Konkursa raksts: Divas medus nedēļas Taizemē

Konkursa raksta autore Ieva Strazdiņa

Līdz šim mans skaistākais un atmiņām bagātākais ceļojums bija uz Taizemi, kur ar vīru pavadījām divas super saldas medus nedēļas.

Ilgu laiku nevarējām izdomāt, uz kurieni brauksim kāzu ceļojumā. Beigu beigās izlēmām ziemā iegūt D vitamīnu un izsildīt kauliņus, galamērķis Taizeme. Taizeme nelika vilties. Noteikti gribēsim atgriezties, bet nākamreiz jau pašiem visu plānojot. Šoreiz izvēlējāmies “Prieks tūre” un tieši braukt uz Puketu un 11 dienas pavadīt uz vienas salas, bez liekiem pārbraucieniem un labi, ka tā, jo latvieši, kas izvēlējās citas programmas bija ļoti neapmierināti ar sniegto servisu – jebšu tāds vispār nebija, bet ne par to šis stāsts būs.

Laidām ar uzbekiem līdz Taškentai un tad jau tālāk uz Bangkoku, lidostā ar vīzas saņemšanu viss ļoti operatīvi, vīzas izmaksas bija ap 55 EUR. Sagaida transvestīts Lily un “Prieks tūre” sadarbības partneris Taizemē- Aleksandrs.

Izejam no lidostas – ārā tāds siltums, jau sejā parādās plats jo plats smaids. Atā Latvijas ziema! Dodamies uz viesnīcu un tālāk jau aši, aši apkārtni izpētīt – ēdam fantastiski gardus mango (ne tuvu nestāv stiegrainajiem un pēc garšas kā sveķiem mango, ko pārdod mūsu veikalos, cena bija 80 bāti), tad supergardās banānu pankūciņas, kuras tika taisītas tupat ielas malā, maksāja 35 bāti, Puketā lētākās, ko redzējām maksāja 60 bāti.

Izdomājām, ka nedosimies tipiskajā Bangkokas apskatē nākošajā dienā, Karaļa pils un Guļošais Buda būs citai reizei. Šoreiz kopā ar vienu latviešu ģimeni devāmies uz Lumpini parku (tas mums netālu no viesnīcas), parks jauks un zaļš un lieliski kontrastē ar debesskrāpjiem fonā, varēja satikt daudzus guļošus varānus un arī bruņurupuci.

Tālāk ar metro dodamies uz Bangkokas  centru un tad sākās jau pirmie joki. Protams, tipiskie tūristi ar karti rokā, pienāk vietējais, prasa kā palīdzēt, sakām, ka gribam izbraukt pa kanālu, vietējais pasauc tuk tuku un saka, ka mēs 5 cilvēki, lai vairāk par 20 bātiem nemaksājam, nu ok. Aizved pie ostiņas, jau kaulējam cenu par izbraucienu, sarunājam, ka brauciens ilgs stundu. Paiet 10 minūtes – pirmais pieturas punkts Wat Arun – Temple of Dawn (rītausmas templis), apskatei dotas 25 minūtes. Templis nosaukts par godu Hindu dievam Arunam.

Iesēžamies atpakaļ laivā, pabraucam 5 minūtes  un viss esam jau klāt pie Karaļa pils. Pārņēma ļoti liela vilšanās, ka esam apkrāpti, jo 5 cilvēki samaksājām 2000 bātus par šo “fantastisko” izbraucienu.

Tālāk tad ar kājiņām staigājām pa centru, mans mīļotais jau ir izsalcis un pie vietējiem paņēma zupiņu ar veselu vistas kāju (nagiem), man arī gribējās ēst, bet vēl nebiju gatava kaut kam tik ekstrēmam priekš manis.  Tālāk devāmies uz Zooloģisko dārzu (ieeja 200 bāti = 6 EUR), zvēru dārzs kā zvēru dārzs – nasing spešil.

Apmeklējām arī Wat Mahathat– viens no vecākajiem tempļiem Bangkokā.

Un vakars pa China Town, jo tieši 8.februārī bija ķīniešu Jaunais gads , tad 7.februārī jau sākās nopietna gatavošanās, ķīnieši bija ļooooti daudz, visur valdīja sarkanā krāsa un es arī netīšām biju uzvilkusi kleitu sarkanā krāsa un viena ķīniete pat gribēja ar mani nofotografēties. Ķīnieši ir kā aptrakuši ar selfijiem. Var mierīgi ceļa vidū apstāties un sākt taisīt bildes. Bangkokā reāli bijām tikai 1 dienu, kas ir daudz par maz. Zinu jau, ko gribēšu redzēt un darīt nākamajā reizē.

