Ceļošana grūtniecības laikā – ko ņemt vērā un kādus galamērķus izvēlēties?

Jau sen biju ievērojusi babymoon tendenci jeb ceļošanu grūtniecības laikā, izmantojot iespēju vēl paceļot ierastajā formātā. Taču, kas jāņem vērā, plānojot ceļojumu šajā īpašajā laikā? Dalos ar manu pieredzi par ceļošanu gaidību laikā.

Līdzīgi raksti:

Kā saņemt kompensāciju par aizkavētu lidojumu

Aviokompānija sabojā vai pazaudē bagāžu (tajā skaitā, ratus!) – kā rīkoties?

Ārsta atļauja ceļošanai grūtniecības laikā

Pirmais, ko noteikti vajadzētu darīt – konsultēties ar savu ārstējošo ārstu! Man atļauja ceļot bija visu grūtniecības laiku, kamēr to vēlējos darī, tajā skaitā, uz tālajiem galamērķiem. Rezultātā, divas reizes lidoju uz ASV (Čikāgu, Prinstonu) un vienu reizi uz Kipru. Man bija paredzēts vēl viens brauciens uz ASV, Orlando, bet tas komandējuma plānu maiņas dēļ atcēlās. Daudzas aviokompānijas prasa ārsta izziņu, lidojot pēc 28.grūtniecības nedēļas. Man tāda bija līdzi jau pēc 21.nedēļas, kad tikko kļuva pamanāms puncis, jo biju dzirdējusi, ka pie reģistrācijas vai lidmašīnā dažreiz var rasties strīdus situācijas par to, vai drīkst lidot vai nē, tāpēc šo izziņu ņēmu līdzi laicīgi. Izziņu ārsts sagatavoja uz konkrētās aviokompānijas veidalapas (manā gadījumā tā bija Lufthansa). Man vienmēr līdzi somā bija personu apliecinošs dokuments un Mātes pase.

Foto: Kristīne Grīnvalde

Galamērķu izvēle, esot stāvoklī – medicīniskie apsvērumi un valsts

Kā izvēlēties, uz kurieni doties? Man pirmās domas protams, bija par vēlamajiem laikapstākļiem! Sēžot aukstumā mājās var likties, ka virs 30 grādiem būs patiešām forši, bet es sapratu, ka virs 25 grādiem jau paliek par karstu. Ir vērts plānot konservatīvi, jo aukstākam laikam tomēr var uzvilkt papildu kārtu, bet lielā karstumā esi atkarīga no kondicioneriem. Skatījos arī, lai būtu, ko darīt ārpus pārgājieniem un īpaši aktīvas atpūtas, lai nav visu laiku jākāpj augšā-lejā.

Plānojot atpūtas braucienu grūtniecības laikā, rūpīgi skatījos informāciju par iespējamiem riskiem CDC Traveller’s Health lapā, kur ir labs kopsavilkums par nepieciešamajām potēm un citiem aspektiem. Skatoties galamērķu kartē, ļoti ātri ļoti daudzus no tiem nācās izslēgt, dažbrīd likās, ka visur, kur es varētu gribēt aizbraukt, ir malārija, denges, nīlas vai dzeltenais drudzis, zika, čikunguņja. Pret vairākām no šīm saslimšanām ir pieejamas vakcīnas vai profilaktiskie medikamenti, taču skaidrs, ka pat, ja tos atļautu lietot vai saņemt poti, nekas nav simtprocentīgs un lieku risku negribēju uzņemties. Tāpēc atkrita daudzi galamērķi, kurus redzēju populārus citām ģimenēm kā babymoon galamērķus, piemēram, manis iemīļotās Seišelu salas, Maldīvija un citas.

Rezultātā, atpūtas braucieniem vienīgās, kas palika manā galamērķu sarakstā, bija Eiropas Savienības/EEZ valstis un Šveice, un šo pārliecību pilnībā nostiprināja arī apdrošināšanas izvērtējums.

