Konkursa raksts: Eirotūre 2017″Ciao, la mia bella Italia!”

Konkursa raksta autore Vilma Luīze Gertāne

Ar ceļošanas neprātu esmu iepazinusies salīdzinoši nesen, taču tas pastiprinājās brīdī, kad sapratu, cik lieliski ir ceļot un iepazīt kultūru, zinot valsts valodu. Tas paver iespēju komunicēt ar vietējiem, kas ceļojumu padara pavisam citādāku. Pašlaik valodas ir kļuvušas par manu aizraušanos, taču tās man vienmēr noder, un tagad tajos ieguldītais laiks un pūles atmaksājas. Pirms gada iemīlējos Itālijā, kad devos nedēļu ilgā apmaiņas braucienā ar savu ģimnāziju, dzīvoju viesģimenē, runāju itāļu valodā, kuru tajā laikā biju mācījusies tikai astoņus mēnešus. Sapratu, ka vecākiem vēlos parādīt šo lielisko zemi, un uzņēmos visa ceļojuma plānošanu uz saviem pleciem. Uzreiz nolēmām, ka brauksim ceļojumā ar mašīnu, jo vēlamies apskatīt daudz vietu līdz Florencei. Uzklausot vecāku vēlmes, izmantojot itāļu valodas zināšanas, interneta un itāļu draugu palīdzību, sāku maršruta plānošanu. Šoreiz izvēlējāmies naktsmītnes ne tikai viesnīcu rezervāciju tīmekļos, bet arī “Airbnb”, kur apartamentu īpašnieki dzīvo Itālijas mazajos lauku ciematiņos. Ceļojumu plānojām aptuveni divas nedēļas ilgu, jūnija otrā pusē, visu ceļu -no Rīgas līdz pat Toskānai un atpakaļ- veicām ar mašīnu. Plānojām visu līdz pēdējai pieturvietai, kuru vēlējāmies apskatīt Itālijā, taču pēc tam dodamies spontānākā braucienā, jo zinām, ka atpakaļbraucienā vēlamies apskatīt arī kādu Vācijas un Polijas pilsētu, kuru neesam vēl iepazinuši.

Turpceļā līdz Itālijai pavadām trīs dienas. Pirmajā dienā braucam no Rīgas līdz pašai Polijas-Vācijas robežai, kur apmetāmies mazas pilsētiņas, Luban, viesnīcā. Laimes sajūta, nonākot viesnīcā pēc nobrauktiem 1160 kilometriem, ir lieliska, un sajūta, ka Itālija ir nesasniedzama, samazinās.

Nākamajā rītā uzreiz pēc brokastīm dodamies ceļā uz Vācijas dienvidiem, Bavāriju, kur paradzēto sešu stundu laikā, nonākam tikai pēc desmit stundām Vācijas svētdienas maģistrāļu sastrēgumu dēļ. Vācijā naktsmītnes nerezervējam, jo iepriekšējās Eirotūres laikā pirms dažiem gadiem, kad braucām uz Franciju, Vācijas mazajos ciematos, var atrast naktsmītņu pērles. Arī šī reize nebja izņēmums. Tēta vācu valodas zināšanas noderēja, lai vietējiem jautātu par netālu esošajām naktsmītnēm. Dažas ieteiktās naktsmītnes bija aizņemtas, taču īstā viesnīca gaidīja mūsu ierašanos.

Trešās dienas rītā pēc gardām Bavārijas brokastīm dodamies uz mūsu pirmo maršruta punktu- Lugano ezers Šveicē. Jau pēc pāris kilometriem esam Šveicē, kur pie robežas mūs apstādina robežkontrole, kas tagad ir visai neierasti. Šveicē uzreiz acis var mieloties ar dabas krāšņo skaistumu- kalni, ūdenskritumi, upes, un tas viss ir ieskauts maģiskā klusumā. Pēc dažām stundām esam nonākuši Lugano.

