Ceļojums ar auto pa Teksasu: 7 dienas Hjūstonā, Ostinā un dziļajā Austrumteksasā!

Teksasa, ASV otrs lielākais štats pēc Aļaskas, ir izcila vieta, kur doties īstās Amerikas meklējumos! Te var doties gan, ja apskatīti Austrumu un Rietumu krasti un Florida, gan arī savā pirmajā braucienā uz Ameriku, jo darīt un redzēt te būs ikkatram!

Citi ASV ceļojumi:

Ko apskatīties Ņujorkā

Auto nomas triki ASV

Ceļojums ar auto pa Rietumu krastu – Losandželosa, Lasvegasa, Sanfrancisko un nacionālie parki

Labākās apskates vietas Floridā

Šoreiz mums bija ļoti ierobežots laiks – precīzi 1 nedēļa, un ceļojumā bijām pašā vasaras svelmē – jūlija sākumā, kad vidējā augstākā temperatūra Teksasā ir ap 35°C. Tieši tā arī bija – un dažu dienu prognozes solīja līdz pat 38°C! Ja gribas pasildīties, tā ir īstā vieta, jo arī ūdens Meksikas līcī te ir pasakaini silts: 32-34°C! Ceļojumam droši var atvēlēt arī vairāk laika, jo, ko redzēt būs – Teksasa ir gandrīz divas reizes lielāka nekā Vācija un mazliet lielāka par Franciju! Raksta nobeigumā dažas idejas par to, ko šoreiz palaidām garām, jo nesanāca pa ceļam un nebija laika.

Uz Teksasu lidojām caur Frankfurti, ar aviokompāniju Condor, kas veic tiešos reisus no Frankfurtes uz Ostinu (Austin), kas ir štata administratīvais centrs. Pēdējā laikā uz Ostinu redzēti vairāki labi aviobiļešu piedāvājumu 200-300 eur robežās no Eiropas!

Tā kā ceļojumā bija paredzēts paciemoties arī pie draugiem, apmeklējām ārzemju tūristu mazāk apmeklēto “dziļo” Austrumteksasu ap Nakagdočes pilsētu un, protams, slaveno Hjūstonu un tās NASA Džonsona kosmosa centru! Nedēļas laikā nobraucām 2300 km. Auto noma mums maksāja 300 eur 7 dienām, kas ir mazliet dārgāk nekā citām reizēm. Par to, kā nomāt auto ASV, lasi šeit.

Es Teksasā esmu otro reizi (savulaik apmeklēju Sanantonio – ieskaitot slaveno Alamo parku, SeaWorld akvāriju un zoodārzu), Jēkabs – pirmo, un šoreiz mums ceļojumā pievienojas arī mans brālis Māris, kuram šī ir izlaiduma dāvana. Viņš ASV ir bijis jau iepriekš, bet ne Teksasā. Tāpēc daudzas šajā ceļojumu aprakstā pieejamās vietas būs vairāk vīriešu auditorijai (karakuģi, naftas platformas),  vietas, kur, iespējams, nebūtu iegriezušies bez Māra ieteikumiem (dažādi muzeji!), un, protams, vietas, kur es dotos arī, ja brauktu viena pati – NASA centrs! Veltījām arī kādu brīdi iepirkumiem, galvenokārt, apģērbiem. Par to, kā iepirkties ASV, lasi šeit.

1.diena – atlidošana

Frankfurtes apskate

Tā kā Frankfurtes lidostā starp reisiem sanāk diezgan ilga gaidīšana, brīvo laiku izmantojam pilsētas apskatīšanai (par ko jau tuvākajā laikā – tikmēr var iepazīties ar rakstu par to, ko pasākt lidostā un kā tikt pie bezmaksas labumiem). Mūsu reiss nedaudz aizkavējas, un vērojam kā ar kādu dusmīgu pasažieri tiek veiktas pārrunas, pie izejas vārtiem ļoti drīz jau ir policija, un lai arī viņu tomēr reisā ielaiž, tas nenotiek bez pamatīgas lūgšanās no viņa ceļabiedru puses. Pirms lidojuma aviokompānija naski piedāvā iegādāties Premium Economy sēdvietas par 99 eur personai, mēs izvēlamies lidot tāpat un nav ne vainas – aizmugurē lidmašīna ir gandrīz pavisam tukša un mums katram ir trīs sēdvietas! Condor ir salīdzinoši zemcenu aviokompānija – mūsu biļetē bagāža gan ir iekļauta, bet jārēķinās, ka, piemēram, austiņas lidojuma laikā netiek izsniegtas un filmu izvēle nav nekāda lielā – tās bija tikai divas – Avatar un Lego filma! Mēs pēc vakariņu paēšanas aizejam gulēt.