Apdrošināšana grūtniecēm

Lasot apdrošināšanas noteikumus secināju, ka vairums polišu sedz grūtnieces līdz 28.grūtniecības nedēļai negadījumiem, bet nesedz riskus, kas saistīti ar priekšlaicīgām dzemdībām (piemēram, kā Turcijā priekšlaicīgi dzimušās Enijas gadījums, ko vēlāk sedza izņēmuma kārtā). Tātad ceļojot pēc 28.grūtniecības nedēļas jāizvēlas kāda specializēta polise (diemžēl vairākas starptautiskās polises, ko atradu internetā, nepiedāvāja segumu Latvijas iedzīvotājām, un man neizdevās atrast publisku informāciju par to, kas ir īpašais segums grūtniecēm, ko pēc Enijas gadījuma piedāvā Balta, iespējams, jāraksta apdrošinātājiem par individuālu polisi). Alternatīva, medicīnas risku segumam iztikt ar EVAK karti, bet tā tad darbojas ES, EEZ valstīs un Šveicē, un ceļojumam izvēlēties tikai tās. Komandējumiem man bija korporatīvā polise, kura sedz visu bez izņēmumiem, bet diemžēl to nav iespējams iegādāties citām personām un tā nedarbojas privātiem braucieniem, tāpēc to nevaru ieteikt citiem. Tāpēc, es droši braucu uz ASV, zinot, ka esot komandējumā, nepieciešamības gadījumā saņemšu palīdzību un to varēšu arī atļauties, bet neplānotu šādus braucienus privāti.

Lidojums grūtniecības laikā – ko ņemt vērā?

Pēdējo gadu jau tā lidojumiem izvēlējos kompresijas zeķes, mans ārstējošais ārsts ieteica izmantot tagad. Ir sieviešu kategorija, kam var tikt ieteikti arī medikamenti pret trombu veidošanos, tas noteikti jāizrunā ar savu ārstu. Visi nepieciešamie medikamenti noteikti jāņem līdzi rokas bagāžā, oriģinālajos iepakojumos, un ar izdrukātu recepti. Nav problēmu ņemt arī injicējamus medikamentus, ja tādi nepieciešami.

Mani lidojumi uz ASV bija biznesa klasē, tāpēc varēju lidot salīdzinoši komfortabli, uz Kipru gan lidoju ekonomiskajā klasē un kā reizi ap to laiku parādījās sāpes mugurā, ja ilgi sēž, neskatoties uz to, ka gāju uz baseinu un vingrošanu gan grūtniecības laikā, gan aktīvi vingroju pirms tam. Jāsaka, šis patiešām būtiski ietekmēja komfortu lidojuma laikā un lika pārskatīt arī turpmākos plānos izbraucieniem pa Latviju vai Baltijas valstīs ar automašīnu. Es pilnīgi noteikti negribētu lidot šādi septiņas un vairāk stundas, jo jau četras stundas bija diezgan mokošas. Pēc šīs pieredzes pirms nākamā lidojuma pat devos pie fizioterapeita, man uzlika teipus (tos gan jutu uz muguras tikai divas dienas, pēc tam pieradu), un ieteica laikā, kad ir jāsēž un nevar staigāt vai atgulties, sasprindzināt sēžas muskuļus un ikrus. Vēlākos mēnešos sāpes pārgāja, bet tad jau tāpat biju nolēmusi vairs tālākos braucienos nedoties.

Pēdējā garajā lidojumā stjuarte uzreiz pamanīja, ka esmu stāvoklī, un teica, lai tik dodu ziņu, ja man kaut kas ir nepieciešams, daudz dzeru ūdeni, staigāju apkārt, cik gribu, lai izkustēties. Tā kā tas bija nakts reiss, es lielāko daļu laika gulēju.

Priekšrocības grūtniecēm

Lidostās un lidojumos nekādas īpašas priekšrocības neizmantoju un par tām nejautāju – lasīju, ka teorētiski iespējams palūgt prioritāro drošības kontroli, lai nav jāstāv rindā, bet man nekur rindas nebija, tāpēc nebija nepieciešamības jautāt.

Tāpat, izvēlējos gaidīt garajā rindā uz pasu pārbaudi ASV, nevis lieki jautāt par iespēju iet ātrāk, jo man bija bažas, ka tas var radīt papildu pratināšanu, jo darbinieks varētu padomāt, ka patiesībā vēlos palikt ASV.