Lai arī cik skaista ir Šveice, tomēr tā sagaida ar majestātisku vēsumu gan no cilvēku, gan atmosfēras puses. Var just saltuma dvesmu. Diemžēl Šveicē apjaušam, ka mašīnai pēkšņi pilnīgi sabojājies kondicionieris, un nu jau braucam kā dienvidnieki-ar logiem vaļā un bez vēsuma mašīnā. Dodamies pastaigā pa Lugano, šajā vietā jau var sajust dienvidus- palmas, ezers, ko ieskauj kalni, un daudz jo daudz saules. Lugano pilsēta ir diezgan klusa un miegaina, jo pašā pēcpusdienā tajā nav dzīvības, kā arī nevar sadzirdēt cilvēku sarunu mutuļošanu. Tomēr Šveices klusums ir pārāk spēcīgs, lai tajā sadzirdētu trokšņa mājienus. Pēc Šveices dabas un miera baudīšanas dodamies uz mūsu pirmajām naktsmājām Itālijā. Lai līdz tām nonāktu, mērojam aptuveni simts kilometru līkumojot ar mašīnu pa kalnu serpentīniem. Pēc divu reižu nomaldīšanās pa kalnu ceļiem, kad navigācija ieved neesošā ceļā kalnu nogruvumu dēļ un kad mašīna ir pārāk lielā slīpumā, lai uzbrauktu kalna nogāzē, un tā ir jāiestumj, beidzot esam nonākuši Rota d’Imagna ciematiņā. Viesnīca pieder Itāļu ģimenei-saimnieks ir Luka ar sievu, trim bērniem un suni. No viesnīcas numuriņa paveras lieliski skati uz Lombardijas kalnu virsotnēm un jau pirmajā vakarā pēc garās dienas dodamies baudīt itāļu picu, kuras meistars ir pats viesnīcas saimnieks. Buon appetito! Beidzot esam Itālijā!

Buongiorno Italia! Pirmajā rītā Itālijā Luka mūs pārsteidz ar brīnumgardām brokastīm, apskatām mazo ciematu ar aperola glāzi rokās un, sveicinot vietējos itāļus, izbaudām saules piepildīto rītu kalnos. Vēlāk dodamies uz Milānu, Itālijas ziemeļu metropoli. Sajūtam uzreiz milāniešu braukšanas stilu- kāpēc gan ar Vespu nešķērsot krustojumu pie sarkanās gaismas?

Vēl nav pusdienlaiks, bet esam jau ierakstījušies viensīcā un, atstājuši mašīnu netālu esošajā auto servisā, lai salabotu nefunkcionējošo kondicionieri. Ar metro braucam uz Milānas centru, vēlamies apskatīt un to izbaudīt divu dienu laikā. Milāna pārsteidz jau pirmajās minūtēs- biznesa ļaudis, pilsētas steiga, moderns metro un Milānas Doms ir pirmais, ko var pamanīt, izkāpjot no metro.

Izstaigājam pilsētas centru, apskatām Galleria Vittorio Emanuele, La Scala teātra namu un baudām vakaru itāļu garā-aperatīvs, kam seko garda pasta. Naksnīgā Milāna apbur uzreiz un nemanot, un visu īpašāku padara espreso tasīte ieprietim Milānas Domam. Ap pusnakti dodamies uz naktsmītnes pusi.

Otrajā dienā Milānā jau no paša rīta braucam uz centru, un pēc nelielas fotosesijas pie Milānas Doma, ejam aplūkot arhitektūras brīnumdarbu. Šoreiz no cita rakursa- dodamies ar kājām līdz katedrāles jumtam, pēc tam pastaigājamies pa katedrāles jumtu terasēm. Saule vēl nav zenītā, bet ir jau jūtama tās klātbūtne. Līdz dienas vidum gaisa temperatūra sasniedz 35 grādus.

Pēc tam ejam uz pazīstamo aperola terasi, kur  malkojot slaveno itāļu aperatīvu, paveras brīnišķīgs skats uz katedrāli, no kuras jumta tikko nokāpām lejā. Milāna nav iedomājama bez iepirkšanās, kurā sev vēlamo var sameklēt ikviens, un tas ir mīts, ka Milānā ir tikai slavenie zīmoli veikali. Ja labi pameklē, var atrast sev vēlamo par atbilstošām cenām, kaut arī pie tūrisma vietām dominē zīmolu veikali. Braucam pēc mūsu mašīnas, taču kondicionieris diemžēl nav salabots, jo nepieciešamas vismaz 3 dienas, lai dabūtu nepieciešamās detaļas. Dzīve bez steigas! Ak, Itālija!

Nākamajā dienā izbraucam no Milānas un dodamies uz Činkve terre (piecas zemes) ciematiņu Monterosso al Mare, izvēlējāmies šo, jo šis ir vienīgais ciemats no pieciem, kuros ir atļauts iebraukt ar mašīnu. Saule, klintis un Vidusjūra ir izcila atpūta pēc steidzīgās Milānas.

