Konkursa raksts: 7 dienas Fuerteventurā jeb saule, miers un laimes sajūtas pilnas ģimenes brīvdienas, kad Latvijā salst un snieg

Konkursa raksta autore Līga Brivna

23.01.2016.

Fuerteventura mūs sagaida ar sauli un +26 5os pēcpusdienā. Ir brīnišķīga sajūta būt atpakaļ pirms gada iemīlētajā salā. Sagaidām autobusu Nr.3 un pēc 10 minūtēm jau esam Caleta de Fuste. Vēl pēc 10 minūtēm ierodamies savā mājvietā – Bungalows Castillo Playa, kuru pilnīgi droši rekomendēju ikvienam, kurš dodas uz šo salu un izvēlas dzīvot Caleta. Iečekojamies, noliekam mantas namiņā, pasēžam terasītē, iedzerot welcome vīnu un dodamies vakariņās. Parasti pirms ceļojumiem izpētu Tripadvisor ēstuvju topu un uztaisu sarakstu ar vietām, kurās gribētu ēst. Arī šoreiz. Tad nu pirmajā vakarā nolemjam doties uz “The Step Inn”, bet meklējot to, turpat blakus ieraugām izslavēto “Fado Rock” un dodamies iekšā. Vakariņas lieliskas – ēdiens gards, apkalpošana super un saprotu, kāpēc par šo vietu ir tik daudz labu atsauksmju un sajūsmas. Pēc vakariņām caur pārtikas veikalu dodamies atpakaļ uz namiņu. Fuerteventurā ir 2h atpakaļ, salīdzinot ar LV laiku, un pulkstenis rāda tikai pus10 vakarā, bet mūsu organismi vēl dzīvo pēc LV pulksteņa un nogurums pēc garā ceļa ir pamatīgs, tāpēc dodamies pie miera, lai kārtīgi izgulētos un rīt sāktu baudīt salu ar pilnu jaudu.

24.01.2016.

CALETA DE FUSTE

No rīta, kārtīgi izgulējušies un pabrokastojuši, nolemjam šo dienu veltīt pastaigai pa Caleta. Aizejam līdz pludmalei un tad pa promenādi dodamies garā, jaukā pastaigā gar okeānu.

Laikapstākļi mūs lutina, okeāns – joprojām fantastiski skaists un atkal aizrauj elpu ar savu varenību un spēku + beidzot satikām burundukus, kas iepriekšējā viesošanās reizē mums neizdevās.


Kopā nostaigājam kādas 4h. Laiks, esot šeit, rit nemanāmi un pie okeāna sēdēt un skatīties viļņos es laikam varētu caurām dienām. Tieši tik skaisti un labi šeit ir.

Pēc pastaigas neliela atpūta namiņā un tad dodamies vakara gaitās. Šī vakara vēderu pildīšanas vieta – vakardien plānotais “The Step Inn”. Šis gan vairāk tāds angļu pub kā restorāns, bet, ja reiz labi novērtēts Tripadvisor, kāpēc nepamēģināt? Nevaru teikt “wow”, bet kopumā bija ok. Atmosfēra un apkalpošana ar + zīmi, ēdiens arī, ja neskaita to, ka ļoti ierobežota izvēle menu. Tomēr iepriekšējā vakara pieredze “Fado Rock” man patika un garšoja daudz labāk. Pēc vakariņām nu jau tradicionālais gājiens caur pārtikas veikalu uz bungalo teritoriju, kur 7gadnieks, neskatoties uz ledaino ūdeni baseinā, tomēr uzstāj, ka grib nopeldēties un to izdara, un kur pavadām atlikušo vakara daļu, mierīgi un klusi.

25.01.2016.

OASIS PARK

Šodien ceļamies agri, lai dotos uz Oasis Park – milzīgu dabas parku Fuerteventura D-daļā. Aizbraukt uz šo parku no Caleta var bez maksas ar speciālu autobusu, kurš no rīta noteiktos laikos savāc cilvēkus no Caleta viesnīcām/apartamentiem, aizvizina līdz parkam un vakarā plkst. 17:30 atvizina atpakaļ uz Caleta de Fuste. Par cik mūsu bungalo komplekss nav šo vietu sarakstā, tad vienkārši noteiktajā laikā dodamies uz tuvāko viesnīcu, kur šim autobusam pietura ir un braucam no turienes. Oasis dabas parks sastāv no zoo un botāniskā dārza. Parkā, kā jau līdzīgos šāda tipa parkos, notiek arī dažādi šovi. Mēs apmeklējam papagaiļu un jūras lauvu šovu. Un kas pats, pats.. peldam ar jūras lauvām! Manuprāt, Oasis Park ir noteikti “must have” pasākums, esot Fuerteventurā. Parks patiesi skaists, plašs, interesants, redzēt tur daudz ko un lieliski pavadīta diena garantēta.
Caleta atgriežamies ap pus7 vakarā, izejam ikvakara riņķīti pa pilsētas centru līdz pārtikas veikalam, kur šodien iepērkam vakariņas pa vienkāršo, lai tās ēstu namiņā, jo pēc iespaidu un emociju pilnās dienas Oasis Park nav ne spēka, ne vēlēšanās vēl iet uz kādu restorānu un tā arī jauki nočillojam pa namiņa teritoriju visu atlikušo vakara daļu.