Pirms ceļojuma uz Kipru biju uzrakstījusi viesnīcai, lai viņi man laicīgi iedala numuru, kur kaimiņos nekas neož, nesmēķē, nav nekādi lieki trokšņi. Tikām pie labākas klases numuriņa bezmaksas, jāsaka gan, ka no blakus balkona dūmu smaka tāpat pa brīdim pie mums atnāca. ASV viesnīcās arī man numurus iedeva tālāk prom no lifta, kas konkrētajās vietās bija skaļākā ierīce stāvā, diemžēl – nākamajā dienā visā viesnīcā saplīsa kondicionieri, un nākamās dienas 35-37 C temperatūrā palikšana bija diezgan mokoša.

Ceļojuma intensitāte & citi padomi

Temps: Jau pirmajos braucienos sapratu, ka nevaru vairs tā “bliezt”, kā agrāk, ejot garākus gabalus vai īpaši, pa kāpnēm, aizelsos, ātrāk noguru, neskatoties uz to, ka iepriekš vienmēr biju labā sportiskajā formā. Centos prioritizēt miegu, bet komandējumu režīmā tas ne vienmēr bija viegli.

Karstums: Īpaši pēdējā braucienā, kad biju ASV un tur bija +37 grādi, sapratu, ka pēc neilgiem brīžiem jāplāno atpūta, pēdējās apskates vietas skatījos gliemeža ātrumā, paejot ap 200 m, tad sēžot uz soliņa, kā pēc cūcības likuma, tieši tobrīd ūdens nebija līdzi un apkārtnē to nebija, kur nopirkt. Vairākas reizes iegriezos arī kafejnīcās, lai vienkārši pasēdētu vēsākā telpā. Šajā ceļojumā sapratu, ka vairs nevaru uzvilkt un novilkt gredzenu, tāpēc turpmāko gaidību laiku to nolēmu vairs nenēsāt.

Apģērbs: Tā kā daļa manu braucienu bija darījumu braucieni, tad nācās arī piestrādāt pie garderobes – daļu apģērba izvēlējos tīrīt viesnīcā, lai varu vilkt atkārtoti, citā reizē, jau Latvijā nopirku papildu apģērbus. Saskaros ar to, ka grūtnieču apģērbu klātienē ir teju neiespējami nopirkt, un beigās nopirku vienkārši platākas bikses un legingus. Vienīgā vieta Rīgā, kur man izdevās klātienē atrast grūtnieču drēbes bija HB Textiles lietoto preču veikals Raunas ielā, diemžēl, no pieejamā sortimenta man nekas nederēja un rezultātā nopirku vienkārši lielāku apģērbu – bikses ar striķīti, kas noderēja līdz pat grūtniecības beigām.

Aizsardzība pret sauli: Nedrīkst aizmirst par aizsardzību no saules – grūtniecības laikā ir lielāka iespēja tikt pie ādas pigmentācijas, tāpēc īpaši rūpīgi jāsmērē krēms ar SPF! Es izmantoju Purito krēmu, kuru man ieteica dermatologs.

Ēdiens: Ir labi vienmēr paņemt līdzi uzkodas (man tie bija proteīna batoniņi, rūpīgi skatījos gan olbaltumvielu saturu, gan mazāku cukura daudzumu), un ūdeni. Man bija arī auzu pārslu paciņas (izvēlējos ar vismazāko cukura saturu), jo laika zonas atšķirību dēļ tās varēju apliet arī agri no rīta viesnīcā, pirms sākas brokastis, vai vakariņu vietā, kad negribējās doties ārā aukstumā vai sagurušai. Ceļojumā arī rūpīgi sekoju, lai ēdienkarte atbilstu manām prasībām – pilnīgi neko aizdomīgu, visu mazgātu, pēc iespējas termiski apstrādātu – nekādas jēlas gaļas vai zivju. Siltās zemēs arī iesaka neēst jau sagrieztu auksto gaļu vai sieru. Jāpievērš uzmanība tam, vai drīkst dzert ūdeni no krāna vai pat tīrīt zobus ar tādu ūdeni.

Kad ceļot: Otro trimestri parasti sauc par zelta laiku ceļojumiem – vēl nav pārāk grūti fiziski, vairs nav nelabums, ja tāds bija, un no praktiskajiem apsvērumiem arī apdrošināšana vēl ir pieejama un ir mazāks risks laist pasaulē bērniņu otrā pasaules malā.