Pelde Vidusjūrā atvēsina no saules pieskārieniem. La vita é bella! Izbaudījuši sauli un jūru, dodamies uz netālu esošo Pizu. Līdzīgi kā citi tūristi, palīdzam pieturēt krītošo torni un no ārpuses apskatām arī pārējās kompleksā ietilpstošās ēkas.

Vakarā braucam uz pirmo Airbnb nakstmītni, kas atrodas netālu no Pizas esošajā ciemā Lari. Mājas saimnieki ir lielisks itāļu pāris, kas mums pastāsta par ciemu, iesaka tajā labākās vietas un novēl lielisku atpūtu. Baudām slaveno Kjanti vīnu un tradicionālo trusi pagatavotu Toskānas gaumē. Atrodamies Toskānā, ar terases skatu uz Lari nelielo pili, un nerimstošo sauli, jo jūnijā Toskānā lietus nebija lijis mēnesi.

Septītajā dienā braucam apskatīt Florenci. Pirmā vieta, ko apskatām Florencē ir kopējais skats uz pilsētu no Mikelandželo skatu punkta. Visnotaļ viens no atmiņā paliekošākajiem skatiem Itālijā. Vējš matos, Florence un Arno upe ir pie pašām kājām un iespēja baudīt skaisto skatu. Florence valdzina ar savām renesanses, mākslas un vēstures sajūtām. Pastaigājoties pa Florenci, jūtos kā ierauta atpakaļ Mediči laikos, jo itin viss šeit izskatās kā toreiz.

Apskatām Florences Domu , katedrāli, Zelta tiltu, Ufici galeriju. Mūsu naktsmītne atrodas Florences laukos starp olīvkokiem un vīnogulājiem. Saimnieki ir gados jauns itāļu puisis un viņa vecāki, kuri atgādina īstu itāļu ģimeni. Saimnieki bija ļoti izbrīnīti,taču reizē arī priecīgi, kad ar viņiem runājos itāļu valodā. Apjautājās, no kurienes mēs esam, izvaicāja par mūsu ceļojuma plāniem un izrādīja prieku, saņemot atbildi, ka Itālijā jūtamies kā mājās.

Astotajā dienā dodamies Venēcijas virzienā. Naktsmājas atrodas Mestrē, aptuveni 15 minūšu braucienā ar autobusu līdz Venēcijai, tuvākais ciemats, kur apmesties, ja brauc uz Venēciju ar mašīnu. Pēc iekārtošanās naktsmītnē, kur mūsu kaimiņi ir arī daudzi četrkājainie draugi, jau pēcpusdienā braucam uz Venēciju.

Esmu šeit jau otro reizi, bet , ieraugot to pēc izkāpšanas no autobusa, sajūtas uzvirmo tā pat kā pirmajā reizē. Un es no jauna iemīlos Venēcijā… Kanāli, motorlaivas, kuģīši, gondolas, mazās ieliņas- itin viss apbur Venēcijā. Tā kā esmu metropoļu cienītāja, pat lielais tūristu daudzums man netraucē. Viss šeit ir vilinošs-mazie veikaliņi, tiltiņi, kafejnīcas un restorāni ik uz stūra. Visu pēcpusdienu līdz pat vakaram pavadām klīstot pa Venēciju un ļaujoties vilinājumam iemaldīties arvien interesantākās vietās. Tā nu tas arī notika. Laikā, kad vajadzēja doties uz autobusa pusi, nācās izmantot navigāciju, lai nokļūtu stacijā. Arī navigācija apjuka, Venēcijas skaistuma žilbināta, un plānoto 15 minūšu laikā līdz autobusam nonācām pēc pusotras stundas.

Devītajā dienā turpinājām Venēcijas apskati. Protams, tika apskatīts Svētā Marka laukums, Lielais kanāls, Rialto tilts, taču pārējās trīs salas un izbraucienu ar gondolu atstājām nākamajai reizei šajā lieliskajā pilsētā. Venēcija ir skaista visos laika apstākļos- saules svelmē un pat pērkona negaisā, dienā un naktī. Venēcijas šarmu var ietērpt tikai un vienīgi sajūtās un emocijās, kas katram vismaz vienu reizi jāizbauda, šeit nonākot.

