Diemžēl arī ceļojumu un tūrisma jomā iespējams uzķerties uz krāpniekiem, negodprātīgiem darboņiem, ne pārāk veiksmīgiem uzņēmējiem vai uzņēmejdarbības formām, kas mērķētas uz naudas izvilkšanu no cilvēkiem, bet ir legālas. Kā samazināt šo risku? Kas ir biežākie veidi, kā cilvēki zaudē naudu un kam pievērst uzmanību gan plānojot ceļojumu, gan jau dodoties tajā?
Līdzīgi raksti:
Kā saņemt kompensāciju par aizkavētu vai atceltu lidojumu
Ko darīt, ja aviosabiedrība pazaudē vai aizkavē bagāžu?
1. Uzmanies no aicinājumiem nekavējoties pārskaitīt naudu par rezervāciju – īpaši, Booking!
Jau vairākus gadus Eiropā populārākajā naktsmītņu rezervāciju vietnē Booking ir izplatīta problēma, ka izīrētāju konti ir uzlauzti, tāpat, ir bijušas arī datu noplūdes. Saņemot ziņu ar aicinājumu nekavējoties pārskaitīt naudu, veikt apmaksu kādā citā saitē ārpus Booking (kas bieži vien vizuāli būs ļoti līdzīga Booking!), pat, ja tā pienāk caur platformu, e-pastā no izīrētāja konta vai Whatsapp, noteikti nevajadzētu steigties to apmaksāt! Visbiežākais, vai nu naktsmītnes konts ir uzlauzts, vai arī viņi grib apiet komisijas maksājumu Booking platformai. Šādā situācijā vajadzētu sazināties ar naktsmītni, izmantojot citu metodi (piemēram, piezvanīt), vai arī ziņot par situāciju Booking. Vienmēr drošāk ir maksāt caur platformu un nevajadzētu veikt nekādus maksājumus ārpus tās!
2. Nesaisties ar nelicencētiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem!
Ārzemēs šo pārbaudīt ir grūtāk, taču, ja izvēlies kādu komplekso ceļojumu piedāvājumu, pārliecinies, ka uzņēmums ir reģistrēts PTAC aģentu vai operatoru datubāzē! Diemžēl, ir daudzi cilvēki ar nesakārtotu uzņēmējdarbību, kas ved grupas ekskursijās, ceļojumos, retrītos, taču nav registrējuši savu darbošanos atbilstošā veidā. Šie publiski pieejamie piedāvajumi bieži tiek pasniegti kā iespēja tuvākajiem draugiem, taču ir būtiska atšķirība starp kādu, kas tiešām savai draugu kompānijai organizē braucienu, kur cilvēki saskaņotos laikos paši nopērk biļetes, un kādu, kas to izmanto kā iespēju piepelnīties (un pērk visiem centralizēti visu) vai pašam aizbraukt ceļojumā bezmaksas (arī mums dažādos galamērķos ir piedāvāts, ka, ja atvedīsim 7-8 cilvēku grupu, mums pašiem ne par ko nebūs jāmaksā). Protams, var teikt, ka liela daļa jau nedara to, lai apkrāptu cilvēkus, taču jāpatur prātā, ka izvēloties šādus piedāvājumus, ceļotājam nav nekādu garantiju, ka brauciens notiks. Netiek veiktas arī nekādas garantiju fonda iemaksas, kas pasargātu ceļotāju situācijā, ka brauciens nenotiek. Diemžēl, Latvijā ir bijuši gana daudzi piemēri, kur atsevišķas personas izmanto jauno piesaistīto klientu naudu, lai organizētu braucienu iepriekšējiem, saskaroties ar likviditātes problēmām. Līdzīgi riski ir arī izmantojot ārzemju latviešu piedāvātos pakalpojumus ārzemēs – piemēram, daudzkur pasaulē nepieciešamas sertifikāts, lai sniegtu gida pakalpojumus, jāreģistrējas, kā izīrētājam utt. Šīs ir situācijas, kurās viss ir labi līdz brīdim, kad vairs nav – un tad var pazaudēt visu iemaksāto situāciju.
