Nedēļas nogale Kurzemē: idejas apskates un pusdienu vietām

Ko apskatīties Kurzemē? Kādas ir neparastas vietas, ko apmeklēt? Kurzeme viennozīmīgi ir viens no tūristu iecienītākajiem novadiem Latvijā, kur var braukt katru gadu un atklāt sev kaut ko jaunu!

Šoreiz uz Kurzemi devāmies tāpēc, ka visā Latvijā līdz oktobrim norisinās “Mājas kafejnīcu” dienas, kad ir iespēja ciemoties saimniecībās (kur bieži vien ikdienā tūristus nemaz neuzņem!) un nogaršot unikālas maltītes, kas ir gatavotas no vietējiem produktiem, pēc ģimenes receptēm, vai pat piesaistot Latvijā zināmus pavārus! Tās katru nedēļas nogali ir pieejamas savā reģionā, tāpēc, ja vēl nav plāna, kur doties šajās brīvdienās, paskaties, kādas interesantas vietas ir atvērtas šonedēļ! Noteikti iepriekš ir jāpiesakās, lai saimnieki varētu parūpēties par nepieciešamo produktu daudzumu! Vairāk par “Mājas kafejnīcu” dienām un kur tās norisinās šonedēļ, lasi šeit.

Līdzīgi raksti:

30 apskates vietas, ko nepalaist garām Latgalē

Nesen atjaunoti objekti Vidzemē: Alūksne, Stāmeriena, Cesvaine, Smiltene

10 dabas takas, kur paslēpties no pūļiem

Idejas dārza svētku noformējumam

Pirmā naktsmītne un brokastis

No Rīgas izbraucam piektdienas vakarā, pašā sastrēgumu pīķī, un tā kā pa ceļam ir arī vairākas avārijas, viesu namā “Plosti” nokļūstam jau dažas minūtes pēc 20:00, kas ir reģistrācijas laika beigas. Par laimi, iepriekš sazvanītā darbiniece apstiprina, ka mūs atbrauks kāds sagaidīt un mājiņā iekšā tiekam. Šeit savulaik esam pavadījuši daudzas vasaras, gan svinot Jāņus, gan apmeklējot “Ceļakājas” seminārus ar draugiem, tāpēc, ir interesanti paskatīties kā te viss ir mainījies. Paliekam mājiņā ar lielu stūra logu, un ir milzīgs prieks, ka mājiņā ir kondicionieris, jo karstums pilsētas centrā mūs ir nomocījis.

Tā kā uz vietas brokastot nav iespējams, mums ir sarunātas brokastis “Plostkrogā” Imulās, kur arī esam mielojušies nevienu vien reizi, un arī te tiekam sagaidīti ar smaidu un darbiniece uzreiz saka, ka, ja no pusdienu ēdienkartes mūs nekas neuzrunā, varam tikt arī pie brokastīm – tā nu palūdzam omleti un sviestmaizes. Krodziņš darbojas arī ārpus “Mājas kafejnīcu dienām”, tāpēc tur droši var iegriezties arī citā laikā!

Latvijas daba vasarā

Virsaišu ūdenskritums

Drīz jau esam ceļā uz mūsu pirmo dabas objektu – Virsaišu ūdenskritumu. Par tādu līdz šīm braucienam neesam dzirdējuši, izrādās, tas atklāts vien 1998.gadā! Taka līdz ūdenskritumam un atpakaļ esot 3km gara, tāpēc ļoti izbrīnāmies, kad pie ūdenskrituma esam jau pēc 7 minūtēm. Izrādās, abi divi pa ceļam esam palaiduši garām zīmi, kas norāda takas sākumu, un vienkārši braucām pēc navigācijas, kas, savukārt, aizved mūs līdz kādam ozolam pļavas malā ar zīmi “Turp”. Tur ejot arī nonākam pie ūdenskrituma. 

Virsaišu ūdenskritums Kurzemē vasarā

Sausa, saulaina vasara nav gluži piemērotākais laiks, lai dotos ūdenskritumu “medībās”, jo pa 1.7m augsto ūdenskritumu ūdens tek tikai tik daudz, ka dolomīta slānis ir mitrs, taču tā runā, pa pavasaros tas esot pat 4m plats. Izskatās, ka vieta nav īpaši populāra, un, neskaitot mazliet nolietoto atpūtas vietu un kāpnes, pie ūdenskrituma ir diezgan pirmatnējs skats – sagāzušies koki, mētājas zari. Taču vieta, pateicoties mitrumam, ir izteiksmīgi zaļa un koša, teju nepierasti jūlija vidum, īpaši, šogad, kad viss ir izdedzis.

