Labākās apskates vietas, restorāni un iepirkšanās Hamburgā

Hamburga ir lieliska pilsēta, kur doties nedēļas nogales braucienā jebkurā gadalaikā! Šeit viesojos vismaz reizi mēnesī jau vairāk nekā gadu, tāpēc ir izgaršoti visdažādākie restorāni, pamazām novērtēta pilsēta dažādos gadalaikos un beidzot arī esmu vienu nedēļas nogali veltījusi kārtīgai pilsētas apskatei kā tūristam!

Līdzīgi raksti:

8+2 apskates vietas Barselonā

5 lietas, ko izdarīt nedēļas nogalē Amsterdamā

Praktiska informācija

Kā nokļūt Hamburgā: divas reizes dienā darbdienās un reizi dienā nedēļas nogalēs airBaltic ir tiešais reiss no Rīgas uz Hamburgu. Lidojuma ilgums aptuveni 2 stundas.

Viesnīcas: es parasti palieku Holiday Inn City Nord. Šī viesnīca nav pilsētas centrā, bet man tā ļoti iet pie sirds un tā ir blakus ļoti skaistam parkam. No lidostas uz viesnīcu un atpakaļ ir bezmaksas transfers. Uz centru var aizbraukt ar vilcienu, kas maksā 3.30 eur personai vai aptuveni 25 eiro ar taksometru.

Pārvietošanās Hamburgā:

  • Sabiedriskais transports: viena brauciena biļete 1.-2. zonā maksā 3.30 eur, tās var iegādāties automātos stacijās.
  • Dalīšanās braucienu aplikācija MOIA – man sanāca vidēji divas reizes dārgāk par sabiedrisko, bet trīsreiz lētāk par taksi.
  • Taksometri: Hamburgā nav pieejams Uber, tāpēc visērtākais individuālais pārvietošanās veids ir ar taksometru, ko viegli izsaukt aplikācijā MyTaxi. No lidostas līdz centram jārēķinās ar aptuveni 25 eiro braucienu. Taksometrs parasti piebrauc 3-5 minūšu laika! Ja vēlies, var maksāt arī skaidrā naudā, bet es izvēlos visus norēķinus veikt aplikācijā.

Labākie restorāni Hamburgā

Mazza – sīriešu (levantiešu) virtuve – 39 eiro izgaršošanas plate ar trim ēdieniem. Ļoti garšīga uzkodu plate ar humusu un citiem gardumiem, tad pamatēdiens pēc izvēles un tad saldo izlase. Viens no restorāniem, kas atvērts arī pirmdienās un otrdienās!

Burgerlich – burgeru kafejnīca, kur pašam pasūtīt no planšetes, ko ēdīsi. Ēdieu atnes ļoti ātri, tas ir garšīgs un lēts. Vai tā mēdz būt? Mēdz. Tāpēc man šī vieta tik ļoti patīk!

Le Marrakech – marokāņu restorāns ar fantastisku iekārtojumu! NB: te nevar maksāt ar ne-Vācijā izdotu bankas karti!

NENI – izraēliešu (levantiešu) virtuve – te droši var pasūtīt trīs uzkodu plati ar maizi, uz diviem pat labāk paņemt kopā sešas dažādas uzkodas un pamatēdienu neņemt. Arī tas ir labs, bet pēc šādām uzkodām vairs nebūs vietas, īpaši, ja gribas vēl apēst saldo! Manis iecienītākās uzkodas ir babaganoush, marokāņu cigāri un humuss.

L’Amira – vēl viens sīriešu restorāns, kas atvērts līdz pusnaktij, labas cenas un garšīgi ēdieni.

Ashoka – indiešu restorāns, tiem, kas nav asa ēdiena cienītāji, jāņem sviesta cālis, uzkodas, maize un mango lassi. Ļoti garšīga tēja! Tiek uzskatīts par vienu no labākajiem indiešu restorāniem Vācijā.

kur paēst Hambugā

Kur un kā iepirkties Hamburgā

Iepērkoties Vācijā noteikti jāpērk apavi! Man kā 41.izmēra nesātājai šī valsts ir apavu paradīze – sieviešu apavi pat līdz 43. izmēram stāv parastajos plauktos un esmu redzējusi arī 46.izmēru parastā veikalā!

