Konkursa raksts: Ar kemperi pa Ziemeļvalstīm

Konkursa raksta autore Sabīne Tīcmane

Arvien biežāk novēroju, kā apkārtējie cilvēki palēnām “saslimst” ar ceļošanu. Tas gan mani it nemaz nepārsteidz, jo dzīvojam 21. gadsimtā – pasaule liekas pieejamāka un nav jau arī noslēpums, ka aviobiļešu cenas mūsdienās liekas krietni pievilcīgākas. Par piemēru var ņemt arī mani pašu – neskaitot jau zināmās kaimiņvalstis (Lietuvu un Igauniju), pēdējā gada laikā esmu bijusi 3 ceļojumos un apmeklējusi 5 valstis (Beļģija, Nīderlande, Somija, Zviedrija, Norvēģija). Šodien tad par tām pēdējām trim.

Viss sākās apmēram tieši gadu atpakaļ ar kārtējo ģimenes sanākšanu, svinībām un nevainīgu pļāpāšanu. Svēti solījāmies apciemot radus Norvēģijā un kādreiz aizbraukt ciemos. Mums tā likās kā parasta pieklājības frāze un, iespējams, kārtējais nekad nepiepildītais solījums, bet manu tēti šī doma sāka urdīt arvien biežāk un biežāk līdz beidzot visiem nācās piekrist un sākt plānot ceļu. Pieminēšu vien, ka tas bija visai liels pārsteigums gan man, gan arī pārējiem, jo mans nu jau piektajā gadu desmitā esošais tētis nekad mūžā nebija ceļojis un līdz šim nebija pierunājams ceļot ar nekādiem līdzekļiem.

Par gatavošanos ceļam varētu stāstīt daudz un dikti, jo plānošanas laikā notika vairākas sagadīšanās, kas beigu beigās pārvērta ceļojumu krietni citādāku, nekā sākumā bijām domājuši. Šķiet, ka lielākā sakritība notika mēnesi pirms braukšanas – neskatoties uz to, ka bijām cieši apņēmušies braukt ar savu auto, vienas dienas laikā nonācām pie lēmuma īrēt kemperi. Tās pašas dienas vakarā noslēdzām arī līgumu par īri. Cik gan interesanti lietas iegrozās un liktenis nospēlē savu…

Beidzot pienāca diena pēc Jāņiem jeb TĀ diena, kad beidzot devāmies ilgi gaidītajā ceļā. Pusotra nedēļa, pieci cilvēki, trīs valstis un pilnīga atpūta no realitātes. Mūsu maršruts sākās Igaunijā (prāmis Tallina-Helsinki) un beidzās Zviedrijā (prāmis Stokholma-Rīga).

Pirmās dienas pavadījām Somijas dienvidos, krustu šķērsu izbraukājot Helsinkus un apskatot Turku. Teiksim tā – esam miksēts ceļotāju variants. Nesmādējam visādas “tūristu” vietas (muzeji, pieminekļi utt.), bet laikam viena no mīļākajām lietām tomēr ir apmaldīšanās svešā vietā, došanās tur, kur acis rāda un ļaušanās ceļam. Šķiet, ka jau pirmajā reizē, kad uzkāpām uz līdzi paņemtajiem riteņiem (tie gan bija tikai trīs), pēc nedaudz vairāk kā stundas sajūsmas pilna paziņoju, ka riteņu paņemšana, iespējams, bijusi vislabākā izvēle, ko esam izdarījuši. To nebeidzu domāt arī visu atlikušo ceļojuma laiku.