3. Neuzķeries uz piramīdas shēmas!
Par ceļojumu klubiem, piramīdu shēmām esmu rakstījusi jau iepriekš, diemžēl, šī tēma aizvien ir ļoti aktuāla Latvijā. PTAC ir brīdinājis par šādiem klubiem jau iepriekš, piemēram, Polijā, pat valstiskā līmenī ir aizliegti konkrēti uzņēmumi, jo cilvēki masveidā zaudēja naudu. Kā tipiskā piramīdā, iegūst tikai tie, kas ir piramīdas augšgalā. Kā tie parasti darbojas? Tipiski, cilvēku uzrunā kāds paziņa, piedāvājot iesaistīties klubā, kas par nelielu mēneša maksu ļaus iemaksāto izmantot īpaši izdevīgu ceļojumu pirkšanai, un, pelnīt punktus par katru piesaistīto biedru. Tipiski, piedāvā kruīzus, bet, ne tikai. Pats iesaistītājs stāstīs, cik daudzos braucienos jau bijis pilnīgi bezmaksas. Diemžēl, sīkā druka šiem līgumiem ir diezgan katastrofāla, un, kad pāris iemaksas veiktas un gribas iemaksāto iztērēt, pēkšņi atklājas papildu piemaksas, ierobežojumi tam, kad var iztērēt uzkrājumu, bet paziņa tajā brīdī vairs uz kontaktu neiziet. Tipiski, piesaistītāji Latvijā nav reģistrējuši uzņēmējdarbību un iespējas kaut ko atgūt ir minimālas. Vairāk par šo tēmu esmu aprakstījusi šeit.
4. Izvērtē, vai naktsmītnes piedāvājums nav pārāk lēts!
Diemžēl, vietnēs kā Booking ir iespējams rezervēt naktsmītnes, kas neeksistē. Piemēram, dzīvoklis Hamburgas centrā, ko piedāvā par krietni lētāku cenu, nekā citi, it kā nesen ievietots vietnē, tāpēc nav atsauksmju. Pārbaudot fotogrāfijas var izrādīties, ka tās ir no kāda cita dzīvokļa citā pilsēta vai pat valstī. Kas notiek, rezervējot šādu dzīvokli? Var gadīties, ka iebraukšanas dienā pēkšņi piedāvās izmitināt citur, “dzīvoklī plīsusi caurule”, vai, mēģinot tikt naktsmītnē, izrādīsies, ka tā nemaz tur neatrodas, un tad priekšā gara skaidrošanās ar Booking, lai tiktu pie alternatīvas izmitināšanas.
5. Uzmanies ar atsauksmju rakstīšanu!
Pat, ja naktsmītne ir bijusi šaušalīgi, noteikti nevajadzētu par to rakstīt atsauksmi, sēžot tās reģistratūrā. Vispirms jāatgriežas mājās (ir valstis, kurās tūristi ir pat apcietināti par sliktām atsauksmēm!), un tad jāsagaida laiks, kad naktsmītne vairs nevar pieprasīt segt izmaksas par it kā sabojātām lietām. Diemžēl, par sliktām atsauksmēm naktsmītnes mēdz pieprasīt naudu par it kā sabojātām lietām. Tāpēc drošāk ir kaut ko rakstīt maksimāli vēlu, cik to pieļauj konkrētā platforma (Booking tie ir 3 mēneši). Vairāk par to esmu aprakstījusi rakstā šeit.