Desmitajā dienā izbraucam no Mestres Rovereto virzienā apciemot manu viesģimeni, pie kuras dzīvoju pirms vairāk nekā gada. Atkalredzēšanās prieks ir neizmērojams! Abas ģimenes savā starpā iepazīstamies un mūs sagaida itāļu pusdienas. Gards itāļu ēdiens, sarunas stundām ilgi un saule aiz loga! La dolce vita! Pēc pudienām braucam iepazīt Gardas ezeru. Neskaitāmas ballītes, ezera tuvums, kalni , jahtas un brīnumaina atmosfēra, ko var notvert ik uz stūra lielākajā Gardas ezera pilsētā Riva.

Jāpiemin, ka mēs, kā jau īsti ziemeļnieki, devāmies peldē Gardas ezerā, uz ko itāļi nolūkojās ar lielu izbrīnu: “Kad ūdenī ir 18 grādi ,jūs ejat peldēties?” Pēc apstiprinājuma atbildes izteikšanas, kas papildināta ar smaidu, dodos peldē ezerā un lūkojos uz kalnu ainavām. Rivā ir iespējams nogaršot vienu no labākajiem saldējumiem vietējā Gelateria Flora. Tas ir tik gards, ka ar vienu lielo saldējumu ir par maz, lai izbaudītu garšas kolorītu.Šajā naktī pārnakšnojām kalnu mājā, kurā noteikti neiztikt bez dažādiem mājdzīvniekiem un nelūgtajiem viesiem- rāpuļiem, un to visu vēl papildina spēcīgs negaiss naktī.

Vienpadsmitajā dienā jāsaka: “arrivederci, bella Italia,” un uzsākam mājupceļu. Braucam cauri Šveicei Vācijas virzienā, jo mūsu galamērķis ir Švarcvalde. Tagad ir pilnīgi skaidrs, kāpēc tos dēvē par melnajiem mežiem. Jau pievakarē tie izskatās melni un draudīgi, un neizpalikt arī bez dzīvniekiem, kas steidz no viena meža pusi uz otru. Naktsmājas atrodam nejauši, viesu māja pieder filipīnietei, kura ir atbraukusi šeit pirms vairākiem gadiem, apprecējusies ar vācieti un palikusi dzīvot Švarcvaldē. Ciems ir pavisam neliels, telefonam zonas nav un var baudīt Vācijas lauku dzīvi.

Nākamajā rītā dodamies uz Drēzdeni. Esot Drēzdenē, mūs pārņem divējādas sajūtas. Kara atstātās sekas ir jūtamas. No vienas puses tā atgādina Prāgas vecpilsētu, taču no otras puses tajā ir izteiktas 20.gadsimta 70. un 80.gadu paliekas. Drēzdene joprojām cenšas atdzīvoties pēc nodarītā posta, un tas izdodas!

Tā vien nevēloties beigt Eirotūri, braucam Varšavas virzienā. Varšavas izpētei atvēlam vakaru, kad viss jau satumsis, un nākamo rītu. Varšavas lielā centra dēļ daudz staigājam ar kājām, aplūkojam visu vecpilsētu, Zinātņu Akadēmiju, augstceltņu rajonu, operu un dažus muzejus diemžēl tikai no ārpuses. Varšavas muzejiem jāvelta atsevišķa tūre. Polijas galvaspilsēta viennozīmīgi pārteidz ar to, cik viss ir moderns, kaut arī dažreiz jūtamas 20.gadsimta pēdas.

Ceļojuma pēdējā diena, šķiet, rit visilgāk, jo jāuzsāk mājupceļš līdz Rīgai. Šķērsojot Baltijas robežu, uzreiz laikapstākļi pilnībā mainījās. Varēja sajust drēgnās jūnija beigas ar nerimstošo lietu. Tā vien domas aizceļoja uz dienām ar Toskānas bezgalīgo sauli. Ap vieniem naktī ierodamies mājās. Tikko vēl acis priecēja jūra, ezeri, kalni, saule un metropoles, bet tagad saku Itālijai-uz drīzu redzēšanos!

Paldies Vilmai par aizraujošo Eirotūri! 

Jau 18.augustā noskaidrosim, kurš no ceļojumu aprakstu autoriem dosies braucienā ar mums kopā šoruden Eiropā! Lasi visus iesniegtos aprakstus ŠEIT

Konkurss norisinās sadarbībā ar airBalticEstravel LatviaSeesam un DELFI Tūrismagids.


Pievienot komentāru