Tā kā ceļojuma laiks sakrita ar manu dzimšanas dienu, 28. jūniju pavadījām pilnībā atpūšoties un atslēdzoties no “ātri jātiek uz priekšu, lai visu paspētu apskatīt”. Pamostoties mīļais man austiņā jau klusi dudināja “Happy Birthday” dziesmiņu, sejā spīdēja saulīte un dzimšanas diena ārzemēs varēja sākties! Līdz lielajai atpūtai gan nācās vēl nedaudz pabraukt (ceļa posms Parkano – Vaasa), bet pēc visai īsa mirkļa bijām jau klāt. Šodienas plānā bija izklaidēties ūdens atrakciju parkā Tropiclandia. Samaksājam noteikto summu (23 eiro par cilvēku) un dodamies iekšā. Izbaudām visas parkā esošās iespējas – baseini, džakuzi, trubas, slidkalniņi un pirtis. Jāsaka gan, ka mūsu pašu Līvu akvaparks palicis atmiņā kā krietni daudzveidīgāks, bet tas netraucēja atpūsties un izbaudīt (par laimi) saulaino dienu gan iekštelpās, gan ārpusē. Pēc kārtīgām izklaidēm un pirmā kārtīgā dušas apmeklējuma beidzot dodamies arī tālāk. Tā kā nebija kur steigties, vienkārši braucām uz priekšu un ceļa malā meklējām kādu patīkamu kempingu, kurā izbaudīt vakaru un pārlaist nakti. Nonācām kādā skaistā vietā, ko sauc par Tapion Tupa. Samaksājam 30 eiro (tajos iekļauta gan vieta kemperim, gan elektrība, gan tualete, gan duša, gan virtuvīte, gan arī viss pārējais, ko tā arī nepaspējām izmantot – pirtis, ūdens parks un citas lietas) un novietojamies uz palikšanu.

Vakarā kārtīgi nosvinam svētkus – uzēdam kūku, iedzeram vīnu un baudām dzīvi. Tā kā šajā rajonā esot vēl daudz ko apskatīt, nolemjam arī izbraukt loku ar velosipēdiem. Sacīts – darīts! Iemetam somā sieru, ielejam pudelītē vīnu un dodamies ceļā. Nonācām skaistā pludmalē, kur apkārt vien vasarnīcas, smilšu kalni un priekšā viens varen skaists saulriets. Šī bija pirmā reize, kad izbaudīju tādu dabas brīnumu kā smilšu “mols” – pēc skata tas radies pilnīgi dabīgi. Visai sirreāla sajūta stāvēt jūras vidū, bet zināt, ka esi tur nonācis ar sausām kājām pa smiltīm, kur vietām ik pa laikam pārskalojas pāri ūdens. Izbaudām neticami skaistu saulrietu un, apmetot vēl dažus līkumus, dodamies uz mūsu ceļojošo mājiņu.

Pulkstens pusdivos naktī mazgājam zobus un šķiet, ka ārā ir dienas vidus – lai arī esam tikai Somijas vidienē, ārā jau ir gaišs. Te arī aizsākas mūsu ceļojuma tradīcija – mēs divi neaizejam gulēt ātrāk par vismaz vieniem naktī.

Piekopām arī vēl vienu tradīciju – katru rītu mostamies ar mūziku. Arī šī diena nebija izņēmums un visi tiek modināti ar dziesmām. Steidzīgi jādodas tālāk, jo dažiem ir bailes, ka citādāk visu neuzspēsim laikā. Pa ceļam gan apmeklējām Tietomaa zinātnes centru un kārtīgi izskatījām visas centra plašās telpas, kas noteikti ir interesantas pilnīgi visiem ģimenes locekļiem. Tā kā mēs, ceļotāji, bijām vecumā no 7 līdz 49 gadiem, šeit tika pavadītas vairākas stundas un beigu beigās iznācām visai pārguruši gan no lielās staigāšanas, gan no centrā veiktajām interaktīvajām aktivitātēm, gan arī no jaunās informācijas plūsmas. Atkal kāpjam kemperī, dodamies tālāk un – šeku reku, nemanot jau esam iebraukuši arī Zviedrijā! Ceļa malā mums atkal uzsmaida veiksme – piestājam kempingā ar ārkārtīgi skaistu skatu. To gan vairāk varētu saukt par tādu treileristu dzīvesvietu, jo visi tur bija krietni nobāzējušies uz palikšanu. Neskatoties uz to, nedaudz izjaucām viņiem dzīves ritmu un par 10 eiro uz nakti nobāzējāmies turpat.

Kā vēlāk izrādījās, šis kempings saucās Kamlunge Camping un šeit ir links uz video, kas, iespējams, vietu parāda skaistāk nekā manis piedāvātās bildes. Šis kempings atrodas tieši Kalix upes krāčainajā posmā.