26.01.2016.

LAS SALINAS & PUERTO DEL ROSARIO

Šodien atpūtas diena, kad visu darām bez modinātāja un nesteidzīgi. Lēnā garā, izgulējušies un pabrokastojuši, sataisāmies un ap 11:30 dodamies tuvā izbraucienā pa apkārtni. Pirmā pietura – Las Salinas un sāls muzeja apmeklējums. No Caleta uz turieni var aizbraukt ar autobusu Nr. 3, ko arī izmantojam un pēc nepilnām 10 minūtēm esam klāt. Liels ir mūsu pārsteigums, kad, izkāpjot no autobusa, uzreiz satiekam vairākus burundukus. Pēc pastaigas pa Caleta promenādi, radās iespaids, ka viņi slēpjas un tikai retais izlien no savas alas un nebaidās pienākt klāt, bet šeit viņu ir daudz, brīvi skraida apkārt un droši tuvojas cilvēkiem. Tā apmēram pusstundu pavadām, komunicējot ar mazajiem, smieklīgajiem dzīvnieciņiem un cienājot viņus ar riekstiem.

Pēc tam dodamies aplūkot pašu sāls muzeju.

 Caur muzeju aizejam līdz okeānam, kurš atkal sajūsmina. Bērns spēlējas ar krastā atrastiem kociņiem, peldinot tos pa strautu, es vēroju vietējos makšķerniekus, skatos ūdenī, klausos viļņu šalkoņā un mēģinu noķert kādu skaistu kadru.

Pie klintīm ar bērnu kārtīgi izsmejamies un izdauzāmies, gaidot lielos viļņus, kas apšļaksta no galvas līdz kājām. Tikmēr jau pienācis autobuss atpakaļ uz Caleta un laiks doties tālāk. Vispār man ceļojumos nepatīk kaut ko darīt steigā, bet par cik šodien ir ieplānots aizdoties arī uz Fuerteventura galvaspilsētu – Puerto del Rosario, skrienam vien, lai 1/2 stundu nebūtu jāgaida nākamais autobuss.

Puerto del Rosario ierodamies dienas vidū. No autoostas, pēc intuīcijas mēģinot iet centra virzienā, aizejam pilnīgi citur un nonākam pilnīgā ne-centrā, kādā nomales pludmalē.

Tomēr forši – vismaz redzam to, ko, iespējams, standarta tūrists pat neiedomājas apskatīt. Nedaudz uzkavējamies šajā pludmalē, un tad dodamies meklēt centru un kādu vietu, kur paēst, jo vēderi tukši, bet tuvumā nekā nemana. Pēc pagara gājiena pa nomaļām ieliņām, atrodam info centru, paņemam karti un beidzot tiekam uz galvenās ielas, kur atrodam vienu no nedaudzām šajā dienas laikā atvērtām kafejnīciņām (siestas laiks pilsētā pilnā sparā) un ārā svaigā gaisā papusdienojam. Sangria karafē ar augļiem pēc garās pastaigas un pusdienām garšo vienkārši izcili. Nedaudz atpūšamies un dodamies uz Puerto del Rosario centrālo pludmali, kur izveidota skaista promenāde gar ostu un uz mola. Šeit pavadām aptuveni stundu, pastaigājoties un vērojot apkārtni – gan makšķerniekus uz mola, gan laivas okeānā, gan vienkārši cilvēkus. Ir patīkams nogurums un laimes sajūta būt vasarā janvārī, un tieši uz šīs salas.

Pamazām sāk krēslot, tāpēc dodamies uz veikalu, lai iegādātu kaut ko garšīgu vakariņām un paspētu uz autobusu atpakaļ uz Caleta. Esot centrā, izdevīgāk ir braukt no autobusa pieturas, kas atrodas blakus lielajam t/c (nosaukumu neatceros), nevis iet atpakaļ uz autoostu. Atgriežoties Caleta, vakars atkal čilliņā pa namiņa teritoriju, kur, starp citu, kopš šī rīta esam tikuši pie jauna drauga – ruda runča. Nosaucām par Rūdiju.