6. Uzmanies no pārāk lētam autonomām!
Ja ar pārāk lētām naktsmītnēm viss ir skaidrs, tad pārāk lētām autonomām ir cits darbības modelis. Ir parādījušās autonomas, kuru biznesa modelis ir nevis iekasēt naudu par pakalpojumu, bet par bojājumiem vai arī pie auto saņemšanas – milzīgu piemaksu par nomas apdrošināšanu. Piemēram, ļoti lēta noma, kurā ir salīdzinoši augsts pašrisks (500 eur un vairāk), kur pēc nomas beigam tiek atrasti bojājumi, kas paņem visu pašrisku. Lai arī iesaka safotografēt, safilmēt automašīnu pirms piekrist to paņemt, un rūpīgi atzīmēt visus esošos bojājumus, varu no pieredzes teikt, ka ar to nepietiek – nav iespējams nofotografēt pilnīgi visu! Piemēram, sīkas skrambas salona iekšpusē, minimāli bojājumi riepām, buktes uz mašīnas jumta, kas redzamas tikai konkrētā apgaismojumā. Saņemot auto tumšajā laikā, vai lietainā laikā, arī tas nebūs iespējams. Kā ar to cīnīties? Pašriska apdrošināšana! Pat, ja uz vietas būs jāsamaksā tie 500 vai vairāk eiro pašriskā, tos pēc tam segs pašriska apdrošināšana, kas tāpat sanāk lētāk, nekā maksāt par dārgāku nomu vai nulles depozītu. Es izvēlos Worldwideinsure polisi un man ir bijusi pozitīva pieredze, iesniedzot viņiem pieprasījumu kompensēt šādus izdevumus.
7. Rūpīgi izlasi, kam piekrīti noteikumos, pērkot biļetes!
Izdodas atrast lētāku aviobiļeti kādā citā vietnē, jāķer ciet! Neko nepārlasot, ceļotājs nopērk biļeti un pēc 2 nedēļām ir pārsteigts, ka no viņa konta tiek noskaitīta nauda. Izrādās, pērkot biļeti, ir bijis automātiski ielikts ķeksītis par to, ka šī cena pieejama tikai vietnes biedriem, un ar šo pirkumu par tādu kļūsti. Pēc 2 nedēļām beidzas izmēģinājuma periods, no kartes noskaita naudu. Lai arī šādas vietnes iepriekš ir tikušas sodītas par patērētāju maldināšanu ES, diemžēl, trešajās valstīs reģistrētām vietnēm ir grūti kaut ko izdarīt, tāpēc aizvien ir iespējams nopirkt biļeti kopā ar abonementu. Uzreiz sazinoties ar vietni, iespējams abonementu atcelt, taču jārīkojas ātri.
8. Pievērs uzmanību 2* atsauksmēm!
Gan viesnīcu, gan restorānu īpašnieki pievērš uzmanību atsauksmēm tādās platformās kā Google Maps. Diemžēl, arī apstrīdot visnotaļ īstas atsauksmes, kurās ielikta 1*, vai panākot, ka tās netiek rādītas citiem patērētājiem. Pieredzējušākie atsauksmju rakstītāji jau zina, ka šādās situācijās jāliek 2*, jo tad iespēja, ka atsauksmi dzēsīs, ir mazāka.
9. Maksā ar kredītkarti!
Jebkuram pirkumam, vai tas ir viesnīcas rezervācija platformā, jauna mugursoma internetveikalā vai aviobiļetes, maksimāli izmanto kredītkarti! Nesaņemot pakalpojumu, ir iespēja pieteikt reklamāciju un saņemt naudu atpakaļ. Veicot maksājumu internetbankā, garantijas vairs nav tik lielas, un nav nekādu garantiju, par kaut ko maksājot ārpus platformas nezināmās saitēs. Citus padomus par maksājumiem ārzemēs meklē šajā rakstā.