  • Var doties uz pilsētas centru, Europa Passage vai uz kādiem no veikaliem tepat apkārtnē
  • Mans iecienītakais veikals ir Alstertal-Einkaufszentrum nedaudz ārpus pilsētas.
  • Outleti: stundas brauciena attālumā ir DOC Neumunster, pretējā pilsētas pusē, arī stundas brauciena attālumā ir DOC Soltau. Pati neesmu bijusi, bet kolēģi iesaka kā labus.
  • Pēdējā brīža pirkumiem lidostas 1.stāvā (“atlidošanas” stāvs) ir Edeka pārtikas veikals, tur saldumi noteikti būs lētāk nekā tax free! Turpat pretī arī aptieka.

Hamburgas Ziemassvētku tirdziņi

Hamburgas Ziemassvētku tirdziņi parasti ir vaļā no novembra beigām līdz Ziemassvētkiem vai jaunajam gadam.

  • Īpaši slavens ir Santa Pauli jeb nerātnais tirdziņš Reeperbahn pusē. Tematiskas egļu mantiņas, šovi, dāvanas. Turpat arī karstvīns un desiņas.
  • Rātsnama (Rathaus) tirdziņš – te viss jau pieklājīgi, suvenīri un karstvīns
  • Jungfernsteig – tirdziņš pie promenādes

Dažādas aktivitātes, ja dodies uz Hamburgu lielākā kompānijā

  • Geobound uzdevumi – īpaši labi, ja esat daudzi (10+) cilvēki kopā, jūs sadalīs pa grupām, katram iedos planšeti ar karti un uzdevumiem, kas jāpilda pilsētā (fotografēt objektus, nofilmēt reklāmu, atrast konkrētu priekšmetu). Komanda ar lielāko punktu skaitu uzvar!
  • Burāšana Alsteres ezerā – vairāki uzņēmumi piedāvā burāt, iespējams gan grupām, gan individuāli. Instruktors arī apmācīs, kas jādara.
  • Vakariņas tumsā – ikdienas situācijas un pusdienas pilnīgā tumsā – neredzīgie izstāsta un izrāda kāda ir viņu ikdiena.
  • Izbrauciens ar kuģīti – var braukt ar sabiedrisko ekskursiju kuģīti, bet lielākām grupām (15+) ir vērts padomāt par privātu kuģīti! Individuāls maršruts, var pasūtīt arī ēdienus.

Bet, tālāk, par to, ko šoreiz Hamburgā nedēļas nogalē redzējām un darījām mēs!

Hamburgas zaļie pilsētas parki un planetārijs

Mums atlidojot, pēc cūcibas likuma, kad visu nedēļu ir bijis +25C, laika prognoze sola lietu. Tāpēc ar skubu sestdienas rītā dodamies uz parku, sasmelties ziedošo ķiršu sajūtu. Magnolijas noziedējušas jau divas nedēļas atpakaļ un aprīļa beigas ir pats pēdējais laiks, lai noķertu sakuras. Stadtpark pilsētas ziemeļu daļā ir īsta oāze, agrajā rītā nemana īpaši daudz cilvēku (pa retam suņotājam un pastniekam, braucot ar velosipēdu), un mēs ar pilnu krūti ieelpojam zaļumu.

Hamburga pavasarī

Ziedošas rododendru kupenas zem kokiem, plaukstošas tulpes, un skaistie Japānas ķirši, kas ir pavisam tuvu uz pārziedēšanas robežas, taču tā ir pat skaistāk – jo visa zeme ir ziedlapiņu pilna. Mēs pastaigājamies gan ūdens malu un vērojam kā pamazām sarodas nelieli vīriešu pulciņi ar radiovadāmiem laivu modeļiem, un kur ir viens, tur sarodas vēl. Tā nu pa dīķi cirkulē laivas un zosis – putni skaisti peld rindiņā, priekšpusē lielā zoss, tad viena aiz otras mazie zosulēni un noslēgumā atkal lielā. Tā viņas appeld apkārt nelielajai saliņai un atkal parādās otrā pusē. Pēc pāris apļiem tās izkāpj krastā un dodas kašāties zem ķiršu krūmiem, un iztrūkstas vien tad, ja parādās pa kādam lielam, melnam sunim – gaišas krāsas suņi tās nebaida, mazi melni suņi arī nē, bet tumši pelēkie un melni jau labu gabalu no dīķa malas liek visai saimei iemukt ūdenī. No cilvēkiem gan tās nebaidās – kāda māksliniece zīmē sestdienas rīta skici un tai blakus pastaigājas vēl viena zosu ģimene. Visas pieaugušās, starp citu, ir apgredzenotas!