Pieredzes stāsti

Neiztika arī bez ķezām! Pāris pieredzes stāsti par to, kā man gāja gaidību laikā ceļojumos:

Pieredzes stāsts: bez kondicioniera

Apmeklējot ASV, kur tobrīd bija +37 grādi, izrādījās, ka numuriņā nestrādā kondicionieris. Tā kā pasākums bija organizēts ap viesnīcas atrašanās vietu, to tomēr nenomainīju, bet divas naktis no šīm es gulēju patiešām slikti, pat ar ventilatoru, ko man beigās atnesa (par neērtībām viesnīca man pēc tam piešķira lojalitātes punktus). Pamostoties no rīta, sapratu, ka uzreiz jāvelk kompresijas zeķes, jo ir traki – kājas un rokas piepampa tā, ka jutu pieskaramies pie zemes ādu, kas nekad vēl nebija tur piedūrusies. Beidzot no šīs viesnīcas braucām tālāk, bet, lai neliktos viss rožaini, 2h pārbrauciens uz nākamo viesnīcu bija autobusā bez kondicionera, pēc kura es patiešām sapratu, cik grūti paliek karstumā. Labi, ka es biju paņēmusi visu visērtāko apģērbu un apavus, un man bija līdzi ūdens. Atskatoties uz situāciju tagad, es būtu tomēr viesnīcu mainījusi, pat, ja būtu jāzaudē nauda vai būtu neērtības komandējuma maršruta dēļ.

Pieredzes stāsts: bezgalīgās vakariņas

Komandējumā ASV pēdējās vakariņas pirms došanās mājās bija ieplānotas uz kuģīša. Sākotnējā informācija bija par jūras tēmu, tāpēc plānoju vilkt botas. Burtiski stundu pirms pasākuma tika atsūtīta ziņa, ka botas nav atļautas, un jābūt zolīdiem apaviem. Augstpapēžu kurpes, protams, līdzi paņēmusi nebiju, man bija tikai sandales. Par laimi, par tām pie ieejas nekādu pretenziju nebija. Taču pats pasākums izrādījās gan krietni skaļāks, nekā man patiktu (visu laiku iekštelpās skanēja dzīvā mūzika, bet iziet laukā nevarēja, jo stipri lija), un krietni garāks – ar laika zonu atšķirību es jau labprāt ap 9 vakarā būtu devusies mājās (sākums bija 6). Beidzot pasākums beidzās, un kopā ar pārējiem kolēģiem devos uz atzīmēto autobusa pieturu, kur mums bija paredzēts individuālais transfērs. Piebrauca divi autobusi, un uzreiz iekāpu pirmajā, cerībā, ka kā tikko tas būs pilns, varētu uzreiz braukt. Tad sākās kaut kāda muļļāšanās, vēl vismaz 20 minūtes autobuss nostāvēja pieturā, līdz beidzot sakāpa pēdējie cilvēki un braucām. Kādā brīdī piefiksēju, ka tā braukšana ir aizdomīgi ilga, jau pāri pusstundai, likās, ka tā kā jau būtu jābūt viesnīcā, un atpazinu ielas, kur biju braukusi iepriekšējā komandējumā. Satiksme bija diezgan intensīva, neskatoties uz vēlo stundu, pat varētu teikt, ka sastrēgums. Apskatījos kartē, un šķita jocīgi, ka esam pilnīgi pretējā pusē, nekā jābūt ceļā uz viesnīcu. Burtiski pēc minūtes autobuss apstājās pie kādas ēkas un cilvēki sāka kāpt ārā. Izrādījās, ka vienam no kolēģiem ir dzimšanas diena un viņš sarunāja, ka brauks uz kādu jumta bāru. Bet, to nepateica cilvēkiem, kas jau tobrīd sēdēja autobusā. Ja pārējie nolēma pievienoties svinībām, mans mērs bija pilns un acīs sariesās asaras. Kāda dāma vairākas reizes aicināja mani pievienoties un tad teica, ka “mammām jāiet patusēt” un es drīz sapratīšu. Tā kā man nekad nav paticis bū augšā pa naktīm, šaubos, un it īpaši šajā pasākumā – es knapi turējos kājās, pēc karstās palikšanas iepriekšējā viesnīcā, bez kondicionera braukšanas pa dienu, un nogurdinošajām vakariņām, es patiesi biju gatava doties pie miera, un būtu aizbraukusi gulēt ātrāk, ja vien no kuģīša varētu tikt prom. Šoferis vien noteica “your colleagues definitely did you a doozy”, un piekrita mani aizvest līdz viesnīcai (es jau tobrīd sāku skatīties, cik maksās Uber, un galvenais, cik ilgu laiku tas prasīs).

