idejām un darbam. Uz mums gan lielāku iespaidu atstāj milzīgais bišu spiets turpat palmas zaros!

Pirms braukt uz viesnīcu, iegriežamies vēl vienā tirdzniecības centrā, jo te ir mūsu iemīļotā amerikāņu kafejnīca Denny’s. Šajā veikalā ir īpaši daudz indiešu, arī tirdzniecības centra kino plakāti vēstī par lielāko Bolivudas filmu pirmizrādēm un nesaskatām nevienu Holivudas filmu. Esot te nebūt neliekas, ka esam Dubaijā, bet gan kādā no smalkākiem Mahārāštras štata veikaliem! Tāda ir Dubaija – kultūru un tautību sajaukums.

Laiks doties uz viesnīcu, lai sagatavotos nakts lidojumam. Taču vēl pēdējais šī brauciena plāns ir beidzot izmēģināt metro sistēmu, jo iepriekš vienmēr sanācis braukt tikai ar taksometriem vai ar Uber. Tieši pie tirdzniecības centra ir metro stacija, un raitā solī dodamies uz to.

Pie automāta lielas rindas, tāpēc pasteidzos pie lodziņa, kurā ir darbinieks, un drīz vien divas biļetes ir manās rokās. Ejam uz vilcienu, kad izdzirdu, brauc! Pieliekam soli un vēl pagūstam ielekt pēdējā vagonā, pirms durvis aizveras. Metro Dubaijā ir automātisks, bez šofera. Pēc brīža ievēroju, ka, kaut kas neštimmē. Pareizi, mums apkārt tikai sievietes! Tad ievēroju uz sienas pielikto marķējumu, ka šis ir sieviešu vagons un vīriešiem par atrašanos tajā ir sods! Ātri paejam dažus metrus tālāk, kur sākas jauktais vagons, vīrs paliek jauktā vagona pusē, bet es turos pie roktura un ar vienu kāju esmu sieviešu vagonā. Vēlāk pamanu, kā katrā pieturā šajā vagonā iekāpj kāds tūrists. Neviena no dāmām gan neko nesaka. Man apkārt – pamatā, filipīniešu sievietes. Lasot Zanas Bonafas grāmatu “Mājkalpotāja Dubaijā”, kas esot it kā uz patiesiem notikumiem, dažādu Dubaijas viesstrādnieku stāstiem balstīta grāmata pirmajā personā, aizdomājos par šo mazāk spožo Dubaijas pusi, kurā mājkalpotāji, auklītes, pārdevēji dzīvo pavisam paralēlajā pasaulē tai spozmei, kuru redzam kā tūristi. Vēlāk, ejot pa ielu, ievēroju busiņus bez kondicioniera, tikai ar ventilatoriem, atvērtiem logiem, pārvadajot viesstrādniekus, gluži kā grāmatā minēts – lai taupītu degvielu, šādos busiņos kondicionieri neslēdz. No 3.5 miljoniem Dubaijā dzīvojošo cilvēku 3.2 miljoni ir viesstrādnieki. Protams, ka gana daudzi arī no Eiropas, labākos un ne tik labos amatos. Taču ļoti daudzi no citām pasaules valstīm, kam dzīve Dubaijā ir zelta biļete, iespēja izrauties no nabadzības. Lai sakrātu to mazumiņu, ko nosūtīt mājās, ir jāstrādā ļoti garas stundas un nevar atļauties nopirkt neko, kas ir lielveikalos. Kā man vēlāk stāsta kāda Dubaijā strādājoša paziņa, degvielas uzpildes stacijas darbinieks pelna vien dažus simtus eiro mēnesī. Ar tādu algu spožā Dubaija viņam noteikti iet secen.

Saskaramies arī ar kādu īpatnēju epizodi viesnīcas liftā. Viesnīcā iedzīvotāju daudz, liftu, ne tik ļoti, tādēļ uz liftiem bieži veidojas rindas. Cilvēki pacietīgi stāv viens aiz otra, respektējot, kurš ir bijis pirmais. Kad piebrauc lifts, redzu, kā kandūrā ģērbies vīrietis paiet visiem garām un ieiet liftā pirmais un apstājas pa vidu. Tad, izskatās ļoti izbrīnījies, ka citi cilvēki arī brauks ar šo pašu liftu. Nekust ne no vietas, tāpēc pārējiem jāiet tam apkārt, lai aizpildītu lifta kabīni. Un, ieraudzījis sakāpušos cilvēkus, viņš saviebjas un ap muti un degunu apliek sev uz galva esošā baltsarkanā lakatu stērbeli, kā masku. Laikam jau, Dubaijā var redzēt visu.