Virsaišu ūdenskritums ģeovieta Latvijā

Rendas sparģelis un gardākās pusdienas

Mūsu nākamā pietura ir pirmais “Mājas kafejnīcu” objekts – ciemosimies “Rendas sparģelī”. Tur satiekam saimnieku Rosenu Ilijevu un pavāru Žani Raivo Behmani, kas pieaicināts īpaši nedēļas nogalei, lai cienātu viesus ar izmeklētu ēdienu, tāpat, kamēr ēdam, skan dzīvā mūzika. Aprunājoties ar Rosenu uzzinām, ka sparģeļi ir viņa darbs pavasarī – pārējā laikā viņš nodarbojas ar metālu. Izrādās, ar sparģeļiem “iepazinies” strādājot Dānijā, sparģeļu sezonas laikā, kas ilgst aptuveni 40 dienas, un darbs sākas katru rītu jau ap pieciem. Pēc tā, ko redzējis Dānijā, un pajautājis saimniekam, uzsācis darbošanos pats, un gājis raibi. 

Rendas sparģelis Mājas kafejnīcu dienas

Kamēr gaidam ēdienu, turpinam sarunu ar Rosenu, kurš stāsta, ka savā saimniecībā arī katru dienu darbs ir no saullēkta un katru rītu laukā satiek zaķus – un sezonas beigās arī mazos zaķēnus, tiem patīkot slēpties laukā. Saimnieks vaļsirdīgi izstāsta mums gan ķezām ar iepriekšējo zemes nomnieku, kā rīcības dēļ aizkavējās stādīšana, gan traktorista “jautro” braukšanu un tagad arī šķībajām vagām. Bet, par laimi, vismaz kaitēkļi gan sparģeļos nemetoties, un tik, cik kādas vaboles esot, tās apēd putni. Ahā, tātad pie lauka saliktie putnu būrīši nav tāpat vien? Jā, tieši tā, putniem te arī esot jāstrādā! 

Mājas kafejnīcu dienas

Iztaujāju ar ko tad atšķiras baltie sparģeļi no zaļajiem un uzzinu – baltajiem augšanas laikā esot uzbērta zeme un tāpēc tie aug resnāki un balti, jo bez gaismas. Noskaidroju arī, ka sezona esot beigusies ap Jāņiem, bet vēl no pēdējiem sparģeļiem daži saglabāti vēsumā, bet citus pavārs Žanis ir sagatavojis fermentētus. Degu nepacietībā nogaršot ēdienu, jo sparģeļu ēdieni man ir vieni no mīļākajiem, neskatoties uz to, ka tos pagaršoju jau pieaugušā vecumā, jo bērnībā omītes dārzā tos uztvēru tikai kā dekoratīvus augus, kas labi izskatās pušķos! 

Spargeļu aukstā zupa

Par pārsteigumu, mums atnes arī zupu, kas publicētajā ēdienkartē nemaz nebija minēta – te marinētu biešu vietā ir fermentēti sparģeļi! Klāt arī gurķīši, zaķskābenes, čili un diļļu eļļa, kā arī siera kraukšķis. Pasakaini garda! 

Grilēti sparģeļi ar jaunajiem kartupeļiem un lēni vārītu olu

Pēc brīža mums atnes arī ūdeni ar vīgriezēm un tad jau ir otrais ēdiens – viegli marinēti sparģeļi, ar ķirbju sēklu miltiem un fermentētu ķiploku majonēzi, jaunajiem kartupeļiem ar sviestu un dillēm un bekona mērci, un arī ēdājam ir iespēja piedalīties ēdiena pasniegšanā, iesitot šķīvī lēni vārītu olu, kas kalpo kā mērce. Pagaršojot pirmo kumosiņu es saprotu, ka jau pie pirmā ēdiena man neizlikās – ir neiedomājami garšīgi! Tik garšīgi, ka pat gribas teikt – šis ir viens no garšīgākajiem ēdieniem, kas vispār jebkad ir ēsts, un ēdusi es esmu arī restorānos ar “Michelin” zvagznītēm!