Mūsu reiss kavējas un ar to pazūd jebkāda iespēja vēl tomēr redzēt 4.jūlija uguņošanu. Atlidojot gan saprotam, ka liela skāde nav, jo ir nomācies un līst. Teksasā jūlijā ir ne tikai karsti, bet arī gandrīz katru dienu ceļojuma laikā redzam lietu – tas ātri (un parasti ļoti stipri) uzlīst un tikpat ātri pazūd. Neko citu šajā vakarā vairs neplānojam, paņemam nomas auto un dodamies uz viesnīcu.

Nakšņojam: Fairfield Inn & Suites Austin Northwest/The Domain Area, par punktiem

2.diena – Hamilton’s Pool, Reimer’s Ranch, dīvainību muzejs, Kapitolijs un sikspārņi

Hamilton’s Pools, kurā netikām

Kārtīgi izgulējušies paēdam brokastis un ilgi domājam, no kura gala ķerties klāt apskatāmo vietu sarakstam. Vakarā esam ieplānojuši būt Hjūstonā, bet ko lai pasāk šodien? Laiks ir izteikti karsts un nolemjam doties uz Hamilton pools, kas ir viena no populārākajām cenotēm ASV, kur izpeldēties. Pēc stundas brauciena, kad gandrīz jau esam klāt, ieraugam zīmi “Reservation only”. Atbraucot uz vietas izrādās, ka jā, tā tiešām ir, un visas rezervācijas ir izņemtas pat 6 nedēļas uz priekšu! Vieta kļuvusi tik populāra, ka vairs nav iespējams citādāk to uzturēt tīru (un pat ar rezervācijām bieži vien vasarā ūdenī nemaz nedrīkstēs peldēties baktēriju dēļ). Tik muļķīgi mums gadās pirmoreiz, bet neko darīt. Tā kā esam blakus, aizbraucam līdz Reimersa rančo parkam, kur izejam nelielā pārgājienā par Pedernāles upi. Cilvēku šeit nav daudz, daži kāpj pa stāvajām akmeņainajām sienām, te ir arī speciālā kalnu velosipēdu taka. Pa ceļam vieta mazliet atgādina tādu kā Mēness virsmu, jo te tiek veikta kontrolētā dedzināšana. Manam arī pa kādam dzīvās dabas pārstāvim – taureņi, dažādu veidu ķirzakas un maitu lijas. Pamēģinām nogaršot kaktusa augli – tos bieži esam redzējuši veikalos, mēs tikai esam palaiduši garām, ka dzelkšņus no augļiem parasti nodedzina nost, tāpēc tiekam pie dažām riebīgām skabargām, jo mazās pūciņas uz augļa nav vis nekādas pūciņas!

Lai arī šo to mēs redzējām, šī droši vien nav tā vieta, uz kuru noteikti censtos aizbraukt par visām varītēm. Ap rančo ir vēl vairāki dabas parki, taču galvenā aktivitāte tur notiek brīvdienās – tad pārgājienā kopā ar gidu var tikt iekšā alās (piemēram, Westcave). Vislabāk tomēr būtu braukt uz Hamiltonas baseiniem, ja ir iespēja vietu rezervēt laicīgi.

Dīvainību muzejs

Pa ceļam iebraucam Walmart un ceļam nopērkam našķus, protams, iegriežamies arī Denny’s un apēdam pa kārtīgam burgerim (lasi šeit, kur ASV paēst pa lēto). Braucot pa lielceļiem vērojam, vai ir kādas atšķirības starp citur ASV pieredzēto – un pirmais, kas tiešām iekrī acīs, ir zābaku veikali! Norunājam, ka centīsimies tādā iegriezties arī mēs! Otrais, savukārt, ir baznīcas. Visur. Visās malās, liekas, ka ik pa pārsimts metriem, redzam kādu lūgšanu namu.