27.01.2016.

LOS LOBOS SALA & CORRALEJO

No rīta ar autobusu aizbraucam uz Corralejo, lai no turienes tālāk ar prāmi plkst. 11:00 dotos uz Los Lobos salu un līdz plkst. 16:00 pavadītu dienu tur. Kamēr gaidām prāmi, pabrokastojam vienā no ostas kafejnīcām “La  Taberna”,  un tad jau ir pienācis laiks kāpt uz prāmja (kurš gan vairāk būtu saucams par laivu). Līdz Los Lobos salai ceļš ar prāmi aizņem aptuveni 15 minūtes. Neesmu ūdens transporta fans, bet 15 minūtes izturēt varu. Los Lobos sala – fantastiska! 5h uz tās pavadām, ejot tai apkārt. Gara, gara pastaiga, kuras laikā brīžiem jūties, kā būtu nokļuvis uz citas planētas. Akmeņaini milzu kalni, lagūnas, okeāns, zaļumi – tas viss kontrastē un mijas, izraisot sajūsmu bezmaz uz katra soļa. Pastaigu sākam, uzkāpjot vidēja augstuma akmeņu kalnā. Vējš tur augšā ārprātīgs, bet skats visapkārt – brīnišķīgs.

Pabaudu skatus, pafotogrāfēju apkārt esošo skaistumu, tikmēr abi mani puiši jau ir lejā no kalna un gaida mani, lai sāktu gājienu apkārt salai. Dodos lejup arī es, bet ļoti neveiksmīgi – paslīdu uz šķembainajiem  akmeņiem, kā rezultātā uz tiem piezemējos ar elkoņiem, plaukstām un muguras lejasdaļu, Sāp tā, ka asaru pilnas acis un gribas skaļi kliegt, bet aiz manis nāk cilvēki un jebkurā gadījumā – es taču tagad nesēdēšu un neraudāšu. Lepni pieceļos un sakostiem zobiem turpinu ceļu lejup it kā nekas nebūtu bijis.  Kamēr tieku lejā, sāpes ir mitējušās visur, izņemot kreisās rokas elkonī, kuru nevaru pat pakustināt, kā sāp. Bet neko darīt.. gan jau pāries. Aizejam līdz mini pludmalītei netālu no lagūnām skaistā līcī, iebrienu ūdenī pie krasta – wow, silts! Domājam nopeldēties, jo ūdens izskatās ne tikai mierīgs, bet arī sekls, tomēr nolemjam, ka to darīsim, kad atgriezīsimies no gājiena apkārt salai.

Tālākais maršruts pa Los Lobos, kuru mērojam –  Las Lagunitas – bāka – lielais kalns. Lieliska pastaiga, lieliska diena!

Pastaigas beigās, tuvojoties lielajam kalnam gan saprotam, ka īsti nav vairs laika līdz viņam aiziet, kur nu vēl tajā uzrāpties, tāpēc aplūkojam to tikai no tālienes un steidzam uz ostu, lai pirms prāmja atiešanas vēl paspētu ātri nopeldēties mūsu no rīta atrastajā mini pludmalē. Bet.. ja vien mēs no rīta būtu zinājuši.. mūsu pludmalīte ir pazudusi! Jeb pareizāk sakot – tā ir pārvērtusies līdz nepazīšanai. Pēc brīža pielec, ka no rīta bijis bēgums, tāpēc šis līcis vairāk atgādināja ezeru, nevis okeānu, bet tagad, esot paisumam, okeāns ir atnācis atpakaļ un no mierīgā, seklā ezeriņa ar silto ūdeni vairs nav ne miņas. Tā nu bez peldes lēnām dodamies uz ostu, pa ceļam vēl uzkavējoties pie lagūnām, kur ūdens līmenis arī nedaudz pacēlies, salīdzinot ar rītu, tomēr joprojām mierīgs, tāpēc vīrs izdomā, ka tomēr nopeldēsies, cik nu tas iespējams ūdenī knapi līdz viduklim, bet mēs ar bērnu vienkārši pabradājam pa ūdeni pie krasta. Šajā laikā kā reiz norisinās paisums un ūdens līmenis ceļas pa minūtēm. Attiecīgi jau pavisam drīz no ūdens līdz potītēm, stāvot uz vietas, esam tikuši līdz ūdenim līdz ceļgaliem un dodamies glābt mantas, kuras atstājām krastā, jo ūdens kļūst aizvien vairāk un smilšu josla paliek aizvien šaurāka.