Sparģeļu rabarberu krems ar zemeņu sorbertu

Vēderi jau gandrīz pavisam pilni, kad mums vēl atnes saldo ēdienu – rabarberu krēms ar zemeņu sorbertu, gurķa zieds un egļu dzinumi sīrupā. Kad Jēkabs pārjautā, kā tad tā, vai saldais tad ir bez spraģeļiem, izrādās, ka rabarberu krēmā ir paslēpušies arī tie! Protams, nenoturējos un pajautāju Žanim vai viņa gatavoto ēdienu ir iespējams kaut kur nobaudīt arī ikdienā, jo šis tāds īpašs pasākums. Izrādās, strausu fermā “Norniekos”, restorānā “Ar Putniem”, tā nu būs jābrauc ēst uz turieni!

Pastaiga gar Dziloņa jeb Ziloņa ezeru

Pēc sātīgās paēšanas jāiet pastaigāt. Mums ieplānota pastaiga pa Dziloņa jeb Ziloņa ezeru, kur internets vēstī, ka esot pieejama taka 5 km garumā apkārt ezeram. Vai nu mums raiti ejas, vai tomēr attālums ir mazāks, bet liekas, ka to noejam ātrāk. Varbūt tāpēc, ka katrā brīvā vietiņā pie ūdens ir pa automašīnai ar telti un atpūtniekiem, un negribas viņus traucēt piestājot blakus, tāpēc raiti ejam tālāk. Priecājamies par daudzajām melleņu mētrām un ogām, kas jau iekrāsojušās, lasāmas gan tās vēl nav – nedaudz jāpagatavojas! 

Dziloņa ezers telts vietas

Dziloņa ezers telts vietas

Gandrīz jau apgājuši ezeram apkārt atrodam vienu vietiņu bez cilvēkiem un priecīgi nopeldamies. Karstums tikai pieņemas spēkā, bet izskatās, ka nāk negaiss, un dunduru kā biezs, vienīgā iespēja paslēpties ir ūdenī. 

Peldvieta Kurzemē

Ejot apkārt ezeram jārēķinās, ka vienā vietā jāšķērso izteka no ezera, kurai pārmests pāri baļķis, tāpēc nebūs piemērota iešanai apkārt ar ratiņiem. 

Skaistākās meža takas Latvijā

Ciemos saimniecībā “Kolumbi”

Ir laiks doties tālāk! Šoreiz, uz tīršķirnes liellopu saimniecību “Kolumbi”, kur šajā reizē saimnieko Raimonds Zommers. Ieejot lielajā angārā, pirmais iespaids ir, ka mēs esam kaut kur Teksasā, tiešām! Vēlāk saņemu Instagram ziņas, ka vēl pieliekot ASV karodziņu fonā, kā kārtīgā festivālā otrpus okeānam! Spīd lampiņu virtenes, galdu vietā kalpo koka paletes un apsēsties var uz siena ķīpām. 

Mājas kafejnīcu dienas Kurzemē Kolumbi

Nolemjam, ka iesim tomēr sēdēt laukā, jo mazliet nomācies un paliek patīkami vēss, kad pēc brīža uznāk negaiss un iemūkam iekšā. Starteris ir tartars uz pankūciņas, tad pamatēdienā plucinātas liellopa astes gaļu ar griķiem, visbeidzot piena saldējums. 

Liellopu gaļas tartars pankūka

Plucināta liellopa aste un griķi

“Kolumbos” saimnieko īpašniece Dace Meldere, kas mūs pēc tam arī laipni izved ekskursijā pa teritoriju – iepazīstamies ar wagyu un angus šķirnes govīm, uzzinām kā izskatās mūsdienu liellopu saimniecības, kur tiešām var izstaigāt teritoriju augstpapēžu kurpēs – jo viss ir tīrs! Saimniece ir enerģijas pilna un stāsta par to, kā sākusi audzēt lopus, neskatoties uz to, ka citi nav ticējuši viņas plāniem, un viņa nedomā apstāties un ieskicē, kas vēl paredzēts nākotnē. Noskaidrojām, ka mums mājai tuvākais veikals, kur iegādāties viņas saimniecības produkciju ir “Stockmann”! Būs jādodas izlūkos!