Jau pa gabalu, tuvojoties Ostinas centram tālumā redzam kapitoliju. Piestājam, lai to nofotografētu un attopamies Ostinas hipsteru rajonā – dienvidu daļā, kur ir ēdienu furgoniņi, jau pieminētie zābaku veikalu un suvenīru bodītes. Redzam kādu puisi, kurš karstajā svelmē, pašā saulainākajā vietā dejo – tam priekšpusē un aizmugurē uz redelēm pielikti manekeni, kas kustas tieši tāpat, kā viņš, un no attāluma izskatās fantastiski, ap viņu pulcējas interesentu pūlis!

Bet vispirms, mums plānā dīvainību muzejs – Museum of the Weird, kas atrodas Ostinas centrā, spriežot pēc apkārtnes bāriem, tusiņu rajonā. Bez problēmām noliekam auto (vairumā vietu auto var nolikt par maksu uz ielas uz noteiktu stundu skaitu – un var maksāt ar karti – stāvvietas nav dārgākas kā Rīgā).

Muzejā ir diezgan liela ieejas maksa, $12, kas mūsuprāt, par tur redzamo, tomēr ir reizes divas par daudz. Tomēr kā citādāks apskates objekts beigās ir ok. Patiesību sakot, muzeja veikaliņš ir īpaši vērts, lai tajā iegrieztos arī bez muzeja apmeklējuma! Te var nopirkt visvisādas savdabīgi un smieklīgi apdrukātas lietas – sākot no roku dezinfektoriem ar piedauzīgiem uzrakstiem, līdz komiskām zeķēm. Pašā muzejā savākti dažādi dīvaini objekti, piemēram, dzīvnieku skeleti un izbāzeņi ar divām galvām, dažādas it kā mistiskas mūmijas utml. Muzejs strādā līdz pusnaktij, tāpēc to var atstāt kādam vakaram, kad galīgi negribas vēl iet gulēt, bet viss cits jau ciet.

Kapitolijs

Tālāk braucam uz netālu esošo Teksasas štata kapitoliju – galveno valdības ēku. Lai arī braucam tikai dažus kvartālus, saprotam, ka šajā reģionā tomēr ir arī diezgan liela nabadzība, un līdzīgi, kā Floridā, te pulcējas bezpajumtnieki, jo te ir silts.

Kapitolijs darbdienās ir vaļā līdz 10 vakarā, ieeja bezmaksas, vakarpusē uz ielas auto var atstāt bezmaksas. Ap kapitoliju ir skaists, labi kopts zaļš parks, kas ir patīkama pārmaiņa acīm pēc dzeltenīgajiem laukiem, kas redzēti pa dienu. Pie ieejas mums pārbauda mantas, un drīz vien esam iekšā, patīkami vēsajā, cēlajā ēkā. Pirmais, ko redzam, ir rotunda, lielā apaļā zāle ar kupolu, kas redzams no ārpuses. Vairākos stāvos pie sienām te redzamas visu kādreizējo gubernatoru gleznas, tajā skaitā Džordža Buša!

Kapitolijā droši var izstaigāt lielu daļu telpu, kur norisinās štatam svarīgo jautājumu lemšana, piemēram, House Chamber. Daudzajās detaļās atspoguļotas zvaigznes, jo štata iesauka ir “lone star state” – uz lustrām, krēsliem, krēslu atzveltnēm, grīdas marmorā un citur. Teksasas iesauka ir “Lone Star State”, kas simbolizē tās kādreizējo neatkarīgās republikas statusu. Teksasieši ļoti lepojas ar savu štatu un gandrīz visur blakus ASV karogam karājas arī štata karogs, bet daudz kur – tikai štata karogs!

Sikspārņi

Saule jau tuvojas pamalei un mums ir pēdējais laiks doties pie sikspārņiem! Ostinā, zem lielā tilta pāri Kolorādo upei, dzīvo vairāk nekā miljons sikspārņu. Kolonijā dzīvo tikai mātītes un to mazuļi, jo mātītes te atlido vienas pašas. Vasaras vidū, kad jaunie sikspārņi jau sāk doties patstāvīgos barības meklējumos, īpatņu skaits ir patiesi iespaidīgs!