Pieredzes stāsts: stiepjot pa kāpnēm 24 kg somu

Ņujorkā pēdējā darba dienā devos uz Ņuarkas lidostu. Biju izpētījusi gan Google Maps, gan Waze, gan Uber paredzamos laikus jau vairākas dienas iepriekš, iztaujājusi kolēģus, vai man ar atvēlēto laiku pietiks un viss norādīja uz to, ka pietiks gan, un ar Uber es aizbraukšu par aptuveni pusstundu ātrak, nekā ar sabiedrisko transportu. Tas bija nepatīkams pārsteigums, kad sēžot Uber katru minūti sāka nākt klāt pa 5 min pie paredzamā atbraukšanas laika, līdz izlīdzinājās ar sabiedriskā transporta laiku un sāka izskatīties, ka uz reģistrāciju/somas nodošanu es vienkārši vairs nevaru pagūt. Pieņēmu lēmumu lekt laukā, skriet uz tuvāko metro staciju, kur bija vēl aparātā jānopērk biļete (labi, ka man bija skaidra nauda, jo ar tiem aparātiem ir, kā ar bitēm, gan iepriekšējā braucienā Ņujorkā, gan Čikāgā biļešu automāti negribēja draudzēties ne ar vienu no manām maksājuma kartēm), tad, jāizkāpj, jāuziet augšā un vēlreiz jānokāpj lejā jau citā stacijā, kur pārsēsties NJ Transit vilcienā, līdz visbeidzot pie pašas lidostas, iekāpt AirTrain uz termināli. Rezultātā, savu 24kg smago somu dažās no šīm stacijām es dabūju stiept augšā un lejā pa kāpnēm 2-3.stāva augstumā. Lai arī vairākām stacijām bija norādīts, ka kaut kur ir lifti, uz sitiena tos neredzēju un man vairs tiešām nebija laika meklēt vēl. Uz somas nodošanu ierados vien 5(!) minūtes pirms beigu laika, sarkana kā tomāts un pilnībā nosvīdusi (AirTrain arī nedarbojās kondicionieris, un pēdējās 10 min braucu kā pirtī). Par laimi, man viss bija kārtībā, bet biju ļoti tuvu tam, lai nepagūtu uz lidojumu. Labi, ka citādāk biju labā fiziskajā formā un šī smagumu cilāšana man arī nenodarīja neko sliktu! Un labi, ka lielāko daļu mantu biju nopirkusi iepriekšējā braucienā, un man šoreiz bija viens čemodāns, neskatoties uz to, ka drīkstēja būt divi. ASV ir patiešām izdevīgākās cenās ne tikai pieaugušo, bet arī bērnu apģērbs, un labi, ka šoreiz man iepirkumu bija tā mazāk, lielā mērā arī tāpēc, ka nepirku neko jaunu sev pašai. Vairāk par iepirkšanos ASV lasi šajā rakstā.