Klāt bija jau sestā ceļojuma diena un šodienas mērķis bija nokļūt jau līdz pašai Norvēģijai, konkrēti pilsētai Narvik. Cēlāmies un nemaz nenojautām, cik daudz lietas var noiet greizi vienas dienas ietvaros. Kopumā visu dienu vienkārši braucām, bet tad maldījāmies kādus 150 km šurpu turpu, lai atrastu Muddus nacionālo parku, kurā tā arī netikām, tad kemperis sāka “bļaut” par problēmām ar motoru, tad pēkšņi kaut kas nebija riktīgi ar degvielas piedevu AdBlue, tad nākamais tuvākais benzīntanks bija vēl pēc 100 km (un, protams, pa ceļam vēl remonti) un arī nokļūstot pašā Narvikā mums neveicās īsti rožaini, bet galu galā viss tomēr atrisinājās.

Nokļūstot Norvēģijā sākās īstās ceļojuma fotosesijas – stājāmies pēc katriem 5 km, lai nobildētu kādu ūdenskritumu, kalnu, sniegu vai ezeru. Pirmajā sniegā, protams, vajadzēja arī izpikoties un kārtīgi nosalt.

Pašu Narviku izpētījām tikai vakarā. Vēlējāmies doties uz tūrisma kartē redzamo Narvikas geizeri. Kad nonācām kalna augšā, priecājāmies ne par geizeri, bet gan par to, ka, pirmkārt, vairs nav jāstumj ritenis kalnā un lejā varēs braukt, otrkārt, saule spīd sejā vēl vienos naktī (kā nekā esam virs polārā loka!) un, treškārt, ir redzams skaists skats uz pilsētu. Geizeri tā arī neatradām. Neliela piebilde pēc ceļojuma – Google rāda, ka šis geizeris ir mākslīgi radīts un viss ūdens ar spiedienu tiek palaists katru vakaru plkst. 21:00. Tā nu mūsu piedzīvojumu pilnā un, kā paši to iesaucām – “melnā diena” – beidzās, kārtējo reizi aizejot gulēt tikai ap diviem naktī.

Ceļojuma laikā pavadījām vairākas dienas ciemojoties arī pie citiem cilvēkiem. Tā dažas dienas pavadījām Trondheimā pie draugu draugiem, kurus bijām iepazinuši maijā (kārtējā veiksmīgā sagadīšanās!). Izbaudījām citādāku pieredzi – nekas nebija jāplāno un jādomā. Nevajadzēja orientēties un satraukties par citām lietām, varējām vienkārši baudīt to, ka mūs izvadā pa apkārtni, visu parāda, pastāsta, sastāda kompāniju, un, pats labākais – ļauj pagulēt atsevišķās istabās, pagatavot maltīti īstā virtuvē, ieiet kārtīgā dušā un atpūsties vienam no otra. Dažādu iemeslu dēļ šīs bija vienas no labākajām dienām visa ceļojuma laikā (vēl labāka man bija tikai dzimšanas diena un vakars Oslo) par kurām mēs visi pieci esam ārkātīgi pateicīgi – par viesmīlību, par dāsnumu, par kompāniju, par padomiem turpmākajam ceļam un par visu citu.

Jau nākamajā dienā esam sasnieguši vienu no populārākajiem Norvēģijas tūrisma objektiem – Trollstigen jeb Troļļu ceļu. Šo ceļu mēs izbraucām veselas divas reizes, jo mūsu maršruts gāja nedaudz citādāk, bet šo vietu nedrīkstēja neapmeklēt. Braucām no lejas uz augšu un tad no augšas uz leju. Turpat augšā pie skatu torņa nodevāmies kalnu vilinājumam un pa takām rāpāmies arvien augstāk. Pašu kalna virsotni gan nesasniedzām, bet savas divas stundas gan neplānoti pavadījām kalnos.

Kā nākamais lielais galamērķis bija ciems Brøttum, kurā tad arī dzīvoja šī ceļojuma vaininieki – mūsu radi. Šo ciemu sasniedzām jau nākošajā dienā. Pa ceļam paspējām apbrīnot trīs koka baznīcas (Norvēģijā kopumā ir 30 tā saucamās stavkirke) un neplānoti iemaldījāmies brīvdabas muzejā Maihaugen.