Kad atbraucam pie tilta, mums paveicas, un diezgan drīz atrodam brīvu vietu uz ielas, kur nolikt auto. Tuvojoties tiltam, redzam, ka neesam vienīgie – šeit ir simtiem cilvēku! Daži ir labi sagatavojušies  -tiem līdzi ir sedziņas, saliekamie krēsli. Citi brauc ar kuģīšiem, vēl citi, ar kajakiem, vēlāk izrādās, ka vislabākā skatīšanās vieta ir gandrīz zem paša tilta! Pa kādam tirgonim piedāvā aliņu un saldējumu. Sikspārņi izlido ap saulrieta laiku, dažos avotos saka, ka pat pusstundu pirms, citos, ka pēc, tādēļ mēs esam laicīgi. Izlido tie tomēr jau pēc saulrieta, un vispirms tie ir daži, tad desmiti, līdz tie sāk lidot milzīgā, nepārtrauktā plūsmā. Kā kādā citā ceļojumā par sikspārņiem mums teica gids – pētot sikspārņus nebūtu ieteicams stāvēt ar izbrīnā plaši pavērtu muti! Smaka te ir atbilstoša, un īpaši ilgu uzkavēties negribas. Mums arī vēl tāls ceļš priekšā – līdz pat pašai Hjūstonai!

Nakšņojam: Holiday Inn Express & Suites Pearland par punktiem

3.diena – Džonsona kosmosa centrs Hjūstonā

Sapņa piepildījums – ciemos pie īstiem kosmosa pētniekiem!

Nākamajā rītā pieceļamies vēlu, jo atbraucam krietni pēc pusnakts, tādēļ NASA kosmosa centrā neesam gluži uz atvēršanu, kā bijām plānojuši. Mums paredzēta puse dienas šai vietai, taču drīz saprotam, ka nāksies veltīt visu dienu! Novietojam automašīnu centra stāvvietā ($5), samaksājam ieejas maksu ($25 no personas) un dodamies iekšā!

Atbraucot pirmais, kas ir jādara, ir jāieņem rinda tā saucamajās “tramvaju”ekskursijās. Tie ir nelieli vagoniņi, kas aizved uz īsto kosmosa centru, kas atrodas pāri ielai. Mēs ekskursiju izvēlējāmies pēc principa “kas vairāk interesē”, un tā bija kļūda – jo interesantas ir visas, un vajadzēja ņemt to, kurā bija mazākais gaidīšanas laiks! Visas ekskursijas aizņem stundu (izņemot vienu, īso, 30 minūšu variantu, ko gan nav vērts ņemt), un gaidīšana rindā aizņēma vēl vismaz tikpat! Mūsu apmeklējuma dienā bija pieejamas:

  • Misiju kontroles centrs + Saturns V raķete
  • Astronautu apmācības centrs + Saturns V raķete
  • Astronautu apmācību baseins – īpašā tūre, kas pieejama tikai dažas nedēļas gadā

Sākām ar apmācības centru, un tur mums paveicās – mēs bijām pēdējie cilvēki, kas tika vagoniņā ar grupu! Pēc tam jāgaida 20-30 minūtes līdz nākamajam vagoniņam. Brauciens notiek atvērtā tipa vagoniņā, tāpēc lietus un zibens gadījumā tūres tiek pārtrauktas (ko novērojām pēcpusdienā). Brauciena laikā tiek stāstīts par centra vēsturi, norādīts uz dažādiem interesantiem objektiem, līdz nokļūstam pirmajā apskates objektā – apmācību centrā. Šeit atrodas īsta izmēra kuģu modeļi, kuros notiek apmācības, lai astronauti pierastu pie vides. Tālāk ar šo pašu tramvaju braucām garām piemiņas birzij, kur par godu bojā gājušajiem astronautiem iestādīti koki. Ekskursijas laikā vairākkārt tika pieminēts, ka astronauti paši vienmēr ir teikuši – viņu nāves gadījumā programma nav jāpārtrauc, jo tā ir svarīgāka par dažu cilvēku dzīvību.

Pēc tam mūs izlaiž pie Saturns V raķetes, kur var individuāli izstaigāt zāli un doties uz galveno ēku atpakaļ. Saturna V daļa ir vienāda Misijas kontroles ekskursijai un apmācību centram.