Pieredzes stāsts: nepareizie datumi

Tā kā mums izdevās tomēr atrisināt steidzamos darbus, kas bija plānoti, nolēmām doties atvaļinājumā diezgan pēdējā brīdī – aptuveni nedēļu pirms ceļojuma atradu piedāvājumu kādā aģentūrā, kas piedāvā operatoru gatavos ceļojumus – viesnīca+ lidojums, datumos kas man īpaši izdevīgi – jo tos vēl ieskaita pabalstā, un tā kā nesen bija prēmija, tad atvaļinājuma nauda sanāk lielāka, nekā vidēji, alga. Piezvanīju aģentūrai pārjautāt, vai viss patiešām ir spēkā redzamie datumi ir pieejami? Jā, viss, kas redzams mājaslapā, ir pieejams! Veicu rūpīgu izpēti viesnīcām, atrašanās vieta, ēdināšana, izlasīju visas nesenākās atsauksmes, izpētīju bildes, veltīju tam stundas piecas noteikti. Tad, sazinājos ar priekšniecību, saņēmu apstiprinājumu atvaļinājumam, nopirku piedāvājumu, kas aizvien rādījās tieši tikpat pieejams … un dienas beigās saņēmu sms (nevis zvanu…), ka esot svarīga informācija par manu ceļojumu e-pastā. Izrādās, lai arī mājaslapā redzamas 3 vietas, patiesībā lidmašīnā esot palikusi tikai 1 vieta, iespējams, kāds cits aģents esot pierezervējis vietas klientiem, bet vēl nav izpircis un to līdz galam varēs redzēt nākamajā dienā. Palūdzu, lai man tad piezvana nākamajā dienā – nē, to nevarot, esot sestdiena un komunikācija tikai e-pastā. Kā alternatīvu, varu vai nu izvēlēties citu galamērķi (un tobrīd vienīgais cits galamērķis, kas atbilda maniem kritērijiem, bija ar lidojumu no Viļņas un būtu jāpārskata no jauna visas viesnīcas), vai citu datumu, kad gan diemžēl ir dārgāk (un vairs neieskaitās manā pabalsta aprēķinā, kas bija dubultsāpīgi). Jau atkal bija laiks notraust kādu asaru. Par laimi, atvaļinājumu izdevās pārcelt, jo man ir ļoti feins priekšnieks, bet papildu piemaksa (mazu atlaidi gan mums iedeva), bet īpaši – pabalsta perioda aprēķins aizvien ir kaut kas, ko atceros ne ar labām atmiņām. Visam bonusā, datumos, kuros mums bija jābūt ceļojumā, Latvijā bija slikti laikapstākļi, bet galamērķī – izcili. Bet nedēļā, kad tur nokļuvām, Latvijā bija fantastisks, saulains un silts laiks, bet galamērķī vairāk nekā pusi (!) no brauciena laika bija patiešām slikti apstākļi, par kuriem teica, ka tie ir trakākie pēdējos 15 gados. Mums bija jābūt tur nedēļu ātrāk, un viss turpināja par to atgādināt… Sēdēt viesnīcā zem segas ar tējas krūzi rokās, kad no vēja trīc logi un numuriņā ir auksti, neietilpa manos plānos.

Pieredzes stāsts: Biznesa klasē… bet ar nestrādājošu krēslu!

Tāpat neiztika bez pārsteigumiem un piedzīvojumiem arī citā braucienā uz ASV, dodoties uz Čikāgu – man bija iegādāta biznesa klases biļete ar LOT un es rūpīgi izvēlējos, ar kuru aviokompāniju lidot, kur kādi krēsli, lai man ir patiešām ērti (kā arī, lai nav pārāk gari savienojumi un ilga nīkšana). Kad pēc lidmašīnas pacelšanās nodzisa drošības jostu zīmes, liels bija mans pārsteigums, ka krēsla atzveltne un kāju balsts nekustējās no vietas. Izrādās, saplīsis! Stjuartam teicu, ka esmu grūtniece un man ir ļoti svarīgi atlaist sēdekli. Diemžēl citu brīvu vietu lidmašīnā nebija. Viņam izdevās manuāli atbīdīt krēslu sākumā nedaudz pusguļus (kas gan nozīmēja, ka tāpat bija jāsēž izteikti neveiklā pozā, arī ēšanas laikā), un pēc tam, pavisam guļus. Vairs sēdeklis negribēja sadarboties un atpakaļ sēdus nebija dabūjams, tāpēc uz otro maltīti un nosēšanos sēdēju tā, ka vietas bija mazāk, nekā ekonomiskajā klasē. Rezultātā – puse no lidojuma pavadīta galīgi neērti. Aviokompānija kā kompensāciju man piedāvāja piešķirt 30% atlaidi kādam turpmākajam lidojumam gada laikā, lūdzu, lai pagarina, ņemot vērā, ka man būs ierobežotas iespējas šo atlaidi izmantot, viņi piekrita to pagarināt uz diviem gadiem, ļoti gan šaubos, ka to sanāks izmantot jebkurā gadījumā un būtu priecīgāka par lojalitātes punktiem.

Kopsavilkumā, ja ārsts ļauj lidot un ir rūpīgi izsvērti visi par un pret konkrētajam galamērķim, obligāti ir veselības apdrošināšana + EVAK karte, babymoon ir laba ideja! Tomēr ir jāplāno rūpīgi, jo temps ir cits, un atsevišķās vietās var nākties lūgt īpašu attieksmi – vai tas būtu ēdiena, smaku vai kādu citu aspektu ziņā.