Kamēr vērojam mazos zosulēnus, mums pienāk kāds sirms kungs un uzsāk sarunu – izrādās, viņš ir inženieris, bet viņa hobijs ir fotografēt putnus – tā viņš ar sievu jau divdesmit gadus aizraujas ar putnu fotogrāfiju. Viņš mums parāda, kur ir putnu ligzdas un arī pa kādam retākam putnam, un izstāsta, ko tie ēd un kad sastopami. Feini! Vēlāk parkā atgriežamies ap saulrieta laiku, kad zeltainas saules piepildīti rododendri izskatās vēl skaistāk, laukumiņā vīri spēlē šahu, un krūmos var pamanīt arī pa kādam trusītim.

Savukārt lietainās dienas te var pavadīt planetārijā – kādreizējā ūdens tornī atrodas viens no Eiropas apmeklētākajiem planetārijiem, kas atvērts 1930.gadā, un nesen ir atjaunots. Te pieejami arī daudzi šovi, kas pat nav tieši saistīti ar izplatījumu – vairumam ir arī angļu tulkojums.

Jungfernstieg promenāde, Rātsnams un Sv.Nikolaja baznīcas skatu tornis

Ja no agra rīta, kad atnācām uz parku, debesīs nebija neviena paša mākonīša, tad tagad ar katru mirkli to paliek aizvien vairāk, tāpēc ātri lecam taksometrā un dodamies uz Jungfernstieg promenādi – pilsētas galveno pastaigu vietu pie ezera. 17.-18.gadsimtā šī bija vieta, kur pilsētas turīgās ģimenes devās pastaigā ar neprecētajām meitām, pieskatot tām piemērotus kavalierus.

Šodien tā ir vieta, kur var papusdienot ar skatu uz ezeru, vai doties izbraucienā ar kuģīti pa pilsētas kanāliem un ezeriem. Ko, starp citu, noteikti ir vērts izdarīt, aplūkojot gan ostas pusi, gan bagātos namus upes krastos, gan protams, arī noliktavu rajona simetriskos namus.

Mēs nolemjam izmests nelielu loku ar kājām pa pašu pilsētas sirdi, piestājot pie rātsnama, kas celts 19.gadsimta beigās. Ja iepriekšējā apmeklējuma reizē Hamburgā tas bija ciet, tam priekšā notika protests un puse laukuma bija ar policiju, šodien tas, par laimi, ir vaļā. Daži protestanti gan te ir tāpat, šķiet, šī ir galvenā vieta pilsētā, kur nostāties ar plakātu un iebilst skaļi. Citādi, Rātsnamā ir iespējams pieteikties ekskursijai, mēs gan nolemjam tikai ātri izskriet cauri pirmajam stāvam un tad ilgāku laiku pakavējamies iekšpagalmā pie krāšņās strūklakas. Te jau tūristu bari ir paprāvāki un esam priecīgi doties tālāk uz klusākām ieliņām. Īpaši klusas gan tās nav, jo tā vien liekas, ka Hamburga šobrīd ir kādā renovācijas fāzē – dažviet pieeja pie kanāliem pat ir slēgta, citur ir norobežotas ielas – ar pavasari remontdarbi ir atsākušies ar pilnu sparu!

Tālāk mūsu ceļš ved uz Sv.Nikolaja baznīcu. Viss, kas pēc sabiedroto uzbrukuma Hamburgai 2.pasaules kara laikā ir palicis no krāšņās Nikolaja baznīcas, ir tornis, kurā var uzbraukt ar liftu.

Tornim vienā pusē ir liels laukums, kur savulaik atradusies baznīca, bet otrā pusē neliels parks. Tajā gan galvenokārt uzturas bezpajumtnieki.

No 1874. līdz 1876.gadam Sv.Nikolaja baznīcas tornis bija augstākais ēka pasaulē – 73m. Uz tās redzamās ūdens notekas mazliet atgādina uz Parīzes Dievmātes katedrāles redzamās, un dažas dienas pēc baisā ugunsgrēka to nevar nepamanīt. Taču citādāk asociācijas ir labas un skats ir skaists, vienīgi ir mazliet vējains.