Kā nākamo izvēlamies baseina ekskursiju, izrādās, ka uz to ir jābrauc ar lielo autobusu, jo baseins atrodas diezgan tālu no apmeklētāju centra. Pašas ekskursijas garums ir vien 10 minūtes, pārējais laiks aiziet ceļā. Ekskursijas vada skolēni un studenti, kas vasarā šeit piestrādā, tādēļ uz pavisam sarežģītiem jautājumiem viņi nevar atbildēt, tomēr ekskursija tāpat ir ārkārtīgi interesanta, jo redzam milzīgajā baseinā nogremdēto ekipējumu! Katrai stundai, ko paredzēts pavadīt izplatījumā veicot darbus ārpus kosmosa kuģa, astronauti pavada sešas līdz astoņas stundas baseinā. Baseinā ir īpaša nirēju komanda, kas palīdz astronautiem trenēties, jo viņi nirst kosmosa skafandros un gaiss tiek padots no ārpuses. Izskatījās, ka daži cilvēki nebija rēķinājušies, cik ilgu laiku aizņems tūre (un ceļš uz to), tādēļ gribēja aiziet ātrāk – to neļāva, jo tā ir valdības ēka un visus rūpīgi uzmanīja, kur kas dodas.

Atgriežoties centrā bijām jau diezgan saguruši, tomēr noteikti vēl gribējām dzirdēt Mission Updates, kur stāsta par aktuālāko un jaunāko kosmosa izpētē. Šo prezentāciju vadīja ārkārtīgi zinošs puisis, kurš pēc tam vēl divdesmit minūtes atbildēja uz interesentu jautājumiem. Noteikti ir vērts atzīmēt, ka NASA centros ir ļoti labi suvenīru veikali, kur var nopirkt T-krekliņus ar NASA logotipiem un smieklīgiem uzrakstiem, tāpēc pat ja parasti neiegriezies suvenīru veikalos, šo nedrīkst laist garām!

Pēc kosmosa centra apmeklējuma, meklējot tuvāko Denny’s uzduramies ārkārtīgi skaistai koku alejai, kur arī sagaidām saulrietu. Interesanti, kā dažreiz spilgtākās ceļojuma atmiņas ir no kādas parastas ielas, ka nav atrodamas nevienā ceļvedī!

Tālāk mūsu ceļš ved uz Nakogdočes pilsētu, kas atrodas gandrīz 300 km attālumā. Pa ceļam vēl iebraucam dažos veikalos, jo tie strādā ilgi (par iepirkšanos ASV lasi te), ielejam degvielu, vēlreiz mazliet uzkožam, un atbraucot mūs sagaida nakts – un pamatīgs negaiss! Zibeņo un dun tik stipri, ka kādu brīdi pavadām pie ceļmalas moteļa durvīm vienkārši vērojot neganto dabas parādību!

Nakšņojam: Continental Inn & Suites Nacogdoches, maksājam 68 dolārus par nakti ar brokastīm.

4.diena – Vecākā pilsēta Teksasā – Nakogdočes, Kilgore naftas muzejs, Rusk pilsēta

Dziļā Austrumteksasa – Nakogdočes pilsēta

No rīta sākam ar brokastīm viesnīcā, kur pirmoreiz Teksasā redzam varen foršas brokastu vafeles – štata formā! Līdz šim ar viesnīcām mums diezgan ir veicies, šī ir salīdzinoši pieticīgāka, taču palikt pa nakti var, un vismaz vienreiz izbaudām kārtīgu ceļmalas moteli! Šajā dienā Māris satiekas ar savām Teksasas draudzenēm – trim māsām, bet mēs ar Jēkabu braucam tālāk divatā uz Nakogdočes pilsētu.

Nakogdočes pilsētā ārzemju tūristi tik bieži vis neieklīst. Tas gan ir pilnīgi velti – jo šis reģions ir tā saucamā “dziļā” Austrumteksasas daļa, kas ir ne vien tāpēc, ka atrodas tālāk uz austrumiem, bet arī tāpēc, ka regions līdz pat 20.gadsimta sākumam nepakļāvās likumam un vietējie klani pārraudzīja teritoriju. Nakogdočes pilsēta ir arī vecākā Teksasā. Tai pat ir sava vecpilsēta – dienas vidū, kad temperatūra krietni pārsniedz 30 grādus (Teksasā jūlijā vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir ap 35 grādiem), pilsēta ir diezgan tukša – mums garām aizbrauc pa kādam pikapam, un uz ielas nemana gandrīz nevienu cilvēku.