Nākošās dienas vakarā jau bijām Puketā. Puketas sala ir paliela sala, kas iecienīta tūristu un ballīšu meklētāju vidū. Kā jau kūrortā – arī te ir nedaudz augstākas cenas. Cilvēku tur ir daudz, it īpaši mūsu kaimiņzemes pārstāvji, vietējie mūs arī uztvēra kā krievus, bija teksti – “davai, davai pasmotri”, tad mēs skaidrā latviešu valodā viņiem teicām uz redzēšanos vai arī, kad mīļotajam jau nervi neturēja viņš uz viņiem lamājās latviski.

Nākošā diena pagāja 1.5h padzīvojoties Patongas pludmalē (ļoti uzmācīgi vietējie, vēlas pārdot visu, kas kust un nekust). Tad devāmies izstaigāt vietējo apkārtni, pirmās dienas nogurums bija ļoti liels, jo nav pierasts TIK daudz staigāt (esmu ofisa planktons), piegājām pie vairākām tūrisma būdiņām, noskaidrot ekskursiju cenas un paņēmām bukletus, lai cik interesanti nebūtu, vislabākā cena bija pie mūsu viesnīcas, izvēlējāmies braukt uz Phi Phi un James Bond salu, kā arī paņēmām rolleri uz 5 dienām, jo sapratām, ka Patongā uzturēties negribam. Ā, un vajag noteikti kaulēties, man tas ir gēnos, problēmas nesagādā.
Ļoti daudz un dažādi masāžas saloni. Pēdu masāža pēc n-tajiem nostaigātiem kilometriem vien ir, ko vērts.

Ieklīdām arī 5*viesnīcu teritorijās un priecājāmies par klusumu un skaistajiem dārziem.

10.februārī, kas bija mūsu 4.mēnešu kāzu jubileja, devāmies uz Phi Phi salu, kurā filmēja filmu The Beach ar Leonardo di Caprio galvenajā lomā, sākumā diena bija apmākusies, bet pēcāk jau saule karsēja. Phi Phi ar savu kristālzilo ūdeni uz mani atstāja lielu iespaidu, es tur, labprāt, dzīvotu… Ekskursijā ietilpst brauciens ar mazu kuģīti, atspirdzinošie dzērieni un ananāsi bija bez maksas, tad bija snorkelēšana, visus izmet vienā vietā un tad visi ķīnieši spārdās uz riņķi, baigi neforši, teikšu atklāti. Pašai salai bija dota 30 minūšu apskate, smieklīgi maz, lai neteiktu vairāk.

11.februārī paņēmām rolleri un devāmies dzīvē, jo tālāk no Patongas, jo skaistāk un klusāk. Nai Harn pludmale bija mūsu mīļākā uz visām atlikušajām dienām, klusa, mierīga un super vieta snorkelēšanai, mīļotais man ir zemūdens nirējs, mums bija arī līdzi peldēšanas brilles un trubiņa. Zemūdens pasaule ir ļoti skaista, žēl, ka nav zemūdens fotoaparāts. Jā, pieminot vīru, viņam pirmspēdējā dienā bija arī daivs pie Phi Phi salas, viņam ir PADI AOWD niršanas sertifikāts – pārbrauca uz viesnīcu pārlaimīgs, peldējis kopā ar haizivi. Es vēl neesmu saņēmusies ienirt, bet gan tā diena pienāks.

Devāmies uz sunset view point, pa ceļam apstājoties dažādos skatu punktos. Vakarā viss bija kā nosēts ar ķīniešiem, braucām vēl vienu reizi vienā no ceļojuma pēdējām dienām pa dienu uz turieni, tad tur bija salīdzinoši maz cilvēku, bet vieta patiešām skaista, kaut arī ar ļoti skaistiem saulrietiem šoreiz neveicās, jo bija aktīvā sezona, līdz ar to saule karsēja ļoti un debesīs nebija neviena paša mākoņa. Tā kā esmu jūrmalniece, esmu izlutināta un saulrietus iedalu trīs kategorijās – saulriets vulgaris jeb nekas īpašs, skaists saulriets un wow saulriets. Wow ir tad, kad debesis deg, krāsas ir fantastiski skaistas.

14.februārī devāmies uz James bond salu jeb īstajā vārdā Khao Phing Kan, 1974.gadā tika filmēta James Bond filma The Man with the Golden Gun, līdz tam laikam sala nebija populārs tūristu apskates objekts. Skaista sala, skaitās jau must see vieta un tiešām ir tā vērts viņu apskatīt. Pusdienas bija muslimu pilsētā, kura ir uz upes, aptuveni 2000 cilvēki dzīvo tajā ciemā. Bijām arī mērkaķu alā, kur viņi dzīvo brīvā dabā un pie tūristiem jau ir pieraduši. Krievzemes pārstāve bakstīja trīs reizes nabaga mērkaķi, līdz brīdim, kad viņam nervi neizturēja un viņš uzšāva viņai pļauku.