Otro reizi Dubaijā pēc divām nedēļām

Otro reizi Dubaijā atgriežamies pēc divām nedēļām. Šoreiz ielidojam dziļi naktī, pirmo nakti pavadām viesnīca pie lidostas, kas izrādās tik netīra, ka, neskatoties uz pavisam agro rīta stundu, pirmo piešķirto numuriņu pat nākas prasīt, lai maina. Pēc četrām stundām miega, nogājusi brokastīs un uztaisījusi tēju, es sapratu, kāpēc citi ņēma līdzņemamās papīra krūzītes, jo it kā tīrā krūzīte ir ar lūpukrāsas nospiedumiem. Vismaz labi, ka viesnīcā ir internets, jo mūsu plāns sataupīt no iepriekšējā brauciena iegūtās bezmaksas sim kartes un izmantot tās tagad, izgāžas – beidzies derīguma termiņš! Bet gan jau iztiksim bez, jo atceļā nekāda lielā apskatīšana nav paredzēta.

Pēc dažām stundām pārceļamies uz citu viesnīcu, Le Méridien Dubai Hotel & Conference Centre, kas ir pilnīgs pretstats pirmajai. Viss ir tīrs, kārtīgs, jauns, grīda spīd un numuriņā tik patīkami smaržo, ka nemaz negribas iet prom! Tomēr man ir plāns – sapirkt visgaršīgākās Bateel dateles ciemkukulim un sev pašai saēsties (ko izdodas izdarīt jau veikalā, jo pārdevējs, pamanījis, ka es patiešām pirkšu, mani cienā ar visdažādākajiem pildījumiem pildītās dateles un beigās vēl pieliek pussauju dateļu bezmaksas), atrast dažas īpašas grāmatas no lielā Kinokuniya grāmatu veikala, kā arī kārtīgi saēsties mtabel, dip mērcīti libāniešu restorānā protams, lielveikalā, Dubai Mall.

No mūsu iepriekšējā brauciena ir pagājušas divas nedēļas un vidējā gaisa temperatūra nav samazinājusies ne par grādu, aizvien pieturas 35-36 grādi, kaut beidzot būtu jātuvojas vēsākam gaisam. Pabeiguši iepirkties, nolemjam tomēr sēdēt ārā, jo saule jau skatam ir paslēpusies, un sanāk divi vai pat trīs vienā – garšīga maltīte, uzdzerot citronu limonādi, skats uz Burj Khalifa un dejojošās strūklakas. Kad esam paēduši, laiks saukt Uber, lai brauktu atpakaļ uz viesnīcu, esam neplānoti ilgi aizkavējušies tirdzniecības centrā, tas šoreiz ievilcis arī mūs. Tā nu skaistajā viesnīcā sanāks vien pagulēt pa nakti.

Automašīnu varam izsaukt tikai tur, kur mums ir internets, tātad, jāvirzās atpakaļ cauri tirdzniecības centram uz ielas pusi, jo pretējā galā būsim pavisam tālu no bezmaksas interneta. Jo vēlāka vakara stunda, jo pilnāks paliek Dubai Mall. Ejam cauri milzīgajam lielveikalam vēlreiz, spiežoties cauri pūlim, garām akvārijam, pie kura vienmēr kūsā dzīvība, līdz beidzot esam laukā pie rindas kārtējo dārgo superauto. Uber šoferis cenšas līdz mums nokļūt, bet arī šeit ir sastrēgumi, teritorija ap veikalu liekas neizbraucam! Beigās trešajā rindā no malas viņš tiek līdz mums, ielecam iekšā un atvelkam elpu. Kondicionētais vēsums. Dāvanas sapirktas. Dubaija ir veldzējusi, bet arī nogurdinājusi. Ar spozmi, ar pārpilnību, ar cenām, un arī ar milzīgo atšķirību starp tiem, kuru prāt priekšā pūlim būtu jāpašķiras un tiem, kas šajā mehānismā ir tikai skrūvīte. Tomēr kaut kas tajā Dubaijā ievelk, un mans prieks ir neviltots, kad pēc dažām nedēļām uzzinu – Dubaijā drīz sanāks paviesoties sesto reizi!

Lielais Dubaijas apskates vietu kopsavilkums (30+ apskates vietas!) ir atrodams šeit.