Turpmākās trīs dienas pavadījām ciemojoties, pļāpājot, apskatot tuvākās vietas un iepazīstot mūsu radu darbavietas. Šķiet, ka viena no unikālākajām pieredzēm bija cūku fermas apskate no A līdz Z. Šāda iespēja visā pasaulē cilvēkiem no ārpuses tiek tikai retajam, līdz ar to mums bija vēl lielāks prieks, ka īpašnieki ļāva mums ielūkoties viņu fermas ikdienā.

Šī bija kārtējā patīkamā pieredze, kad mūs visur izvadāja, visu pastāstīja un varējām ieiet ne kopīgajā dušā un pagatavot visiem maltīti īstā virtuvē, kur var apgriezties un trauki nav jāmazgā mazā, neērtā izlietnē.

Nemanot mūsu ceļojums bija gandrīz beidzies – pamodāmies jau 15. ceļojuma dienā un nācās doties tālāk nu jau uz māju pusi. Pavadījām pēdējās rīta stundas turpat pagalmā baudot saulīti, runājoties un visbeidzot arī atvadoties.

Pēc visai neilga laika nonācām Oslo. Atlikusī diena tika pavadīta izpētot pilsētu krustu šķērsu – apskatījām skulptūru parku (Vigeland), karalisko pili, cietoksni, pilsētas centru, industriālo rajonu utt.

Vakarā, pirms došanās uz kemperi, vēlējāmies pirmo reizi ceļojuma laikā iemalkot barā alu. Izvēlīgi un kritiski skatījāmies uz visiem bāriem, kam gājām garām, labi apzinoties, ka cenas Norvēģijas bāros, salīdzinājumā ar Latviju, būs astronomiski lielas. Kārtējās veiksmīgās sakritības pēc nonācām Dr. Jekyll’s Pub. Vārds pa vārdam un pēkšņi sapratām, ka bārmenis, no kura cenšamies izdibināt kurš ir labākais un pēc iespējas lētākais aliņš, ir latvietis! Aiz lieliem priekiem un pārsteiguma nosēžam tur vēl kādu laiku trijatā pļāpājot, kamēr esam izdzēruši katrs pa vienam aliņam.

Pienākusi pēdējā pilnā ceļojuma diena ārzemēs. No rīta apspriežot visas iespējas, nolemjam mest ceļā mazu līkumu un doties uz Gēteborgu. Ceļš ir visai tāls, tāpēc piecos pēcpusdienā nonākam atrakciju parkā Liseberg. Teikšu tā – šī nu bija kārtīga izklaide! Izbaudījām visas trakākās atrakcijas, sākot ar amerikāņu kalniņiem un beidzot ar brīvo kritienu. Esmu bijusi Disnejlendā Francijā, bet varu teikt, ka šis pilnīgi noteikti ir krietni labāks atrakciju parks!

Kārtīgi izklaidējušies, izbļāvušies un adrenalīna pilni dodamies uz Stokholmas pusi, lai jau nākamajā dienā kāptu uz prāmja un beigtu savu divas ar pusi nedēļu garo ceļojumu.

Kopumā ceļojumā pavadījām veselas 18 dienas, nobraucām teju 5000 km (neskaitot vēl nobraukto ar velosipēdiem un citu cilvēku transportlīdzekļiem) un esam guvuši jaunus iespaidus un izveidojuši teju sarakstu ar vietām, kurām tā arī neatlika laika un kas kādreiz noteikti būtu jāapskata vēl vienā ceļojumā.

Pēc šī ceļojuma var teikt – arī tētis “saslima” ar ceļošanu. Cik zinu, viņš jau interesējies par kempera izmaksām un kaut kur sevī iekšā perina domu par sava jaunā transportlīdzekļa iegādi, lai mestos arvien jaunos piedzīvojumos un piedzīvotu visu, ko sniedz plašā pasaule.

Paldies Sabīnei par Ziemeļvalstu aprakstu, kempera īre un ceļošana ar savu “mājiņu” ir lielisks veids kā apskatīt valstis!

Jau 18.augustā noskaidrosim, kurš no ceļojumu aprakstu autoriem dosies braucienā ar mums kopā šoruden Eiropā! Lasi visus iesniegtos aprakstus ŠEIT

Konkurss norisinās sadarbībā ar airBalticEstravel LatviaSeesam un DELFI Tūrismagids.


Pievienot komentāru