Tā kā mums bija roleris, tad devāmies, kur vien gribējām, kalnu celiņi tur ir diezgan paekstrēmi, bet bija forši un nestāvējām arī nekādos sastrēgumos. Vienā no dienām braucām apmeklēt Lielo Budu, kas ir 45m augsta statuja un viss komplekss tiek celts tikai par ziedojuma naudu, Lielais Buda ir par godu karalim un mazākais Buda par godu karalienei.

Uz Puketu arī atbrauca vēl astoņi cilvēki, kas no “Prieks tūre” bija, tad iepazināmies ar foršu pāri un arī viņi paņēma roleri, tad kopā braucām apskatīt salu, izdomājām vienu dienu apskatīt salas ūdenskritumus – Kathu un Ton Sai. Hm, nu, ko lai saka…Īvandes ūdenskritumi ir daudz iespaidīgāki. Ton Sai ir nacionālais parks, bija jāmaksā 200 bāti par ieeju. Tad, kā izrādījās tur ir 1.7 km gara pastaigu taka pa džungļiem, nevienu pašu cilvēku nesatikām, kas bija ļoti patīkama pārmaiņa. Pa taku klīstot varēja redzēt zirnekļus, ķirzakas. Pa ceļam atveldzēties ūdenskritumā, jo tomēr gaisa mitrums bija liels un ļoti karsti bija ejot pa taku, ka nožēloju, ka ūdens jau beidzās pie pirmā kilometra.
Taizeme bija pirmais, tik tāls ceļojums, skaidrs ir viens, ka Āzija būs jāapskata tuvāk.

Taizemes reliģija ir budisms, kas likās ļoti mierpilna reliģija. Viņi uzskata, ka tagad jau ir jādara labi darbi, lai karma būtu laba un nākamā dzīve būtu vēl labāka par iepriekšējo. Taizemieši ir ļoti smaidīgi un priecīgi. Kā arī traki rolerbraucēji. Pārvietošanās notiek pa ceļa labo pusi un ceļa satiksme ir tāda, ka ja cilvēks brauc pa pretējo pusi, nevienam stresa nav, tātad viņam tur vajag nogriezties un neviens nesatraucas. Latvijā jau daudzi būtu ar sirdi aizgājuši redzot tādus gājienus.Vakaros un rītos ir diezgan lieli sastrēgumi, bet pārvietojoties ar roleri nebija nekādu problēmu, apbrauc visus garām un brauc savās gaitās. Redzam foršu pludmali, piestājam un apskatām, atveldzējamies un braucam tālāk.

Ūdens kā piens un ziemā piedzīvot vasaru bija fantastiski. Ēdiens arī ļoti garšīgs, ja pie sirds ir jūras veltes.

Lidojums bija ar Uzbekistan Airways – nevienu sliktu vārdu nevaru teikt, lidojuma laikā ēdināšana bija laba. Uzbekistānas lidostā jau lidojot uz mājām, ejot uz  pasu kontroli biju pēdējā, uzbeku kontrolieris bija ļoti smaidīgs un prasīja vai es negribētu palikt Uzbekistānā, mana atbilde bija, ka ir par aukstu (kaut arī ārā bija +14, bet Latvijā -2), tad nu teica, lai vasarā braucu ciemos. Labprāt, arī kādreiz apskatītu gan Uzbekistānu, gan Kazahstānu.

Man ļoti patīk ceļot, neesmu bijusi daudz kur, bet mērķis ir dzīves laikā apskatīt un pabūt pēc iespējas vairāk vietās. Esmu bijusi pie astroloģes, kura teica, ka ,diemžēl, miljonu man nespīd laimēt, bet, ja es to vinnētu, tad noteikti bez ilgas un garas domāšanas dotos apceļot pasauli.

Atkārtošu vēlreiz, ka ja negrib pārmaksāt, tad Taizemē arī ir jākaulējas.

Izmaksas – 1000 EUR (ceļš, pārlidojumi un viesnīcas).

Ēšana uz vietas sākot no 60 bātiem.

Rollera īre uz 5 dienām bija ap 25 – 30 EUR.

Es visu laiku rēķināju, ka 100 bāti ir 3 EUR, bet valūtas kalkulators saka, ka ir 2.60 EUR.

Paldies Ievai par krāsaino Taizemes aprakstu! Ja arī tu vēlies piedalīties sapņu ceļojumu aprakstu konkursā, piesakies līdz 28.jūlijam ŠEIT!

Konkurss norisinās sadarbībā ar airBalticEstravel LatviaSeesam un DELFI Tūrismagids.


Pievienot komentāru