Jūrtaka – 1200 km garš pārgājienu maršruts Latvijā un Igaunijā

Pēdējos gados īpaši populāri ir kļuvuši garas distances pārgājienu maršruti, un ik pa brīdim ceļojumu forumos mana jautājumus par Santjago ceļu. Izrādās, arī Latvijā ir nesen izveidots garš pārgājiena maršruts – Jūrtaka, kuru iespējams iet arī vienas dienas fragmentos, dienā noejot 12-25 km, taka ejama 60 dienas.

Pārgājiena taka sākas pie Latvijas-Lietuvas robežas, Nidas ciemā (Latvijas pusē), un iet līdz pat Tallinas ostai, kopā ejami 1200 km, no kuriem 580 km ir Latvijā un 620 km Igaunijā, un tā ir daļa no Eiropas E9 maršruta. Latvijas pusē maršruts ejams, lielākoties, gar pašu jūras malu, Igaunijā, krasta īpatnību dēļ tas iet arī pa piekrastes ceļiem. Taka ejama abos virzienos. Taka ir marķēta ar balti zilu marķējumu un uz tās ir izvietotas informatīvas zīmes ar atlikušo ceļu līdz galamērķim katrā virzienā (kas ejot ar kājām ir krietni tālāk nekā pa ceļu taisnā līnijā, tāpēc iespējams ieraudzīt tādu zīmi kā Tallinna 900 km!) un informāciju par nākamo apdzīvoto vietu un tajā pieejamajām ērtībām (kafejnīca, veikals utt.). Mums nesen mediju brauciena ietvaros bija iespēja iepazīties ar daļu no šī maršruta, apciemojot arī dažas no naktsmītnēm, kas atrodas netālu no tā un kas uzņem atpūtniekus. Vairāk informācijas par taku var iegūt šeit.

Līdzīgi raksti:

Skaistākās dabas takas Kurzemē

Apskates objekti Ziemeļlatgalē

Bumbu kalniņa skatu tornis Rīgā

Brokastis “Otrajā Pusē”, Roja

Pēc aptuveni divu stundu brauciena no Rīgas esam sasnieguši pirmo pieturas punktu – zvejnieka sētu “Otra puse”, kur nobaudām brokastis (te var arī palikt pa nakti viesnīcā). Atrašanās vieta tieši pretī jaunajai Rojas estrādei, kas kuru katru mirkli tiks pabeigta.

No šejienes dodamies uz jūras krastu, gar kuru iet neliela dēļu laipa, kas ir viena no retajām vietām Latvijā, kur var piebraukt ar ratiņkrēslu gandrīz līdz pašai jūrai.

Diena ir nomākusies, taču pastaiga gar jūru ir patīkama – debesis un jūra saplūst vienā tonī, krastā ir daudz putnu un gandrīz nav cilvēku. Šeit noejam nelielu fragmentu no 17.dienas maršruta Ģipka-Kaltene.

Brīvdienu māja “Lēveri”, Valgalciems

Kā tikko esam pabeiguši iet un braucam tālāk, sāk līt. Par laimi, esam klāt pie nākamā viesu nama, kas atrodas pie takas, brīvdienu mājas “Lēveri”. Šī nu ir izcila vieta, kur klusumā pavadīt vasaru, jūra ir aptuveni 400 m attālumā, un māja ir iekārtota tā, ka šeit ērti varēs izmitināties pat 10 cilvēki. Ir arī pirts, kuru veidojis pieredzējis pirtnieks. Virtuvē ir viss nepieciešamais, lai šeit ērti pavadītu vairākas dienas. Izrādās, vieta ir ļoti pieprasīta ārzemju viesu vidū, bērziņu ielokā šeit var izbaudīt pilnīgu klusumu.

Mērsraga bāka un piejūras pļavas

Šī gada jauninājums maršrutā ir Mērsraga bākas atvēršana tūristiem. Tā kā tā aizvien tiek izmantota kuģošanas vajadzībām, līdz šim tā bijusi apmeklētājiem slēgta, bet tagad, piesakoties Mērsraga Tūrisma Informācijas Centrā, var tikt arī augšā.

