Ko redzēt Singapūrā? “Singapūrā jau nav ko darīt ilgāk, kā dienas trīs”, man izbrīnīti saka paziņas, izdzirdējuši, ka Singapūrā plānoju pavadīt astoņas dienas. Vairumam tas ir tikai pieturas punkts, kur atpūtināt kājas starp lidojumiem uz kādu tālāku galamērķi – Austrāliju, Jaunzēlandi – un pie reizes “atzīmēties” vēl vienā valstī. Singapūra ir viena no trim pilsētvalstīm pasaulē (divas pārējās ir Monako un Vatikāna), un viena no pasaules mazāko valstu divdesmitnieka, taču šeit redzēt būs ko! Pēc tajā pavadītām astoņām dienām varu vien piekrist mūsu singapūriešu draugam Raienam, kurš tur ir dzimis un audzis, bet tagad dzīvo ārpus tās – Singapūrai vajag nevis trīs dienas, bet trīs nedēļas! It īpaši, ja patīk garšīgi paēst – jo paēst te ir tik daudz kur un ko, ka cilvēkam pat trīs nedēļas šeit būs pārbaudījums maksimālajai kuņģa ietilpībā.

Līdzīgi ceļojumu apraksti:

Kā nejauši aizbraukt uz Malaiziju

Lieliskā Seula

Atgriešanās Indijā: Punes Silīcija ieleja

Praktiska informācija ceļojumam uz Singapūru

Vīzas: mūsu apmeklējuma laikā Latvijas pilsoņiem nebija nepieciešama vīza.

Lidojums: Lidojām ar Qatar Airways un pa ceļam izmantojām  bezmaksas “stopover” programmu, lai apskatītos Kataru (detalizēts ceļojumu apraksts šeit)

Dzīvošana & viesnīcas Singapūrā: Pirmo nakti palikām Marina Bay Sands viesnīcā. Mūs ielaida numuriņā jau 9:00, jo bijām paņēmuši ne pašu lētāko numuriņu, taču, nākamreiz izvēlētos šeit palikt pēdējo nakti, lai pilnvērtīgāk izbaudītu pieredzi, neesot sagurušiem pēc lidojuma. Marina Bay Sands ir izslavēta ar krāšņo bezgalības baseinu, kurā piekļuve ir tikai viesnīcas viesiem.

Turpmākās naktis dzīvojām Holiday Inn Express Singapore Clarke Quay, kas jau bija krietni pieticīgāka, ar daudz mazāka izmēra numuriņiem, bet iekļautām brokastīm. Uz jumta arī šeit bija lielisks baseins, kurā mums ļāva atpūsties pat pēc reģistrācijas laika beigām, un pēc tam pārģērbties, lai dotos uz lidostu vēlu vakarā.

Pārvietošanās: izmantojām metro un taksometrus, lietotnē Grab. Lietotnē izdevās pabeigt reģistrēšanos tikai jau esot Singapūrā, jo Latvijā neļāva reģistrēties.

Internets ceļojumā: Izmanto Airalo eSim! Pirksi Airalo e-sim karti pirmoreiz? Izmanto ALINA7758, kas tev dos $3 atlaidi pirmajam pirkumam. Labums būs Tev un man! Tāpat, man ir individuāls atlaides kods: TP23, vēl 10% atlaidei iegādājoties šajā saitē! Man ir izdevies izmantot vairākus kodus reizē, tāpēc, ja pirksi pirmoreiz, mēģini izmantot gan ALINA7758, gan TP23 reizē! TP23 darbojas arī esošiem klientiem! Pirkumam lūdzu izmanto šo saiti. Šādi es saņemšu nelielu komisiju, bet Tu – atlaidi! Vairāk par Airalo eSim kartēm vari lasīt šajā praktiskajā rakstā.