Liellopu saimniecība Kolumbi wagyu un angus govis

Šajā saimniecībā viesojoties saprotam, ka skaistākais “Mājas kafejnīcu dienās” nav pat iespēja apēst kaut ko garšīgu, bet gan iepazīšanās ar saimniekiem un ieskats dzīvē, par kuru mēs neko nezinām, uzzinot par jomām, par kurām pat neienāktu prātā painteresēties! Un tieši šī apvāršņu paplašināšana ir galvenais, kāpēc dotos šādā ceļojumā vēlreiz!

Nakšņošana Kuldīgā

Pienācis laiks braukt uz nākamo naktsmītni, apartamentiem Valentine’s White Lux, kuras vērtējums Booking ir teju apaļš 10! Satikuši saimnieci Venerandu uzzinām, ka, izrādās, šajā naktī Kuldīgā esot aizņemti pilnīgi visi īres dzīvoklīši. Kuldīga ir topā! Veneranda stāsta, ka pēdējais gads pilsētai no tūrisma viedokļa esot bijis labs – dzīvoklītis ir ļoti pieprasīts pat darbdienās un tūristu ir daudz, protams, brauc pamatā latvieši. Par to, ka cilvēku ir daudz, pārliecināmies arī nākamajā dienā, kad jau neilgi pēc deviņiem no rīta esam pie Ventas rumbas, bet, par visu pēc kārtas.

Kuldīgas apskate

Pārlaiduši nakti dzīvoklītī (kurā, starp citu, ir pilnīgi viss, ko vien varētu iedomāties – veļas mašīna ar žāvētaju, duša ar fēnu, tējkanna un kafijas automāts un arī tējas paciņas un kafijas kapsulas, gludināmais dēlis un ledusskapis, kā arī, lejā pieejama stāvvieta) un blakus esošajā veikalā (pāri ielai ir Maxima un Rimi, bet blakus – grāmatnīca) nopirkuši pāris našķus un nepieciešamās lietas, dodamies tālāk.

Brokastis mums paredzētas kafejnīcā “The Marmalade” pašā Kuldīgas sirdī! Šī kafejnīca nav tieši “Mājas kafejnīcu” dienu ietvaros, bet darbojas visu laiku, tāpēc to noteikti var apmeklēt jau nākamajā braucienā! Jau īsi pēc atvēršanās te ir rinda, iekšā gan brokastot šobrīd nevar, taču līdzņemšanai paņemam pankūkas un ceptas olas, kā arī garšīgu zaļo tēju ar meža zemeņu garšu. Skatlogos izliktās kūciņas ļoti uzrunā, bet tā kā jau pēc dažām stundām atkal paredzēta ēšana, atturos un nolemju visu ar mēru! Kamēr gaidu mūsu brokastis, kafejnīcā ir nepārtraukta rosība! Vēlāk no draugiem dzirdu, ka tā patiesi ir viena no labākajām vietām Kuldīgā.

Apskates vietas Kuldīgā vasarā

Pirms vēl doties uz rumbu, mazliet paklīstam pa Kuldīgas ieliņām. Neskatoties uz to, ka ir brīvdienas rīts, ielās jau ir daudz cilvēku, daži fotografējas, citi – brauc ar tūristu vilcientiņu, un ir ļoti daudz ģimenes ar bērniem kā arī ik pa laikam dzird lietuviešu valodu. Šķiet, Kuldīga ir īpaši populāra tieši jauniešu un jauno ģimeņu vidū!  Ejam, kur acis rāda (kā vēlāk izrādās, rumbai pretējā virzienā), un pēkšņi mums pretī nāk Veneranda, mūsu iepriekšējās naktsmītnes saimniece. Tā gadās pat pilsētā ar 10 000 iedzīvotājiem!

Ventas rumbas peldvieta

Tikuši līdz Ventai, sākam pastaigu pa Ventas daba staku, kas ļauj apiet apkārt 5km lielu loku pa abiem krastiem. Kur ne skatamies – tīra, skaista, šarmanta un zaļa vide! Acīmredzami, kāpēc Kuldīga ir tik pieprasīta atpūtnieku vidū. Šoreiz mums Kuldīgā gan ir tikai neliela pietura pie rumbas, taču ir skaidrs – jāatgriežas kaut kad atkal, jo Kuldīga ar katru gady paliek tikai skaistāka!