Ar prāmi nokļūstam atpakaļ Corralejo un dodamies vēlajās pusdienās. Ir tik labi atkal būt  šajā pilsētā! Te dzīvojām savā pirmajā ceļojumā uz Fuerteventura un tieši šeit no sirds iemīlējām šo salu.

 

Paēduši izejam riņķīti pa Corralejo un dodamies atpakaļ uz ostu, kur no Cicar nomājam auto uz 1 dienu, lai šovakar ar to aizbrauktu atpakaļ uz Caleta, rīt izbraukātu salas D daļu un vakarā atdotu auto viņu nomas birojā Caleta.

28.01.2016.

Caleta De Fuste -> LAS PLAYITAS -> GRAN TARAJAL -> MORRO JABLE -> AJUY -> Caleta De Fuste jeb ekskursija pa salu ar auto

Izbraucam 10os no rīta no Caleta, un dodamies uz Las Playitas, kas atrodas netālu no Gran Tarajal. Las Playitas ir mazs ciemats salas A-daļā, kurā vietējo iedzīvotāju tradicionālās mājiņas kalnos mijas ar diviem moderniem atpūtas kompleksiem. Mēs piebraucam pie viena no šiem kompleksiem un caur to dodamies uz pludmali. Pludmalē šeit ir gandrīz melnas smiltis, apkārt redzamas arī vietējo iedzīvotāju baltās mājiņas klintīs un okeāns šeit ļoti zils un šķiet ļoti spēcīgs.

Kādu brītiņu padzīvojamies šajā pludmalē un tad dodamies tālāk, lai paspētu apskatīt visu šajā dienā ieplānoto. Nākamā pietura – Gran Tarajal, kas joprojām skaitās viena no ne-tūristiskajām Fuerteventura pilsētām. Pa mazajām ieliņām uzbraucam pilsētas augšā, no kurienes paveras skats uz ostu un pludmali, bet ilgi šeit neuzkavējamies, jo vēl plānā Morro Jable un Ajuy apmeklējums.

Nonākot Morro Jable, ir jau pus1 dienā. Ieejam mazā saldējuma kafejnīciņā apēst pa saldējumam, pēc tam aizstaigājam līdz pludmalei, kas slavena ar savām baltajām smiltīm un milzīgo plašumu, nedaudz uzkavējamies tur, bet pūš milzīgs vējš, tāpēc ilgi nepaliekam un dodamies atpakaļ aizvējā.
Pulkstenis mistiski rāda jau 14:00, kas nozīmē, ka, ja gribam pa gaismu atgriezties Caleta un laikā atgriezt nomas auto, jādodas tālāk.

Par Morro Jable, lai arī neko daudz no tās neredzam, paliek jauks iespaids. Savā ziņā liels kūrorts, cilvēku daudz, viesnīcas viena pie otras, kas man vairāk nē, nekā jā, bet tam pretī – ļoti skaista vieta. Gan promenāde gar pludmali, gan pati pludmale, kas patiesi ir ļoti, ļoti plaša un baltām smiltīm klāta, gan daudz, daudz palmu. Turklāt sajūtu ziņā šķiet, ka termometra stabiņš šeit rāda pāris grādus vairāk kā citviet uz salas un saule spīd spožāk. Varbūt tā šķiet tāpēc, ka šeit ierodamies dienas vidū, bet no otras puses – kāds tur brīnums, ja salas pašos D ir jūtami siltāks un saulaināks kā Z. Katrā ziņā, ja gribas aizbraukt uz Fuerteventura, lai vienkārši palaiskotos saulē un neko nedarītu, droši var braukt uz Morro Jable. Tālāk dodamies uz Ajuy salas R, lai apskatītu klinšu alas un melno smilšu pludmali. Uz Ajuy ceļš ved cauri salas vidienei, kas man izvēršas par adrenalīna un baiļu pilnu braucienu, jo ceļi šeit šauri, līkumaini un ved aizvien augstāk un augstāk kalnos, tad atkal lejā, un atkal augšā – īsti kalnu serpentīni. Šī ir tā reize, kad saprotu, cik riebīgu sajūtu rada bailes. Tā jau apkārt skati, protams, diezgan episki – tuksnešaini kalni, ielejas, klintis un līdzīgi kā, esot los Lobos salā, brīžiem šķiet, ka atrodies uz citas planētas, bet sirds trīc visu ceļu līdz pat Ajuy.
Pēc 45 minūtēm beidzot esam galā un dodamies lūkoties melno pludmali, mežonīgo okeānu un alas klintīs. Staigājam aptuveni stundu un jāsaka, ka vieta patiesi fantastiska. Pat maģiska. Līcis ar melno smilšu pludmali, kurā sitas mežonīgi okeāna viļņi, pārvēršoties baltās putās. Melnas un brūnas klintis, pa kurām izveidotas pastaigu takas, lai varētu aplūkot tālāk esošās klinšu alas, un pa kurām ejot, redzi, kā kaut kur tur lejā, zem tevis mutuļo okeāns – varens, spēcīgs un bīstams. Pašas alas – skaistas – akmeņainas, plašas un no tām paveras skats uz okeānu. Nekur pārāk lielā dziļumā gan mēs nelienam, bet ir gana arī ar vienkāršu iekāpšanu šajos dabas meistardarbos.

