10 dabas takas un objekti Latvijā, ko apskatīties sociālās distancēšanas laikā

Kur aizbraukt tepat Latvijā, lai sociāli distancētos no citiem cilvēkiem ārkārtas stāvokļa laikā? Šajā rakstā piedāvājam 10 pašu pārbaudītas vietas, kur esam devušies pēdējā laikā un aprakstījuši mūsu pieredzi šajās vietās. Katrai no takām ir fotogalerija – uzklikšķini uz fotogrāfijām, lai tās aplūkotu lielākā izmērā!

Tā kā darbdienās mēs šobrīd strādājam pat vēl intensīvāk nekā līdz šim, mums dabas apskatei atliek tikai nedēļas nogales, tāpēc visus šos objektus apskatījāmies brīvdienā un nevienā no tiem nebija tādas cilvēku masas, ka uz turieni nevarētu ieteikt doties. Mēs izbraucienos parasti dodamies jau pēcpusdienā, startējot no Rīgas ap 14:00, un bieži vien redzējām, ka auto plūsma tobrīd jau ir pretējā virzienā. Protams, iespēju robežās noteikti labāk doties šeit darba dienās, taču tā kā šāda iespēja ir ne visiem, paliek nedēļas nogales. Apmeklējot dabas objektus, noteikti seko līdzi ieteikumiem, distancējies vismaz 2 m attālumā no citiem cilvēkiem un pārdomā, kā samainīsies ar cilvēkiem vietās, kur ir šauras takas! Noteikti mazākus cilvēku pūļus var sagaidīt vēsākās dienās, bet, kā jau mēs zinām, nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs!

Līdzīgi raksti:

Izstaigajot Jūrtaku

Labākās dabas takas Kurzemē

Industriālā mantojuma vietas Vidzemē

Izbrauciens pa mazāk zināmajām dabas takām Ziemeļlatgalē

Vasaras brauciens pa dabas takām Latgalē

Lāčupītes dendrārijs

Kaltenes putnu taka

Par Kaltenes putnu vērošanas torni uzzinājām no grāmatiņas “Dabas takas Kurzemē un Ziemeļlietuvā”  (lejupielādejama bezmaksas šeit) Pirms doties uz kādu no grāmatiņā aprakstītajām takām, pārliecinies internetā vai tā nav slēgto vai renovējamo taku sarakstā!

Apmeklējām vējainā, bet saulainā dienā, tā ir 1.1 km gara (katrā virzienā), un todien bijām vienīgie takas apmeklētāji. Takas galā ir neliels putnu vērošanas tornis. Arī no zemes varēja labi vērot visdažādākos ūdensputnus un satikām arī ronēnu (par kuru Dabas pārvaldē teica, ka jau esot par viņu zināms un nolemts atstāt tur, kur ir). Var iet parastos apavos, nav nepieciešami pārgājienu apavi.


Brīvdabas taka gar Rojas upi

Šo taku var ērti apvienot ar Kaltenes putnu taku (un paķert klāt arī Rojas pludmales laipas, vai kādu no citām takām, kas pa ceļam – Lāčupītes dendrārijs vai pabraukt talāk līdz Ēvažu dabas takai). Ja pie jūras diena bija ļoti vējaina, tad mežā bija patīkami. Atrast varēs nogriežoties pie veikala Maxima pa kreisi uz Kāpu ielu, un braucot tik ilgi, kamēr esi iekšā mežā. Var turpat nolikt auto ceļa malā un tālāk doties ar kājām – ir vairāki loki, kurus izvēlēties, vidējais ir ap 2 stundām. Mēs daļu laika bridām gar upi, tur noteikti vajadzēs pārgājienu apavus. Ejot augšā pa meža ceļu droši var vilkt arī parastus sporta apavus. Šeit pa gabalu redzējām dažus citus cilvēkus.