Pilsēta te labi pārskatāma – redzam gan Filharmoniju, gan no rīta apskatīto parku, un noliktavu rajonu, uz kuru dosimies tālāk. Tālāk pie pamales pret mākoņiem slejas ostas ceļamkrāni. Raugoties uz debesīm, kas ar katru mirkli nomācas aizvien vairāk, ar skubu skrienam uz Nikolaifleet tepat pāri ielai – vienu no skaistākajiem Hamburgas kanāliem! Kad pirmo reizi dzirdu apgalvojumu, ka tiltu te ir vairāk nekā Amsterdamā un Venēcijā kopā, neliekas ticami, taču izrādās, ka bez pirmajām divām pieskaitot vēl Londonas tiltu, Hamburgā to vienalga ir vairāk – aptuveni 2500. Kas ir lielākais tiltu skaits pilsētas robežās pasaulē! Ta nu mēs izbaudām tiltiņus un glītos kanālus, kuru malās slejas mazi namiņi. Kad nonākam līdz Speicherstadt jeb noliktavu rajonam, debesis paliek tumši, tumši zilas. Būs lietus!

Elbas filharmonija, Speicherstadt noliktavu rajons un Miniatur Wunderland iekš HafenCity

Noliktavu rajons ir ikoniska vieta Hamburgas sirdī, kas atjaunota pēc 2.pasaules kara – šis ir lielākais noliktavu rajons pasaulē, un kopš 2015.gada ir UNESCO pasaules mantojumu sarakstā. Uz pāļiem celtie nami bija vieta, kur pārkraut preces nemaksājot nodevas, bet mūsdienās tā ir revitalizētā HafenCity rajona daļa, kurā atrodas arī Elbas filharmonija. Stāsts par Filharmoniju mazliet atgādina mūsu pašu Dienvidu tilta stāstu. Filharmonijas projekts aizsākās 2007.gadā ar mērķi to pabeigt triju gadu laikā, tai izmaksājot 241 miljonu eiro. 2008.gadā izmaksas tika rediģētas, protams, uz augšu – 450 miljoniem eiro. 2012.gadā filharmonija aizvien nebija gatava un paredzamās izmaksas bija jau pāri 500 miljoniem. Visbeidzot, 2016.gada oktobrī celtni pabeidza un beigu beigās tā izmaksāja 789 miljonus eiro. Vācu Der Spiegel (kam birojs ir vien pārsimts metrus no filharmonijas) gan paziņoja, ka izmaksu pārsniegums esot “visai mērens”, ja salīdzina ar citiem starptautiskajiem mega projektiem. Ja ir vēlēšanās noklausīties kādu priekšnesumu šajā superkoncertzālē, biļetes vajadzētu iegādāties laicīgi, jo pasākumi lielajā zālē ir diezgan izpirkti.

Ir dienas vidus un mēs dodamies izpētīt filharmonijas skatu laukumu – saņemot biļeti kasē, var uzbraukt ar garu eskalatoru augšā, no kurienes arī paveras skats uz ostu, kuģiem piestātnē un noliktavu rajonu. Ja iepriekš vien varējām minēt, kāpēc filharmonijai ir tik daudz logu, kas vakarā patiesi ir arī iedegti, tagad kļūst skaidrs – šeit ir arī viesnīca! Kamēr kavējamies skatu laukumā, vērojam kā blakus filharmonijai esošais paceļamais tilts uzbrauc augšā – kāds kuģis dodas cauri. Kad esam atpakaļ lejā pie kanāliem, dzirdam vēju jau pa gabalu – pēc brīža mums ir pilnas acis putekļu un vēl pēc mirkļa sāk līt. Iemūkam blakus esošajā Miniatur Wunderland – visu mazo lietu muzejā! Tas, pēc Tripadvisor datiem, ir populārākais apskates objekts Hamburgā. Brīdi nākas pagaidīt, kamēr tiekam iekšā, jo šeit ielaiž vien noteiktu cilvēku skaitu katru stundu, tāpēc arī te labāk pirkt biļetes jau laicīgi. Kad esam iekšā, cilvēku tiešām nav maz! Muzejs atrodas vairākos stāvos, un tajā attēlotas miniatūras pilsētas no dažādām valstīm.