10.Izvairies no pārāk draudzīgiem vietējiem
Skan šausmīgi, bet… diemžēl bieži vien aiz pārāk draudzīga vietējā slēpjas krāpnieks. “Bezmaksas roze dāmai”, par kuru tomēr grib 10 eiro, tāpat, bezmaksas draudzības rokassprādzes, petīciju parakstīšana, par kuru obligāti pēc tam “jāziedo”, palīgi pie bankomātiem vai sabiedriskā transporta biļešu automātiem. Izpalīdzīgie vietējie, kas brīdina, ka šodien dzelzceļa stacija ciet un vilcieni nekursē, bet draudzīgi piedāvā par “godīgu” samaksu aizvest līdz vajadzīgajai vietai, vai taksometra vadītāji, kas droši zina, ka rezervētā viesnīca esot ciet, bet var izmitināt pie sava brālēna. Tāpat, dažādi bezmaksas ekskursiju piedāvātaji, kas tikai grib patrenēties runāt angļu valodā, bet pēc tam jautā, vai tad viņu darbs nebūtu atalgojams arī materiālā veidā. Jārēķinās, ka pat oficiālajās pilsētas bezmaksas ekskursijās (kādas esmu izmantojusi arī es), gidi ļoti spiedīs uz dzeramnaudām, kas ne katram var būt patīkama pieredze. Arī pārāk uzstājīgie “es jūs nofotografēšu” var beigties kā ar samaksas pieprasīšanu, tā ar skriešanu prom ar visu telefonu.
11. Pārliecinies, ka izmanto īsto vietni!
Piesakoties elektroniskajām ieceļošanas atļaujām, tā kā piemēram, ASV, Lielbritānijai, rūpīgi pārliecinies, ka tā ir oficiālā vietne! Bieži vien pirmie rezultāti meklētājā var būt starpnieku vietnēm, kas šo pašu pakalpojumu piedāvā par būtiski dārgāku cenu situācijā, kur cilvēks pats varēja visu aizpildīt un nekādi starpnieki nav nepieciešami. Labākajā gadījumā, samaksāsi vairāk un tomēr tiksi pie savas atļaujas, sliktākajā, vari saņemt kādu viltus apstiprinājumu, kas nemaz nebūs derīgs ceļošanai un ceļojums beigsies jau Rīgas lidostā!
12. Rūpīgi iepazīsties ar ēdienkarti un uzdod jautājumus, pirms pasūtīt ēdienu!
Tūristu restorānos gadās, ka cena zivīm, gaļai var būt norādīta par 100 g, nevis par visu porciju. Un tā pēkšņi var izrādīties, ka pasūtītā zivs maksā 100 eiro. Ja cenas nav norādītas vispār, tas ir pavisam liels sarkanais karogs! Tāpēc neskaidrību gadījumā noteikti pārjautā! Arī uz galda jau uzliktās ūdens pudeles, pasniegtā maize var nebūt bezmaksas, tāpat – ir vietas, kur tiek iekasēta apsēšanās maksa. Ja paņemsi kolu pie kases un dosies prom, samaksāsi 3 eiro, ja gribēsi dzert kolu uz vietas, var gadīties, ka rēķinam tiek pieskaitīti 15, pat 20 eiro par to, ka sēdi ar skatu uz kādu vietējo apskates objektu.
13. Pārliecinies par maksājuma metodi!
Veicot maksājumu ārvalstu valūtā, pārliecinies, ka terminālī izvēlies maksāt vietējā valūtā (un, ka tava karte šādus maksājumus tehniski atbalsta un arī nebūs pārāk liela komisija), tāpat, pievērs uzmanību bankomātiem un to komisijām, izņemot skaidru naudu, jo daudzos privātajos bankomātos var būt ārkārtīgi liela komisijas maksa! Detalizētāk par maksājumiem ārvalstīs esmu aprakstījusi šeit.
Tāpat, nekad neveic bankas maksājumus un neievadi karšu datus, būdams pieslēdzies atvērtiem, neaizsargātiem publiskajiem Wi-Fi tīkliem (piemēram, lidostās vai kafejnīcās). Izmanto mobilos datus vai VPN.
Ko tu ieteiktu no savas pieredzes citiem ceļotājiem – kā neiekrist krāpnieku nagos?
Līdzīgi raksti: