Konkursa raksts: Pārsteidzošā Atlantijas pērle Madeira

Konkursa raksta autore Inga Onzule

Tā nu sagadījās, ka Pirmais Lielais Ceļojums uz Siltajām Zemēm bija arī mūsu Kāzu Ceļojums. Līdz tam, protams, bijām viesojušies kaimiņzemēs un pāris Skandināvijas valstīs, bet līdz siltajām Eiropas valstīm tā arī nebijām tikuši. Plānotā nedēļu ilgā atpūta Portugāles salā Madeirā tāpēc tika gaidīta ar lielu nepacietību.

Madeiras klinšainie krasti un zaļās kalnu nogāzes kontrastē ar Atlantijas okeāna tumši zilajiem ūdeņiem, radot ko pavisam īpašu aktīvas atpūtas mīļotājiem. Laiskai atpūtai pludmales smiltīs Madeira nav piemērota, jo tādu tur gandrīz vai nav. Toties ir iespēja doties pārgājienos, sērfot un izbraukt ar jūras kajakiem vai arī mesties no klints ar paraplānu.

Tas, ka dīkas atpūtas pludmales smiltīs nav mūsu gaumē, bijām atklājuši jau sen. Pārgājieni, tā ir cita lieta, tur mums āķis bija lūpā pēc ceļojuma uz Skotiju. Plānošanās procesā ļoti noderēja Padija Dilona (Paddy Dillon) grāmata “Walking in Madeira”, kā arī dāņu valodā izdotā “Turen går til Madeira og Porto Santo” (Ceļojums uz Madeiru un Porto Santo salu). Tā kā vīraprāt būtu par traku doties pārgājienos katru dienu (man nebūtu bijuši itin nekādi iebildumi), tad izvēlējāmies trīs pārgājienu maršrutus un pārējās dienās baudījām mierīgāku atpūtu Funšalas pilsētā un salas ziemeļu un rietumu piekrastē.

Madeira pārgājienu cienītājiem

Madeirā ir neskaitāms daudzums pārgājienu maršrutu. Tie dalās divos veidos – vereda un levada. Vereda ir portugāļu vārds taka, un vereda maršruti pārsvarā arī ir takas caur mežiem, ciemiem un kalnainajiem apvidiem. Levada ir irigācijas kanāli, kas ir tipiski Madeiras salai. Tie tika izmantoti, lai novirzītu ūdeni no salas rietumiem un ziemeļrietumiem uz daudz sausāko dienvidaustrumu daļu, kas ir vairāk piemērota dzīvošanai un zemkopībai. Gar irigācijas kanāliem un akveduktiem tagad ir izveidotas takas, kuras pārgājienu cienītāji ir iemīļojuši, jo tās ved caur patiesi skaistām vietām.

Atrast un izvēlēties trīs maršrutus nebija viegli. Ne vien katrs vilina ar savu “odziņu”, bet lielākā daļa maršrutu rada arī loģistikas problēmu – kā nokļūt līdz maršrutam un pēc tam atpakaļ uz viesnīcu. Gandrīz visi maršruti ir lineāri, ar dažādiem sākuma un beigu punktiem, kas rada problēmas, ja vēlas turp doties ar īrētu mašīnu. Tas nozīmē, ka maršruts jāiet arī atpakaļ, bet daudziem to nav iespējams izdarīt vienas dienas ietvaros attāluma dēļ. Ja izvēlas tādus maršrutus, tad pastāv divi transporta varianti – vai nu sarunāt ar kādu taksometra vadītāju, lai atved un pēc tam savāc (un piedāvājums šim variantam ir diezgan liels), vai arī paļauties uz vietēja sabiedriskā transporta sistēmu. Ir arī tūrisma aģentūru organizētie braucieni, ja ir vēlme doties pārgājienā lēnā tempā ar franču vai angļu pensionāru grupu.

Mēs nolēmām neriskēt ar taksometriem un autobusiem un, vēloties noteikt pašiem savu tempu, noīrējām auto. Mūsu izvēlētie maršruti bija Vereda do Arieiro, Levada das 25 Fontes un Vereda da Ponta de São Lourenço.

Vereda do Arieiro

Attālums: 7+5,6km
Laiks: 3,5+3 stundas

Šis ir maršruts, kuru jāiziet katram, kas dodas uz Madeiru! Tas savieno divas augstākās Madeiras virsotnes, Pico Ruivo (1861m v.j.l.) un Pico do Arieiro (1817m v.j.l.). No Pico Ruivo var redzēt visu salu, kas gan diemžēl bija tinusies mākoņos, kad mēs sasniedzām virsotni.

Taka sadalā divās daļās, vieglākais maršruts iet caur vairākiem Pico das Torres kalnā (otra augstākā virsotne, 1853m v.j.l.) izcirstiem tuneļiem, kamēr grūtākais maršruts ved gar Pico das Torres austrumu nogāzi, kurā ir iekalti neskaitāmi pakāpieni. Mēs izvēlējāmies grūtāko maršrutu, jo grāmatā bija rakstīts, ka tuneļi bija slēgti nogruvumu dēļ. Tā gan izrādījās novecojusi informācija, tāpēc atpakaļceļā izgājām otru maršrutu cauri tuneļiem.

Madeiras salu ik pa brīdim piemeklē sausuma periodi un arī mežu ugunsgrēki. Vairākkārt mūsu ceļojuma laikā mēs redzējām izdegušas meža platības, un viena bija pat tik nesen degusi, ka gaisā vēl bija jūtama pelnu smaka. Arī šajā pārgājienā pavērās visnotaļ skumja un vientuļa aina ar izdegušiem kokiem.

Levada das 25 Fontes

Attālums: 4,6km (plus 4,6km atpakaļceļš)
Laiks: apmēram trīs stundas bez pieturām

Pārgājiens gar kādu irigācijas kanālu ir arī obligāts, ciemojoties Madeirā. Mūs vilināja bildes ar fantastisku ūdenskritumu, 25 avoti, kas ir šī maršruta galapunkts. Arī brauciens līdz maršrutam caur Paúl da Serra plakankalne noteikti ir vairāku pieturvietu vērts. Pats ceļš, piemēram, ir vienīgais tik taisnais ceļš visā kalnainajā salā.

Diemžēl mēs salā bijām pēc viena no ilgstošākajiem sausuma periodiem, tāpēc ūdenskritums nebija tik iespaidīgs, kā cerēts, bet gājiens tik un tā bija patīkams.

Vereda da Ponta de São Lourenço

Attālums: 4km (plus 4km atpakaļceļš)
Laiks: 2,5 stundas

Pēdējais no mūsu izvēlētajiem maršrutiem Madeirā ir vereda uz salas pašu austrumu punktu, Ponta de São Lourenço. Šis bija tuksnešainākais maršruts caur dabas rezervātu. Apkārt paveras elpu aizraujošs skats uz Atlantijas okeāna zilajiem ūdeņiem un stāvajām klintīm. No paša galējā punkta paveras skats uz Desertas salu grupu, kas ir dabas rezervāts Vidusjūras mūkroņu kolonijas dēļ. Maršruta sākumpunktā ir viena no vien dažām dabiskajām Madeiras pludmalēm, Praia da Prainha, kur var atvēsināties pēc pārgājiena uz galējo salas punktu.

Apkārt salai ar auto

Mūsu atpūtas dienās mēs devāmies nelielā ekskursijā uz Funšalu un aizbraucām uz salas ziemeļu un rietumu piekrastēm.

Funšala

Funšalas pilsētā ir daudz dažādu muzeju un citu apskates objektu. No tiem mēs ieteiktu apmeklēt Mercado Dos Lavradores, vietējo labumu tirgu, kā arī doties nelielā pastaigā pa vecpilsētu un noiet pa Rua de Santa Maria, ielu, kuras māju durvis ir gan apgleznotas, gan citādi izrotātas. Tur arī atradām omulīgu restorāniņu, kurā vakaros uzstājās fadu dziedātāji. Ļoti savdabīga atmosfēra un gards ēdiens!

Ar gaisa tramvaju var uzbraukt kalnā līdz botāniskajam dārzam Jardim Tropical Monte Palace,  kurā bija patīkami atvēsinoši pastaigāties, jo temperatūra bija krietni zemāka nekā piekrastē. No botāniskā dārza paveras arī skats uz pašu pilsētu. Ja atpakaļceļu uz pilsētu nevēlas mērot nedz ar kājām, nedz ar gaisa tramvaju, var izmēģināt nobraucienu ar īpašajām toboggan ragavām, kas sākas turpat pie parka tuvumā esošās Monte baznīcas. Mēs gan nolēmām neriskēt!

Santa Maria kuģis

Vienu dienu mēs veltījām izbraucienam ar burinieku Santa Maria do Colombo, kas it kā esot Kolumba kuģa “Santa Maria” replika. Izbrauciena laikā, ja paveicas, var redzēt delfīnus. Tiek arī piedāvāti speciāli delfīnu un vaļu safari izbraucieni ar katamarāniem līdz pat Desertas salām. Burinieks dodas gar Madeiras piekrasti līdz Cabo Girão klintij, pie kuras tiek izmests enkurs un visi, kas vēlas, var izpeldēties siltajā ūdenī, lecot tajā no kuģa klāja. Atpakaļceļā mūs cienāja ar Madeiras vīnu un īpašajām medus kūkām, bolo do mel.

Ziemeļu un rietumu krasts

Ja ir iznomāta mašīna vai arī ir vēlme izmēģināt vietējo sabiedrisko transportu, vai izmantot taksometru pakalpojumus, var doties apskatīt arī citas Madeiras pilsētas. Mēs veltījām veselu dienu braucienam uz Madeiras ziemeļrietumiem. Pa ceļam piestājām pie São Vicente pilsētas esošajām vulkānu alām, kas radās izvirduma laikā lavas ārpusei ātri sacietējot, kamēr iekšpusē vēl plūda karstā lava un krājās gāzes. Alas ir vērts apmeklēt, ja vēlas uzzināt vairāk par Madeiras vulkāniskā arhipelāga rašanās vēsturi.

Mēs piestājām arī Ribeira da Janela piekrastē, kur atrodas dabīgi veidots akmens tornis, kuru pludmales apmeklētāji ir centušies kopēt, veidojot akmens krāvumus.

Madeiras salā nav daudz pludmaļu, bet toties ir vairāki dabīgi un mākslīgi veidoti sālsūdens baseini. Viens no tiem atrodas Porto Moniz pilsētā.

Pēdējais pieturas punkts mūsu nelielajā izbraucienā bija gaisa tramvajiņš pie Achadas da Cruz pilsētiņas. Tas ir vienīgais pieejamais transports, kā maza ciema iedzīvotājiem okeāna piekrastē tikt augšā pa 450 m stāvo klinti.

Lai gan salā pavadījām veselu nedēļu, devāmies pārgājienos pa elpu aizraujošām apkārtnēm, ēdām un dzērām gardus vietējos ēdienus, klausījāmies fadu un iemaldījāmies kāda ciema svētku dienā, aizbraucām ar sajūtu, ka varētu atgriezties tur vēl, jo tik daudz kas palika vēl neapskatīts.

Paldies Ingai par Meidaras skaistuma parādīšanu! Ja arī tu vēlies piedalīties sapņu ceļojumu aprakstu konkursā, piesakies līdz 28.jūlijam ŠEIT!

Konkurss norisinās sadarbībā ar airBalticEstravel LatviaSeesam un DELFI Tūrismagids.


Pievienot komentāru