Ir, protams, interesanti apskatīties mazmazītiņu Hamburgu vai Amalfi piekrasti, taču īpaši  vērīgāie, ieskatoties, var pamanīt dažādas “pērles”, ko atstājuši mākslinieki – piemēram, kādā biroju mājas attēlojumā mazmazītīņš vīriņš kopē pēcpusi. Vēl citā vietā, krabis ir saķēris spīlēs nirēju. Ar neuzkrītoši novietotām pogām var ieslēgt dažādus objektus un notikumus – piemēram, ugunsgrēku, pēc kura sabrauc ugunsdzēsēju mašīnas (jo šajā miniatūrajā pasaulē kursē vilcieni, automašīnas un pat lidmašīnas!), vai kādā pavisam negaidītā vietā ieslēgt šokolādes rūpnīcu, kura pat beigās iedot nelielu konfekti (pēc tā, kā es to pamanu, pie šī objekta sastājas bērnu rinda).

Ik pa pārdesmit minūtēm šeit nomainās diena un nakts, un ekspozīcija izskatās pavisam citādāk. Lietainā dienā te noteikti var pavadīt pāris stundas! Cītīgākie spēļu vilcienu un miniatūro figūriņu fani var doties aizskatuves ekskursijā un uzzināt vairāk par to kā šeit tiek organizēta ekspozīcija. Šobrīd tiek celta jauna –  Monako. Savukārt Hamburgas lidostas ekspozīcijā pamanām ne vienas vien aviokompānijas lidmašīnas modeli, kas kopš mākslas darba tapšanas ir bankrotējusi. Aviācijai šis nav bijis viegls laiks!

Kad esam pēc sirds patikas izstaigājušies pa muzeju, jau ir iestājies vakars un mēs dodamies atpakaļ laukā. Turpina līņāt un laiks nav tas piemērotākais pastaigām, taču noliktavu rajons vakarā ir īpaši skaists, pirmkārt jau tāpēc, ka šeit nav ne miņas no Reeperbahn sarkano lukturu rajona kņadas  – te ir pilnīgs klusums un miers, vien izgaismoti noliktavu nami. Skaistākais skats paveras no Poggenmühlen tilta, abās pusēs izgaismotā māju ielenkumā, šis ir tipisks Hamburgas pastkaršu un Instagrama skats. Lietainā laika dēļ šeit vakarā esam teju vienīgie – mums garām noiet pa kādām itāļu tūristam, bet drēgnajā vakara viņi noteikti nav gatavi te uzkavēties ilgāk.

Kad esam izsmēluši savas siltuma rezerves, aplikācijā izsaucam taksometru un pēc pusstundas jau esam atpakaļ viesnīcā. Bijām nosolījušies šoreiz izmantot sabiedrisko transportu, kas Hamburgā ir diezgan ērts, taču nogurums un aukstums dara savu. Nākamajā dienā!

Kontorhaus rajons, Chilehaus un Chocoversum šokolādes muzejs

Nākamais rīts ir tikpat lietains, cik iepriekšējais vakars. Tomēr, spītējot lietum, nolemjam beidzot izmēģināt sabiedrisko transportu – par 3.30 eur cilvēkam nopērkam vienu vilciena biļeti un pēc divdesmit minūtēm esam pilsētas centrā. Šodien tas ir labākais veids kā pārvietoties, jo puse pilsētas ir slēgta maratona dēļ.

Mēs izkāpjam pilsētas galvenajā dzelzceļa stacijā. Šeit, kā parasti burzma. Izejot no tās laukā liekas, ka esam citā pasaulē. Klusas, lietainas ielas, nekādu cilvēku un nekādu automašīnu. Vai maratona vai slikto laikapstākļu dēļ, esam teju vienīgie. Pie kāda modīga veikala ieejas (kurš, svētdienā, protams, ir slēgts), guļ bezpajumtnieki, un pretējā ielas pusē no kafejnīcas skan leijerkastes mūzika, kas tā vien vilina nākt tuvāk klāt. Te arī pa brīdim vienīgā kustība – kāds ieiet iekšā vai iznāk laukā.