Kad ejam garām Rumbā jau no rīta cilvēki aktīvi peldas, un tablo liecina, ka ūdens esot 24 grādus silts. Ir mazliet nepierasti to redzēt bez lecošajām zivīm, jo parasti uz Kuldīgu dodamies tieši pavasarī.

Ventas rumba vasarā peldvieta

Riežupes alas

Tālāk skrienam uz mūsu nākamo apskates vietu – Riežupes alām, kas atrodas aptuveni 5 km attālumā no Kuldīgas. Ieeja ir 6 eur no cilvēka, un iekšā var doties tikai ar gidu. Ekskursija ir 30 minūtes gara, tāpēc, ja ierodies tikko pēc iepriekšējās grupas sākuma, tad var nākties nedaudz pagaidīt. Vasarā noteikti jāpaņem līdzi jaciņa, jo alās ir 8C visu gadu, kā arī noderēs telefons – to izmanto kā lukturīti ekskursijas laikā! No stāvvietas līdz alām ir aptuveni 10 minūtes ejamas ar kājām, un pēdējā ekskursija ir pusstundu pirms alu slēgšanas.

Riežupes alas Kurzemē

Ekskursija ir vairāk orientēta uz jokiem, ar dažiem faktiem par alu vēsturi. Uzzinu, ka savulaik te bijis avots, taču lielākā daļa alu ir mākslīgi raktas, iegūstot tīro, balto smilti stikla rūpniecībai. Tā ir garākā alu sistēma Latvijā, kurā gadu gaitā daļa labirinta ir iebrukusi, bet deviņdesmitajos atrakta liela zāle, kur uz sienām bija saglabājušies pat 50.gadus veci uzraksti. Tāpat, ir interesanti uzzināt, ka vēsuma dēļ, ziedi saglabājas svaigi pat trīs mēnešus! Par to liecina arī zemē iespraustās peonijas, kas mūs priecē jūlija vidū, un gide stāsta, ka ceriņi ir saglabāti līdz pat augustam! Jārēķinās, ka dažviet alas ir šauras un ar zemiem griestiem, taču gide ik pa laikam pārjautā vai visiem viss ir kārtībā. Alas nav pieejamas ziemā, kad šeit ziemo sikspārņi.

Riežupes alas ekskursija

Ciemošanās Lappa Wild Workshop

Pēc alām teju skriešus dodamies uz automašīnu, jo mums ir sarunātas pusdienas Lappa Wild Workshop pie Lindas un Džoela Burdall, lai nobaudītu kaut ko mums pavisam nepierastu – vegānu maltīti! Ierodamies pāris minūtes pēc semināra sākuma, kur Linda stāsta par savvaļas augiem, kas izmantojami pārtikā. Par pārsteigumu uzzinām, ka, piemēram, dārzā manītā balanda ļot labi der vegānajai majonēzei, kuru arī nobaudām kā pirmo ēdienu! Pie Lindas un Džoela var atbraukt arī ārpus “Mājas kafejnīcu” dienām, visērtāk sarunāt tikšanos var rakstot viņiem Instagram.

Lappa Wild pusdienas

Drīz esam iekārtojušies piknikam zem ābelēm, kur mūs sagaida auksta kombuča un glīti noformēts galds, un turpat blakus redzam kaimiņu mājiņu ar milzīgu diļļu pļavu, kas atgādina bērnībā augušās dilles omītes dārzā – toreiz tās bija gandrīz manā augumā, sējās pašas, un tām nekad nekādi kaitēkļi netraucēja, ne tā, kā tagad, kad kā tikko paliek siltāks, tajās sametas knišļi un tās aiziet postā. Linda stāsta, ka kaimiņienei dilles esot no sevis audzētām sēklām, ne pirktas, un tas arī esot viens no to spēka noslēpumiem. 