Baltijas jūras reģiona bākām ir fascinējoša vēsture, un lai arī daudzas no tām vairs netiek izmantotas, tās ir fantastiski apskates objekti gan Latvijā, gan arī Igaunijas salās (piemēram, Serves bāka Sāremā un Ristnas, Tahkunas un Kepu bākas Hījumā salā). Te tiekam līdz pašai augšai, kur gide stāsta par reģionu (un redzamo bākas aprīkojumu). Man visvairāk atmiņā paliek milzīgā jūras kraukļu kolonija akmeņainajā pludmalē un mīlīgie sudrabkaiju mazuļi uz bākas maliņas. Līdz šim nekad nebiju redzējusi kaiju mazuļus, te nu tos redz visā krāšņumā!

Sāk līt aizvien stiprāk, bet tas mūs neattur un mēs dodamies nelielā pārgājienā pa Mērsraga piejūras pļavām, te arī skatu tornis. Redzam gan interesantas pīles, gan dzirdam putnu kori augstajās niedrēs, un “sliktais” laiks mūs nebūt neattur no pastaigas.

Pēc pastaigas ieturam pusdienas krodziņā “Mazā kaija” un dodamies tālāk.

Abragciems

Pārstāj līt un lai arī debesis aizvien ir nomākušās, ejam pastaigā pa Abragciema pludmali, kas ir 19.maršruta diena. Ejam vien nelielu 1.5km garu posmu, taču šeit daba ir izcili skaista – mežā koši zaļi mellenāju krūmi un staltas priedes, pludmalē ir gan niedres, gan paskaloti krasti ar priežu saknēm un absolūts klusums. Te var iziet krastā un nesatikt nevienu cilvēku! Kad izejam atpakaļ uz ceļa, smaržo ceriņi. Ja Rīgā tie jau nedēļu kā pārziedējuši, te tie tikai sāk plaukt, un gaisu piepilda teju sintētiskas intensitātes ceriņu smarža!

Lapmežciema muzejs

Kad dzirdu, ka nākamā pietura ir Lapmežciema muzejs, ataust skolas laika ekskursijas un iespaids, ka man Latvijas muzeji parasti nav likušies pārāk iespaidīgi. Šis muzejs mani patiesi pārsteidz! Tas ir nesen atjaunots un lai arī ekspozīcijas ir gana interesantas arī tāpat, īpaši aizraujoši par tām stāsta gide, arī stāstot faktus un atmiņas no savas bērnības. Piemēram, kā šeit savulaik kāzās neaicinātie cilvēki nākuši skatīties pie logiem kāzu norisi, un tā neesot pieņemts nekur citur!

Ar interesi izpētu putnu olu ekspozīciju – stendā izvietotas aptuveni 30 putnu olas, un uz ekrāna nospiežot uz attiecīgo ciparu, var apskatīties, kuram putnam tās pieder. Muzejā redzami arī tīklu pludiņi, katrai ģimenei tas bijis marķēts citādāk, un dažādi citi rīki, ko izmantojuši zvejnieki. Iespējams iepazīties arī ar filmēšanas vietu sarakstu, jo daudzas Padomju laiku filmas ir filmētas tieši šajā reģionā.

Ragaciema sedums

Mūsu pēdējā pietura ir Ragaciema sedums, vieta, kur kādreiz zvejniekiem bija būdas inventāra glabāšanai. Daļa ir pārcelta no citām vietām un ir autentiskas, citas tagad uzceltas no jauna. Šeit mūs cienā ar dažnedažādām zivīm un citiem gardumiem. Tobrīd nelielais lietutiņš jau sāk pārvērsties pilntiesīgā vētrā, tādēļ esam tīri priecīgi, ka mums ir jumts virs galvas!

Drīz vien arī laiks doties mājās, klausoties par nākamajiem projektiem garās distances maršrutu izveidē. Izrādās, šovasar top jauna taka, kas ies pa mežiem – Mežtaka.

Līdzīgi raksti:

Skaistākās dabas takas Kurzemē

Apskates objekti Ziemeļlatgalē

Bumbu kalniņa skatu tornis Rīgā

Mediju pārstāvju brauciens sadarbībā ar Kurzemes plānošanas reģionu un Lauku ceļotāju. Projekts tapis Igaunijas-Latvijas programmas no Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta “Pārgājienu maršruts gar Baltijas jūras piekrasti Latvijā un Igaunijā” ietvaros.


Pievienot komentāru