Pēc brīža lietus mitējas un mēs esam Kontorhaus rajonā, turpat pretī noliktavām un tiltam, kur iepriekšējā vakarā sagaidījām tumsas iestāšanos. Mūsu galvenā pietura šeit ir Chilehaus, 10 stāvu nams, kas pabeigts 1924.gadā un ir spilgts ekspresionisma arhitektūras piemērs. Mēs gan vairāk nākam te tāpēc, ka esam dzirdējuši par namu, kas izskatās pēc kuģa. Zināma līdzība tiešām ir. Īpaši daudz tūristus te nemana, vairums pulcējas otrā ielas pusē, šokolādes muzejā Chocoversum.

Mēs gan esam izsalkuši pēc kaut kā pamatīgāka un dodamies uz NENI – izraēliešu virtuves pērli pretī kuģniecības muzejam. Tā kā galdiņu neesam rezervējuši, mazliet satraucamies – vai būs vietas? Kamēr nokļūstam līdz restorānam, izbaudām visu rajona ielu skaistumu – Šanhajas aleja, Singapūras un Tokijas ielas, līdz beidzot esam Osakas alejā. Uz ielas – neviena cilvēka – restorānā – pilns! Mums paveicas, kāds pāris tieši dodas prom un mēs tiekam pie galdiņa. Drīz vien arī uzkodas ir klāt, humuss, babaganoush un marokāņu cigāri. Kā kārtīgai levantiešu virtuvei pienākas, jau ar starteriem esam pieēdušies tik ļoti, ka uz otro ēdienu vairs nespējam skatīties. To nākas ņemt līdzi kastītē.

Elbas tunelis

Kamēr ēdām, laiks sācis skaidroties un uz ielas beidzot neesam vienīgie. Čalo ekskursiju grupas, uz ielām spēlē muzikanti  un liekas, pilsēta ir atdzīvojusies. Ejam garām Filharmonijas namam vēlreiz, priecājamies par skaistajiem kuģiem piestātnē un pēc pusstundas pastaigas esam pie Elbas upes tuneļa. Vecais Elbas tunelis tika atvērts 1911.gadā un aizvien tiek izmantots, lai šķērsotu Elbas upi.

Darbdienās un sestdien pa dienu to izmanto automašīnas, un izplūdes gāzu dēļ šajā laikā laikam vis nevēlētos tur nokļūt. Taču ir svētdiena, un tagad to izmanto tikai velosipēdisti un gājēji. Kāpt lejā nolemjam pa kāpnēm, un pareizi vien ir, varam pa ceļam apskatīties 24 m dziļo eju, kas ved pie diviem 426 m garajiem tuneļiem. Svētdienās, kad to izmanto tikai velosipēdisti un gājēji, ir laba iespēja apskatīties tā laika tehnoloģisko brīnumu – divus 426 m garos tuneļus 24 m dziļumā, kuros nokļūt ar iespaidīgu liftu, kas domāts automašīnu transportēšanai! Tā celšanas laikā tas bija tehnoloģiskais brīnums – lai to neappludinātu upe, tas tika turēts zem spiediena, kas, savukārt, radīja veselības problēmas strādniekiem, jo dekompresija ne vienmēr tika stingri ievērota. Kesona slimības dēļ 3 strādnieki mira, 74 bija nopietnas veselības problēmas un vairāk nekā 600 vieglas kaites. Mūsdienās ierobežotās kapacitātes dēļ tunelis gan gluži nav vairs pilsētas centrālā artērija. Tomēr to redzēt ir vērts – glītās flīzītes un dekorācijas uz sienām, un skats uz tuneli tālumā ir gana iespaidīgs. Patiks arī vācu grupas Scooter faniem, jo dziesmas “One (Always Hardcore)” videoklips ir daļēji filmēts tieši te.

Noslēgumā

Savos 20+ pilsētas apmeklējumos Hamburgā viennozīmīgi varu teikt, ka uz Hamburgu ir jābrauc baudīt virtuve, jo tāda restorānu dažādība kā šeit, Latvijā noteikti vēl nav! Tāpat, braucot uz atlaidēm šeit var patiesi labi iepirkties, un pabaudīt arī kultūru – aiziet uz kādu koncertu, muzeju, izbaudīt pilsētu ar kājām vai kuģīti un labi atpūsties! Hamburga būs labs galamērķis arī Eiropas Ziemassvētku tirdziņa tūrei!

Pateicamies airBaltic par atbalstu raksta tapšanā!


Pievienot komentāru