Raganu purva Sēra dīķu taka un Zaļās kāpas taka

Sēra dīķu taka atrodas Ķemeru nacionālajā parkā un uz šejieni jau sen gribējām atbraukt, tā nu beidzot sanāca laiks! Tā ir viena no salīdzinoši mazāk zināmajām purva takām, ļoti īsa – vien 800m cilpveida taka. Kad atbraucām, šeit bija trīs citas automašīnas un uz takas pāris brīžos dabūjām mainīties ar citiem cilvēkiem. Kad braucām prom, tad bija atbraukuši jau citi cilvēki. Uz šo vietu droši vien brīvdienas pašā viducī nebrauktu, jo tā ir salīdzinoši viegli pieejama. Turpat blakus, pāris kilometru attalumā ir Zaļās kāpas taka, ko nejauši ieraudzījām – te pa mežu var iet vairākus kilometrus, un tā iet starp Raganu un Zaļo purvu. Var sākt arī no Ķemeru puses. Mēs visu taku neizgājām, sākām iet no Kaņiera ezera puses un pa ~2h, ko tur pavadījām, redzējām vien divus velosipēdistu pārus. Draugi gāja no otras, Ķemeru puses, un tur arī esot skaisti. Taka nav lokveida un būs jāiet atpakaļ, ja vienā galā atstāj auto. Šī noteikti ir krietni klusāka un mazāk zināma par Sēra dīķu taku. Abas takas var iziet parastos sporta apavos.


Lāčkroga ezers (karjers)

Salīdzinoši tālāku gabalu no Rīgas atrodas Lāčkroga ezers (karjers) ar neparasti zilu ūdeni. Neskatoties uz lielāku attalumu no Rīgas, šeit bija tā pavairāk cilvēku. Ne tik daudz, ka nevarētu izvairīties, un lielais vairums atbrauca uz, labi, ja 10 minūtēm, mēs gan lēnā garā apgājām tam apkārt. Visērtāk auto atstāt uz šosejas, blakus Lāčkroga autobusu pieturai ir tāda kā atpūtas vieta (“kabata”) ceļa malā. Citi brauca arī līdz pašam karjeram, bet mums izskatījās, ka tā tomēr īsti nav domāts darīt. Diemžēl teritorijā bija diezgan daudz gružu – no negodprātīgiem atpūtniekiem palikušas pāri skārdenes, pudeles utml. Karjers gan ir skaists, īpaši, saulainā dienā. Tā kā karjers ir gandrīz pie Kuldīgas, var apvienot ar Ventas rumbas vai Īvandes ūdenskritumu apskati. Var iet parastos apavos.


Čužu purva taka

Šo purva taku var labi apvienot ar Lāčkroga ezera apskatīšanu. Te bijām jau stipri vēlu vakarā, stāvlaukumā tobrīd bija vēl tikai divas citas automašīnas, un vēlāk, kad čammājāmies uz viena no tiltiņiem, mūs panāca divas meitenes ar velosipēdu (uz šīs takas gan noteikti tā nav labākā doma, jo takas otrā pusē velosipēds būs jānes). Taka ir 4.4 km gara, lokveida, un tas ir mazliet citādaks purvs nekā piemēram, Raganu purvs. Dažviet ir dēlīšu taka, citur vienkārši jāiet pa zemi, un šeit noteikti labāk doties pārgājienu apavos, jo otra takas puse ir ļoti mitra. Man šeit vislabāk patika apsūnojušie koki un zeme – bija patīkami redzēt ti spilgtu zaļumu! Uz abiem avotiņiem takas ietvaros var iet – bet īpaši lielas jēgas to darīt nav. Vēl var apskatīties bebru mitekļus.


Randu pļavas

Šurp devāmies vienā no dienām, kad liekas, puse Latvijas brauca uz Saulkrastiem un Tūju. Randu pļavas ir gandrīz pie pašas Igaunijas robežas, un kad piebraucām stāvlaukumā, šeit bija vien daži auto. Izstaigājām takas gar niedrēm, veiksmīgi izvairoties no citiem cilvēkiem, tornī nekāpām, un lielāko daļu laika pavadījām pludmalē, vērojot putnus. Takai ir gan laipas, gan zālainas un smilšanas vietas, principā, var iztikt parastos apavos, vien dažviet ir mazliet mitrāks.