Lappa Wild Workshop pikniks dārza svētki

Apēduši pa zirņu pākstij un paknakstījušies gar avenēm, drīz sagaidām pamatēdienu, kas mums ir kaut kas pavisam jauns. Fermentēti gurķīši un burkāni ir zināmas lietas, taču, savvaļas augu pesto un tempeh ir kaut kas iepriekš neredzēts! Izrādās, tempeh ir Āzijā labi zināms, nedaudz raudzētu, sojas pupiņu gaļas aizvietotājs.

vegānā maltīte fermentēti dārzeņi un tempeh Lappa Wild

Vizuāli pirmajā brīdī izskatās pēc apceptas rīsu galetes, bet garša ir pilnīgi citādāka, ir, kur iekosties, un tas ir ļoti sātīgs. Pārsteidz arī interesantais šķīvju noformējums – tie ir eļļoti koka dēlīši! Pēc tam saldajā katrs uz pusēm vēl nobaudām nātru siera kūku un šokolādes tarti. Džoels stāsta, ka tā kā no vietējiem produktiem neesot pieejams labs piena aizvietotājs, tad siera kūkā tomēr jāizmanto kokosriekstu piens, tāpat, pamatnē tiek likti lietā rieksti un dateles, taču pārējie produkti ir vietējās izcelsmes. 

šokolādes tarte un vegānā siera nātru kūka

Vēlreiz Kuldīgā un Usmas ezers

Ar pilniem vēderiem vēl nolemjam ātri atgriezties Kuldīgā, jo tā mūs šoreiz nelaiž vaļā! Ja šķita, ka no rīta pie rumbas bija daudz cilvēku, tad tagad ir vismaz četrtik, un viss kreisais krasts ir pilns atpūtnieku! Kāds veldzējas zem ūdenskrituma šaltīm, citi bradā, bet vēl citi atpūšas peldvietā virs ūdenskrituma. Apkārtējās kafejnīcas ir cilvēku pilnas, un tā vien liekas – jābrauc kādā darbdienā! 

Ventas rumba vasarā Kuldīga

peldētaji vasarā Kuldīgā

Mazliet pafotografējuši rumbu dodamies uz pēdējiem diviem apskates objektiem pie Usmas ezera. Ir svētdienas pēcpusdiena, ceļi ir klusi, beidzot ir patīkami vēss un ir liels prieks par to, ka svelme ir mazliet rimusies.

Usmas koka baznīca Kurzeme

Kad piestājam pie Usmas koka baznīcas, tās priekšā sēž vairāki cilvēki. Jautātajam, vai drīkstam ienākt pa vārtiņiem? Viņi laipni aicina iekšā, bet saka, ka ir tādi paši apmeklētāji, kā mēs. Šodien baznīca ir ciet (dievkalpojumi notiek katru otro nedēļu), taču pa logiem ieskatāmies. Baznīca ir celta 1936.gadā, vietā, kur savulaik atradās Usmas vecā baznīca, kas tas ir pārcelta uz Latvijas Etongrāfisko brīvdabas muzeju. 

Neparastākās apskates vietas Kurzemē Usmas koka baznīca

Apgājuši apkārt baznīcai, dodamies uz Ūdrkalna skatu torni, kas ir 26 m augsts un atrodas Ūdru kalnā (58 m virs jūras līmeņa). Kur ne skaties apkārt – vieni vienīgi meži, jo šis ir viens no lielākajiem mežu masīviem Latvijā!

Augstākie skatu torņi Latvijā

Pilnīgs klusums, skats uz ezeru un arī Moricsalu, senāko aizsargājamo teritoriju Latvijā. Tur gan kādreiz gribētos nokļūt, jo par Moricsalu atceros vēl no skolas gadu dabaszinību stundām! 

Alīna Andrušaite Ūdrkalna skatu tornis

Usmas ezera meža masīvi

No torņa uz mašīnu ejam lēni. Vēl gribas izjust pēdējos mirkļus klusuma, pasmaržot melleņu mētras, pirms atgriezties atpakaļ sakarsušajā Rīgā.

Brauciens uz Kurzemi šoreiz ir izdevies īpaši veiksmīgs, esam pieēduši pilnus vēderus un guvuši dvēseles baudījumu pie dabas objektiem! Noteikti izmanto iespēju apciemot saimniecības “Mājas kafejnīcu” dienās! Vairāk par to, kur var doties jau šajā nedēļas nogalē, lasi šeit.

Raksts tapis ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu. Rakstā minēts neatkarīgs autoru viedoklis.

Līdzīgi raksti:

30 apskates vietas, ko nepalaist garām Latgalē

Nesen atjaunoti objekti Vidzemē: Alūksne, Stāmeriena, Cesvaine, Smiltene

10 dabas takas, kur paslēpties no pūļiem


Pievienot komentāru