Ekskursijas: negribi plānot ekskursijas saviem spēkiem vai arī Singapūrā būs maz laika? Pasūti privāto transferu no lidostas šeit. Tāpat, var izvēlēties Hop-on hop-off autobusa ekskursiju vai Singapūras upes kruīzu! Ja Singapūrā plāno pavadīt ilgāku laiku un apskatīties vairākas vietas, ir vērts izskatīt Go City kartiņas iegādi, kur ir iekļautas 40+ apskates vietas.

Pirmie iespaidi Singapūrā

Mēs nolaižamies Changi lidostā un, izejot cauri gaiteņu labirintiem, esam pie pasu pārbaudes un drīz vien dodamies laukā. Kas tikai nav dzirdēts par Singapūru! Šeit nepārdod košļājamās gumijas kā tikai tās, kas paredzētas no nikotīna atkarīgajiem, par ūdens nenolaišanu tualetē var uzlikt sodu, un urinēšana liftā beigsies ar policijas izsaukumu. Tā kā mēs esam kārtīgi – košļājamās gumijas uz ielas nespļaujam un labierīcības izmantojam tā, kā pienākas, neizjūtam itin nekādas neērtības. Tieši otrādi, ņemot vērā diezgan stingros smēķēšanas ierobežojumus valstī, tajā skaitā, stingros noteikumus tabakas ievešanai un aizliegumus smēķēt, novērtējam patīkami tīro gaisu.

Jau iepriekš esam dzirdējuši par fantastisko Changi lidostu, kurā ir iekštelpu ūdenskritums, mākslas izstādes, iespēja uz saviem iekāpšanas vārtiem nošļūkt pa atrakciju trubu, kino, veikali, restorāni un daudz dažādas aktivitātes, kur pakavēt laiku! Šī lidosta ir kā atsevišķs apskates objekts Singapūras apmeklējuma laikā un tajā pat atgriežamies tikai, lai pastaigātu!

Nākamais solis ir reģistrēšanās viesnīcā. Esam nolēmuši vienu nakti pavadīt slavenajā Marina Bay Sands ar krāšņo bezgalības baseinu, no kura paveras skats uz pilsētas centru. Iepriekš esmu izlasījusi milzīgu daudzumu informācijas par šo viesnīcu, un zinu, ka, rezervējot nevis pašu lētāko numuriņu, bet gan nākamās klases, ir lielāka iespēja, ka numuriņā ielaidīs ātrāk. Tā kā reģistrācijas laiks ir no 15:00, bet mēs ielidojam jau 9:00, tas šoreiz ir būtiski. Shēma nostrādā un numuriņā tiekam jau no rīta! Bijām domājuši uzreiz doties uz smalko baseinu, bet mazliet gan pārvērtējām gan savas spējas, jo atbraucot esam tik pārguruši, ka vispirms aizejam pāris stundas pagulēt. To gan visprātīgāk būtu bijis darīt jebkurā parastā viesnīcā pie lidostas.

Beidzot atpūtušies, pabaudījuši skatu pa logu un padzēruši numuriņā izslavēto TWG Singapūras tēju, beidzot ejam augšā uz baseinu. Pēcpusdienā cilvēku daudzums tur ārprātīgs. Beigās tomēr stūrīti, kur nomest mantas, atrodam. Šī ir vieta, kur vairāk notiek pašiņu bildēšana un mini-fotosesijas, ne peldēšana. Lai arī no malas izskatās, ka baseins 57.stāva augstumā pieiet tieši pie malas, realitātē tam blakus ir neliela maliņa, un tad – vēl viena. Tāpēc, pat mēģinot no tā izlēkt, nekur tālu aizlēkt nesanāks!

Saulrieta un “zilās stundas” brīdis Singapūrā ir īss, tāpēc drīz vien jau esam uz skatu platformas, kas mums kā viesnīcas viesiem ir pieejama bezmaksas, lai redzētu gaismas šovus ēkas abās pusēs. Cilvēku daudzums pirmo šovu laikā arī ir pamatīgs, tāds, ka grūti atrast brīvu vietu.

Apskates vietas Singapūrā: Art Science Center un Shoppes

Nākamajā dienā mūsu pirmā pietura ir Art Science Center, kas ir tāds kā vizualizāciju muzejs kā mākslas centrs, kur noķert kādu neparastāku fotogrāfiju. Neskatoties uz to, ka mums kā atkal ir priekšrocība kā viesnīcas viesiem, lētāka biļete, samaksātā summa galīgi neattaisno redzēto. Nelaipnā apkalpošana jau no pašas ieejas īpaši labu iespaidu neatstāj, un raiti izgājuši cauri ekspozīcijai, dodamies prom. Ja tomēr noteikti vēlies šo vietu redzēt, biļetes var iegādāties jau iepriekš šeit.

Drīz vien esam laukā, un tur skats iedvesmo daudz vairāk – fantastiskie lotosi pie mākslas centra un pilsētas panorāma liek aizrauties elpai! Skaistākie skati šoreiz ir bezmaksas. Turpat blakus izstaigājam arī milzīgo tirdzniecības centru. Ataust atmiņā “Traki bagātie aziāti” grāmata un filma, par pasakaini bagātajiem Singapūras elites pārstāvjiem. Ekskluzīvi pulksteņu veikali, dizaineru apģērbi. Cilvēku ir daudz, vieta skaista, taču mums liekas nomācoša. Šeit iepriekšējā dienā ēdām vakariņas tirdzniecības centra ēdamzālē, kurā ir īsta cīņa par sēdvietām – to visiem nepietiek, tāpēc jāsēž pie galdiņiem kopā ar nepazīstamiem cilvēkiem, tas ir, kad riņķojot ar paplāti beidzot izdodas izcīnīt kādu sēdvietu! Šoreiz nolemjam labāk kioskā blakus metro stacijai iegādāties maizītes un limonādes.

Slavenākā vieta Singapūrā: Līča dārzi

Pēc pirmās nakts ir laiks atstāt smalko viesnīcu, tāpēc pārceļamies uz citu, pieticīgāku. Nolikuši mantas, braucam atpakaļ uz Līča dārziem, kas ir viena no obligātajām apskates vietām Singapūrā. Negribi stāvēt rindā pēc biļetēm? Tās var jau laicīgi iegādāties GetYourGuide platformā.

Mākoņu konservatorijā atrodas lielākais iekštelpu ūdenskritums pasaulē, 12.stāvu augstumā, kurā var uzbraukt augšā ar liftu un tad lēnā garā doties uz leju. Šeit patiks augu mīļiem, jo te ir dažnedažādas ekspozīcijas, un īpaši populārs ir orhideju dārzs.

Tuvojas saulriets, un milzīgā cilvēku masa dodas skatīties mirgojošo mākslīgo koku šovu. Kad līdz tiem nonākam, mūs jau sagaida pūļi. Paejot nedaudz nost no tūristu takas, kamēr vēl ir gaišs un brīdis līdz šovam, izstaigājam parku krustu šķērsu, pievēršot uzmanību dabīgajiem kokiem, kas ir nosēti neparastu augļu – vienam tādas kā bumbiņas, citam, kā desiņas.

Drīz iestājas tumsa un izgaismojas milzīgie superkoki – mākslīgās instalācijas, kas mirgo mūzikas pavadībā. Daži cilvēki guļ zemē, citi – sēž, vēl citi – stāv. Šovs ir tik iespaidīgs, ka noskatāmies to divreiz. Vēl pirms doties prom, iegriežamies otrajā konservatorijā – ziedu dārzā. Tas jau tumsā, un paviljons ir gaumīgi izgaismots, lai vērotu skaistos ziedus.

Atrakciju parki Singapūrā: Sentosas sala

Nākamās dienas plānā mums ir Sentosas sala, kuru mums ieteica kāds cits ģimenes draugs. Uz to var doties ar trošu vagoniņu, šoreiz gan mēs neizvēlamies to darīt, bet, ja to plānosi, biļetes var iegādāties šeit. Te ir gan Universal Studios (biļetes jau laicīgi var iegādāties šeit), gan ūdens atrakciju parks, kukaiņu un taureņu parks un akvārijs. Cilvēku pūļi arī šeit bija milzīgi, te mēs gribam redzēt trīs vietas – lielo akvāriju, kas savulaik bijis lielākais pasaulē, pludmali un vakara šovu. Ieejas maksa akvārijā nav tā mazākā, un, spiežoties cauri cilvēku pūļiem, spriedām nez kad te būtu jānāk, lai izvairītos no tiem, jo šādi akvārija apmeklējums noteikti būtu baudāmāks. Taču akvārijs ir iespaidīgs! Biļetes uz to ir pieejamas šeit.

Tālāk dodamies ar kājām cauri visam kompleksam uz pludmales pusi. Diemžēl pa ceļam marķētā orhideju taka izrādās vilšanās, un, lai arī ejamais attālums nemaz nav tik liels, sutīgajā dienā pastaiga nav viegla. Kad beidzot esam pie Palawan pludmales, izbaudām katru sekundi atspirdzinošā vēja. Uzkāpuši skatu tornī, apsēžamies, lai vismaz uz mirkli atvilktu elpu! Gribas arī nopeldēties, bet visur ir izvietotas brīdinājuma zīmes, ka netiek veikta pludmales uzraudzība, jo jau ir pēc darba laika beigām. Redzot, ka citi arī peldas, nolemjam tomēr atveldzēties. Diemžēl ne ūdens, ne smiltis neliekas īpaši tīras, taču spirgtā pelde ir tieši tas, kas mums bija nepieciešams!

Visbeidzot, laiks iet atpakaļ, lai skatītos vakara šovu! Pēc cītīgās staigāšanas nolemjam kāpt vienā no autobusiņiem, kas brauc atpakaļ uz izklaižu kompleksa centru. Izrādās, ka autobuss piestāj pie katra staba, brauc līkumiem, un saprotam, ka nokavēsim Crane Dance šova sākumu. Šovs ir no diviem veciem ceļamkrāniem izveidota gaismas, ūdens un skaņas instalācija. Mums tomēr paveicas, kad atskrienam uz šova norises vietu, iekārtojāmies, lai redzētu vismaz beigas, tehniski kaut kas samisējās, uzvedums tiek apstādināts, kādu mirkli tiek veikti remonta darbi un tas atsākas atkal no sākuma.

Mērojot ceļu prom no Sentosas salas, ejot pāri tiltam, brīnāmies par tur izvietotajām karaoke būdiņām, jo ja nu savajagas padziedāt tieši tagad!. Tiltam otrā pusē ir lielveikals, kurā ēdamzonā pēc bildītēm izvēlamies sev vakariņas. Lai arī veikals ir pilns, nekāda cīņa par sēdvietām šeit nav, un varam mierīgi paēst. Beidzot arī izmēģinām ne tikai taksometrus, bet arī metro, un pieredze ir līdzīga kā  Korejā un Ķīnā – cilvēki stāv rindā, lai iekāptu, metro ir tīrs, tajā nedrīkst ēst vai dzert, kā arī nedrīkst pārvadāt durianus. Starp citu, par durianiem runājot, tieši esot Singapūrā, nejauši nokļūstam Malaizijā, kur pagaršojam durianus!

Dabas mīļotājiem: Macritchie trail pārgājiens

Lai arī daudziem varētu šķist, ka Singapūra ir tikai debesskrāpji, patiesībā tās pārgājienu takas arī ir izslavētas, un ne velti! Uz salas ir biezi meži un ūdenstilpnes, tāpēc jau laicīgi ieplānojām laiku pie dabas. Mūsu pirmā pietura ir Macritchie trail, kurā gribam redzēt Tree Top Walk jeb tiltiņu pāri koku galotnēm.

Uz takas sākuma punktu dodamies ar taksometru, kas mūs pieved pavisam pie ieejas parkā. Sākums ir daudzsološs – te ir ļoti pieklājīgas labierīcības. Mūsu pārgājiena maršruts ir ap 10 km, taču lielajā karstumā, brīžiem arī ejot pret kalnu un daudz fotografējot, nonākot galā šķiet, ka vajadzētu būt tomēr vairāk. Sākumā ejot pa parku cenšamies neizmantot pretodu līdzekli, jo ir lasīts, ka tie nelabvēlīgi ietekmē arī tauriņus, taču pēc tam sāk kost tik stipri, ka nācās tomēr mazliet to uzpūst.

Pa ceļam satiekam mērkaķīšus. Tos mežā var jau laicīgi sajust pēc smakas. Daži sēž kokos, citi zemē, kāds ēd augļus no blakus esošā koka, viens lasa no otra nost kukaiņus. Taču nepatīkamākais skats ir ieraugot, ka viens spēlējās ar izdegušu spuldzīti, un blakus zemē tādas ir vēl vairākas. Pārsteidz, ka pat Singapūrā ir problēma ar atkritumu izmešanu mežā. Te tos acīmredzami kāds bija atvedis ar nolūku izmest, un tā tie nonākuši dzīvnieku rokās. Ja citādāk parkā ir diezgan kluss, tad pie tiltiņa pāri koku galotnēm gan cilvēku ir pavairāk. Tomēr parkā ir arī kāda negaidīta tikšanās, domās iegrimušai ejot pa taku, man blakus pēkšņi atskan: “Labdien!” Kamēr attapos pagriezties, sveicinātājs jau bija gabalā! Latvieši ir visur!

Merlion & salūts

Atgriežoties pilsētas centrā, neskatoties uz nogurumu, braucam uz Merlion – strūklaku skulptūru, kas ir Singapūras simbols – pa pusei zivs, pa puse lauva. Šķiet, šī ir vieta, kurā top bildes “es biju te!” jo ir teju neiespējami izlauzties cauri pašiņu pūlim tai apkārt. Mūsu apmeklējuma dienā cilvēku ir īpaši daudz – vēlāk ir paredzēts salūts un cilvēki jau ir iekārtojušies ar statīviem, lai uzņemtu fotogrāfijas. Visā Latvijā nez vai ir tik daudz statīvu, cik tos redzam šajā vakarā krastmalā!

Mums vēlāk stāsta, ka salūts esot katru sestdienas vakaru, tāpat, krastmalā notiekot arī bezmaksas koncerti. Vienmēr gan var vienkārši pastaigāties, ēst saldējumu un baudīt skatu – šovu pie Marina Bay Sands, kas izgaismo visu apkārtni, duriana māju, kas pēc tāda tiešām izskatās, un tai netāli esošais durianu tirgotājs to vēl papildina ar “aromu”, un debesskrāpju gaismas.

Ko vēl redzēt Singapūrā? Chinatown, Mazā Indija, tempļi un slavenie ēdieni

Pastaigājoties pa Singapūras ielām, nebeidzam vien brīnīties, cik te viss ir zaļš! Daudzām ēkām uz balkoniem ir iespaidīgi apstādījumi! Arī pilsētas apstādījumi ir veselīgi un koši – klimats te ir atbilstošs!

Mūsu pirmā pietura Chinatown jeb ķīniešu rajonā ir Liao Fan Hawker Chan, viena no pirmajām ielu ēdiena bodēm pasaulē, kas saņēma Michelin zvaigzni. Izslavētais ēdiens ir vista ar sojas mērci un rīsiem, un mums porcija garduma izmaksā vien 3 eiro. Kārtība šeit koordinēta – iestājies rindā, samaksā, dabū numuriņu un tad, kad ēdiens ir gatavs, ej pakaļ.

Jau atkal – kamēr viens stāv rindā, otram ar skubu jāmeklē vieta, kur apsēsties! Sēdēšana šeit ir šaura, no bodītei pieejamās vietas tiek izspiests katrs kvadrātcentimetrs! Ēdiens ir garšīgs, taču vai Michelin zvaigznes vērts, lai lemj profesionālie kritiķi! Baudot izslavēto ēdienu, aizvien vēl nevaram pierast pie tā, kā vista tiek sagriezta, tādās kā šķēlītēs! Ēdot atklājam vēl kādu vietējo niansi – šeit nav brīvi pieejamas salvetes! Tās ir īpaši jāpalūdz iedot, un tad arī tiek iedota viena salvetīte. Jāņem līdzi savas! Ja vēlies doties ekskursijā pa labākajām ēstuvēm Singapūrā un uzzināt par tām vairāk, ieplāno pastaigu ar gidu pa labākajām Singapūras ēdnīcām!

Tālāk ejam uz budistu templi – Buddha Tooth Relic temple. Pie ieejas paņemu lakatu, lai apsegtu plecus, un ar interesi aplūkoju templi. Singapūrā ir ļoti daudz dažādu tempļu, baznīcu un lūgšanu namu, turpat tālāk apmeklējam Sri Mariamman hinduistu templi, kuram ir iespaidīga jumta dekorācija. Tas gan, kā jau hindu tempļiem pierasts, ir jāapmeklē basām kājām. Pēc pastaigas nākas improvizēt ar ūdens pudeli un parastajām salvetēm, jo templi ir iecienījuši baloži. Nav gan obligāti jāiet iekšā tempļos, lai noķertu pilsētas sajūtu – fotogēniskie namiņi, kam gandrīz blakus slejas debesskrāpji, sīciņas mākslas galerijas, bāri un alus darītavas liek gribēt apstāties uz katra stūra!

Izstaigājuši ķīniešu rajonu, tālāk dodamies uz Mazo Indiju. Kontrasts pamatīgs – šķiet, esam nokļuvuši tikai mazliet tīrākā Indijā, jo pilnīgi visi apkārt esošie cilvēki ir indieši, apkārt raksturīgās sari un garšvielu bodītes, kā arī milzīga rinda pie Western Union kioska. Nemana gan nevienu sievieti, visapkārt tikai vīrieši! Ja ielas vēl ir tīras, tad vēlāk novērotās higiēnas normas gan atsauc atmiņā Indiju. Ieskrienam kafejnīcā apēst saldējumu un izdzert tēju. Lai arī pasūtu tēju bez piena, man atnes ar, un tad vēroju, kā viesmīlis grīdu slauka ar salveti… un ar kāju. Pēc tam, ar to pašu salveti, noslauka galdu. Labu apetīti!

Pirms vēl atgriezties viesnīcā, lai atpūtinātu kājas, pāri ielai apskatām Tan Si Chong Su templi – te mūs pieskatītājs laipni aicina iekšā, saka, lai droši ejam, skatāmies un jautājam, ja ir kas neskaidrs.

Kad viesnīcā gatavojamies vakara pastaigai, spriežam, ka mums tomēr Singapūra dikti patīk – uz ielām ir ļoti tīrs. Pie cilvēku daudzuma un karstuma gan ir jāpierod. Ļoti gan pārsteidz mūzikas izvēle taksometros, kafejnīcās un veikalos, jo visur skan 90.-to mūzika, kas nav dzirdēta gadiem ilgi!

Šoreiz uz centru nolemjam iet ar kājām, ejot gar Singapūras upi, un priecājamies par patīkamo temperatūru vakarā. Izcils laiks pastaigām! Aizejam atkal līdz krastmalai, kur izgaismojas Marina Bay Sands, fotografējam skaistos skatus, un nemaz neapnīk, kaut šos skatus vērojam jau kuro dienu!  Nolemjam doties arī uz otro pusi, uz Marina East, kur atrodas liels parks. Te desmitiem skrējēju izmanto vēsāko vakara gaisa temperatūru, lai izkustētos. Vēl pirms iet uz viesnīcu, iegriežamies kaut ko uzkost, jau atkal ceļā patrāpās lielveikals un ēdamzona tajā! Šoreiz izvēlos nūdeles ar liellopa gaļu, kas ir tieši manā gaumē – ir garšīgi un nemaz nav ass!  Tepat iegriežamies arī veikaliņā, kurā tirgo Japānas un Korejas produkciju, un papildinām somas ar šādiem tādiem saldumiem un uzkodām. Čemodānā sāk manāmi pietrūkt vietas!

Singapūras zoodārzs un orhidejas botāniskajā dārzā

Braukt vai nebraukt uz zoodārzu? Zoodārzi nav gluži viennozīmīgs apskates objekts, un pirms doties uz Singapūras zoodārzu pārlasām pieejamo informāciju. Izrādās, Singapūras zoodārzs ir viens no labākajiem pasaulē, ne tikai izslavēts ar apstākļiem, kādus tas nodrošina dzīvniekiem, bet arī ar atbalsta programmām. Ievainotu dzīvnieku ārstēšana, glābšana, un arī kā ģenētiskās daudzveidības rezervuārs nebrīvē, lai nodrošinātu to palaišanu savvaļā, kad dzīvniekiem atkal būs piemērotas dzīvotnes, kurās atgriezties. Diemžēl savvaļā daudziem no tiem šobrīd nav gandrīz nekādu cerību izdzīvot medīšanas vai dabīgās vides iznīcināšanas dēļ.

Uz zoodārzu atbraucam kādā lietainā dienā, kad gaisa mitrums ir tik liels, ka pat taisnu matu īpašniekiem varētu sanākt tikt pie lokām! Biļeti nopērkam iepriekš internetā, to var izdarīt, piemēram, šeit. Zoodārza apskati sākam ar pērtiķīšu apskati. Dzīvnieki brīvi pārvietojas pa kokiem, un tiem ir izveidotas speciālas barotnes – kur pie ēdamā vēl ir jātiek, izmantojot zarus! Tālāk dodamies pie baltā tīģera ekspozīcijas, kurā ir pasakaini skaists dzīvnieks! Pie aploka uzzinu, ka visi baltie tīģeri cēlušies no viena īpatņa, un tikai viens no 10 000 tīģeriem ir balts.

Ziloņu aplokā ar lielām rūpēm kopējs izved pastaigā aklu ziloni. Pārējie, savukārt, barošanas laikā draudzējas ar cilvēkiem – iespējams iegādāties gardumu sainīti, un tad katram zilonim iedot to, kas viņam būs veselīgi – kokosriekstu vai burkānu.

Zoodārzā redzamais patiešām vieš cerību, ka šeit par dzīvniekiem rūpējas labāk nekā citur. Aplokos ir vairāk vietas, un padomāts par to, lai dzīvnieki būtu nodarbināti. Vairākās ekspozīcijās putnus, sikspārņus un tauriņus var aplūkot pavisam tuvu! Taču lielākais darbs būtu veicams ar cilvēkdzīvniekiem – tiem pašiem, kas fotografē ar zibspuldzi, kaut rakstīts, ka to aizliegts darīt, aiztiek tauriņus, bāžas brīvāk staigājošajiem dzīvniekiem virsū ar pašiņiem. Taču lielākais pārsteigums ir, kad ieraugu kādu vīrieti izņemam bruņurupuci no terārija, lai to parādītu tuvāk dēlam.  Taisni jābrīnās, ka turpat uz vietas nesāka no tā vārīt zupu! Tādēļ, lai arī zoodārzā tiek darīts daudz kas dzīvnieku labturībai, un iespējams tos aplūkot un par tiem daudz uzzināt, īpaši, par daudzveidības saglabāšanu, tomēr sajūtas paliek divējādas.

Pēc zoodārza mūsu nākamā pietura ir botāniskā dārza orhideju ekspozīcija. Šeit beidzot piepildās mani Sentosas sapņi, kur acis iedegās izlasot “orhideju taka”! Te, patiesi, ir orhideju taka! Vairāk nekā 1000 šķirnes un 2000 hibrīdi, apstādījumos sakārtotas pēc krāsām un tipiem! Vēlāk izstaigājām mazu stūrīti no apkārt esošā lielā botāniskā dārza un tad jau ir laiks atgriezties viesnīcā. Kā gan būtu gribējies palikt ilgāk!

Dienas izbrauciens no Singapūras: Pulau Ubin

Visbeidzot, pienāk laiks nedaudz citādākam izbraucienam, par ko arī uzstāja mūsu draugs Raiens, sakot, ka šo aktivitāti, diemžēl, izvēlas reti kurais, bet tā ir iespēja ieskatīties Singapūras pagātnē. Brauciens uz Pulau Ubin ir kā ceļojums uz Singapūru pirms lielpilsētas debesskrāpjiem. Sala, kas atrodas netālu no lidostas, ir aizsniedzama ar laivu – kad savākti pietiekami daudzi pasažieri, tā dodas ceļā.

Kad esam galā, pūš vējš, pāri iet mākoņi un ceram, ka nelīs. Par laimi, debesis skaidrojas! Uz salas redzam būdiņveidīgas mājas, un milzum lielu daudzumu riteņu, kas novietoti nomas punktos. Laikam esam atbraukuši kādā ne tik tūristu pilnā dienā. Ņemam riteņus un dodamies izbraucienā pa salu. Uz koka dēlīšiem klātajām takām velosipēdus nav atļauts izmantot, tur jādodas ar kājām. Te arī lieti noder pie takām izvietotie dzērienu automāti. Pēc garākas pastaigas salda un vēsa limonāde ir patiesi atspirdzinoša!

Bez tropiskajai vietai piederīgajiem skatiem kā mangroves un skaņām kā kukaiņu sisināšana, redzam un dzirdam arī kādu citu skatu – netālu atrodas lidosta, tāpēc ik pēc pāris minūtēm pavisam zemu pārlido lidmašīnas! Kādā brīdī arī pārsteigti ieraugām mežacūkas – te to ir liela populācija, jo tām nav dabīgo ienaidnieku! Diemžēl, ir arī skumjāki skati – pludmale pilna maisiņu, krūzīšu un citu plastmasas atkritumu.

Taču spilgtākie iespaidi par šo dienu mūs vēl gaida! Kad ar kuģīti atgriežamies atpakaļ civilizācijā, jau skrienam uz atbraukušo taksometru, pēkšņi pamanu kokos kaut ko neparastu. Degunragputns! Un tad vēl vairāki! Šis neparastais putns izskatās tā, it kā tam virs knābja ir vēl viens knābis! Aizrautīgi to fotografējam, taču automašīna jau mūs gaida – jāmet miers!

Mums palicis vien pēdējais vakars Singapūrā, tāpēc atkal dodamies uz centru. Vēlreiz ejam pastaigā pa iecienītajām vietām, skatāmies, kā cilvēki laiž gaisā pūķus, bradā pa strūklakām un bauda vakaru. Mēs savukārt dodamies uz Hawker center pusi, kur ieturam maltīti, jau vairāk “iesildījušies” vietējās virtuves provēšanā, un tad, pa mazajām ieliņām, atpakaļ uz viesnīcu. Piepildītas dienas Singapūrā, un tik daudz vēl palicis neredzēts! Ar trijām dienām nudien Singapūrai nepietiek, jo mums nepietika ar astoņām!

Līdzīgi ceļojumu apraksti:

Kā nejauši aizbraukt uz Malaiziju

Lieliskā Seula

Atgriešanās Indijā: Punes Silīcija ieleja