Ainažu mols

Pie reizes ar Randu pļavām var apskatīties Ainažu molu – šeit bijām uz saulrieta laiku, bez mums uz mola bija vēl kādas 3-4 cilvēku kompānijas, distanci visi ieturēja. Novietojām auto stāvvietā (un pa gabalu paskatījāmies kā tad izskatās slēgtā Igaunijas robeža), un gājām pa molu uz pludmali. Pludmalē tālumā redzējām vienu sievieti ar suni un zvejniekus jūrā. Pieņemu, ka siltās un saulainās dienās šeit noteikti ir krietni vairāk cilvēku. Var droši doties parastos sporta apavos.


Carnikavas meži un Gaujas ieteka jūrā

Iebraucot Carnikavas pilsētā un skatoties, cik daudz auto novietoti pirmajos stāvlaukumos, jau sākām sašlukt, bet nē, pabraucot tālāk atradām vietu, kur nolikt auto bez citiem cilvēkiem, mežā, un pastaigājām gar jūru un mežu. Šeit cilvēkus pludmalē tālumā varēja redzēt gan, bet tīri pastaigai pa mežu un jūru bez citiem nebija ne vainas – varējām vērot ziemas vētru postījumus krastā. Ejot pa pludmali, derēs parasti apavi, ja brien pa mežu, mitrākās vietās noteikti vajag pārgājiena apavus.


Mežotnes pils, Mazmežotnes muižas apkārtne un pilskalns

Šo taku savulaik apskatījāmies rudenī (un šoreiz pa ceļam Bauskas pilī nebraucām – tur gan likās, ka ir kā biezs!). Mūsu apskates laikā tiltiņš uz Mežotnes pili vēl nebija, tāpēc nogājām gar krastu līdz Mazmežotnes muižai, skatoties dažādus putnus. Te var kāpt takā augšā kalnā vai arī doties uz otru pusi, muižas virzienā. Laukumiņā pie ūdens bija kādas 5 automašīnas, bet liela daļa bija  makšķernieki. Pēc tam izbraucām pa mazajiem ceļiem, vērojot stirnas un putnus, sekojot Lielupes virzienam.


Katvaru muižas liepas

Par šo vietu arī bijām iepriekš dzirdējuši no citiem cilvēkiem, ka ir ļoti skaisti, un tad nu devāmies apskatīties! Limbažu pusē, internātskolas teritorijā var pastaigāt pa liepu aleju blakus ezeram. Šeit bijām izcili nemīlīgā dienā, kad vējš pūta nost no kājām. Noteikti var apvienot ar kādu citu dabas objektu apskati reģionā, jo lai arī liepas ir skaistas un pie ezera var piestāt arī otra pusē, tādam pilnvērtīgam dienas braucienam būs “par īsu”.  Pavadījām kādu pusstundu fotografējot un devāmies prom, braucot atpakaļ Cēsu virzienā pa mazajiem ceļiem, meklējot putnus, kas gan likās visi paslēpušies. Vien vienā vietā atradām zosu baru, kas gan, kā tikko apstājāmies, prom bija!

Šīs ir vien dažas no takām, kur var doties sociāli distancēties, te bijām tieši kopš ārkārtas stāvokļa sākuma, taču – Latvijā ir simtiem dabas objektu, kur pabūt vienatnē, pietiks visiem!

Kuras ir tavas iecienītākās dabas takas Latvijā, kas šobrīd ir atvērtas apmeklētājiem?

Dažos no mūsu iepriekšējiem rakstiem par Latviju, vari smelties vēl idejas par to, kur aizbraukt!

Izstaigajot Jūrtaku

Industriālā mantojuma vietas Vidzemē

Labākās dabas takas Kurzemē

Izbrauciens pa mazāk zināmajām dabas takām Ziemeļlatgalē

Vasaras brauciens pa dabas takām Latgalē

Lāčupītes dendrārijs

 


Pievienot komentāru