 Pastaigas beigās vēl pludmalē ļaujam mežonīgo viļņu baltajām putām apskalot kājas, kas ir gan jautri, gan bailīgi reizē, jo pat tikai viļņu putām šajā vietā piemīt īpašs spēks, kad jūti, kā tās cenšas pavilkt iekšā okeānā, un ar to šīs dienas ekskursija ir galā.

Caletā atpakaļ esam ap 17:40, iztīrām auto, atdodam to nomā un tad pārtikas šopings vakaram, lai dienas noslēgumā vienkārši mierīgi atpūstos, čillojot pa namiņa teritoriju.

29.01.2016.

CALETA

Šodien pēdējā pilnā diena uz salas, tāpēc esam nolēmuši to pavadīt maksimāli mierīgi un nesteidzīgi. No rīta kārtīgi izguļamies, nesteidzīgi pabrokastojam un dodamies nelielā pastaigā pa Caleta promenādi, tikai uz otru pusi, ne to, kur pirmajā dienā.

Aizstaigājam līdz Atlantico t/c, lai iepirktu garšīgus suvenīrus mājās vešanai. Kad tas izdarīts, papusdienojam indiešu restorānā “Shivam Indian Restaurant”, kurš atrodas šajā t/c un kurš ir viens no mūsu Tripadvisor saraksta ēšanas vietām. Neviļamies. Ir ļoti labi un garšīgi. Pēc tam pa to pašu skaisto promenādi gar okeānu lēnā solī dodamies atpkaļ uz namiņu. Šodien, salīdzinot ar citām dienām, šķiet pavēss. No rīta laiks bija apmācies, ļoti daudz mākoņu un saule knapi lauzās cauri, bet tagad dienas vidū mākoņi ir jau izklīduši un saule spīd spoži, tomēr lielais vējš, kas šodien pūš, liek justies vēsi. Aizvējā karsti kā vienmēr, bet vējā – patiesi brrr.

30.01.2016.

FUE-CRL

No rīta pieceļamies, izčekojamies no viesnīcas, atstājam reception savas mantas un dodamies brokastīs uz “Lin’s” (kārtējā Tripadvisor vieta). Tā kā lidojums ir pēcpusdienā un līdz autobusam uz lidostu vēl daudz laika, mierīgi vēl padzīvojamies pa Caleta. Izbraucam eksursijā pa pilsētu ar vilcieniņu. Kamēr bērns rotaļājas bērnu laukumā, vīrs netālu no laukumiņa sēž uz soliņa ar blakus esošās kafejnīcas alu un wi-fi, es vēl apstaigāju dažus suvenīru veikaliņus. Autobusu uz lidostu gandrīz nokavējam, jo aizsēžamies Caleta centrā, bet beigās kaut kā tomēr paspējam un plkst. 15:00 esam lidostā. Priekšā 4h lidojums uz Briseli, kur jāpavada vēl viena nakts un tad jau nākamajā dienā ceļojuma pēdējais posms un būsim mājās. Ceļojums galā, bet ir sajūta, ka atgriezīsimies šeit vēl kādreiz. Ir vietas, kuras ieķeras sirdī. Fuerteventura mums ir viena no tām.

Paldies Līgai par saulaino Fuerteventuras stāstu!

Jau 18.augustā noskaidrosim, kurš no ceļojumu aprakstu autoriem dosies braucienā ar mums kopā šoruden Eiropā! Lasi visus iesniegtos aprakstus ŠEIT

Konkurss norisinās sadarbībā ar airBalticEstravel LatviaSeesam un DELFI Tūrismagids.


Pievienot komentāru