Mēs izstaigājam pilsētas vēsturisko objektu taku (ar tūristu centrā saņemtu karti), te ir kārtīgas amerikāņu seno laiku mājas, protams, pa kādai baznīcai, jo, kā jau Teksasā, to te ir daudz, senatnīga kapsēta, kurā pēdējā atdusas vieta ir daudziem slaveniem Teksasas kara vadoņiem, un pilsētas pārgājienu taka. Izejot pa to, caur kokiem dzirdam ūdens šļakstoņu un sajūsminātus bērnu spiedzienus – visi atpūšas ūdens atrakciju parkā! Pirms braukt uz nākamo pilsētiņu, atkal aizejam uz ierasto Denny’s paēst pusdienas, par laimi, Teksasā to nepietrūkst!

Naftas vilinājums – kur redzēt naftas pumpjus?

Taču, ja reiz esam Teksasā, gribas uzzināt vairāk par naftu. Jau braucot no Ostinas, mēģinājām internetā atrast kādu naftas urbumu karti, lai savām acīm redzētu slavenos pumpjus ceļa malā. Karti atradām, tomēr pēc tās bija grūti spriest, vai tiek izmantoti mūsdienīgi pumpji vai senlaicīgie, bet mēs, protams, gribam redzēt tos senlaicīgos! Drīz vien, braucot uz Kilgore pilsētu, kurā atrodas Austrumteksasas naftas ieguves lauki, otri lielākie ASV tikai aiz Aļaskas, pa ceļam redzam arī pumpjus, un tieši tik senlaicīgus un aprūsējušus, kā gribējās! Skatoties fotogrāfijās likās, ka pumpji būs lielāki, bet nē – tie ir diezgan mazi. Taču vide, kurā tie atrodas, ir Teksasas laukiem atbilstoša – lieli rančo ar kādu ragainu govi (kurām, kā izrādās, ragi tiešām izskatās kā logotipos zīmētie – lieli un uz sāniem!). Braucot uz nākamo pilsētu neiztiek bez pamatīga negaisa. Sākam pierast, ka katras dienas noslēgumā tāds gaidāms!

Braucot uz Kilgores pilsētu redzam arī neiztrūkstošos ieroču veikalus. Teksasiešiem patīk viņu ieroči, un te nav nekāds brīnums, ka arī jaunām sievietēm pieder vairāki ieroči katrai.

Nokļūstam Kilgorē, un tur uzreiz ejam uz naftas muzeju, kas veltīts naftas vēsturei pilsētā. Tieši šajā mazajā pilsētiņā 1930.gadā bija pirmais veiksmīgais urbums, pēc kura 24 stundu laikā pilsētiņas iedzīvotāju skaits pieauga no 500 līdz 8 tūkstošiem. Muzejs ir oriģināli izveidots, ar senatnīgās ielas attēlojumu, kuras malās ir bārddziņa veikaliņš, kafejnīca un citas tam laikam raksturīgās iestādes, ar tā laika precēm. Savukārt ielas vidus izskatās pēc milzīgas dubļu zampas, jo tieši par tādu tā kļuva, pilsētai pāri veļoties cilvēku masām. Vēlāk izbraucam cauri pilsētiņai, lai redzētu milzīgos naftas torņus, kuriem vairs tikai vēsturiska nozīme, savulaik šeit bija visvairāk ieguves vietu uz vienu jūdzi visā pasaulē! Arī pilsētas centrā atrodam pāris šūpojošos pumpjus, kas ik pa pāris sekundēm atkārto “īdošo” skaņu, mehānismiem kustoties.

Senais dzelzceļš

Tuvojoties vakaram aizbraucam uz Rusk pilsētas dzelzceļa staciju, kas slavena kā vēsturiskā dzelzceļa vieta, kas īpaši populāra amerikāņu vilcienu entuziastu vidū. Dzelzceļu cēla cietumnieki, lai transportētu kravas no Ruskas uz Palestīnas pilsētu Teksasā, un tā garums ir 25 jūdzes. Mūsdienās šajā maršruta brīvdienās var izbraukt ar īpaši vēsturisku vilcienu, baudot ēdienus, klausoties mūziku un iedomājoties, ka ir gluži citi laiki. Īpaši skaisti šādi izbraucieni esot pavasarī. Pie stacijas ir parks ar ezeru, kur var atbraukt ar kemperi un palikt pa nakti – te ir visas nepieciešamās ierīces.

Atpakaļceļā piestājam pilsētas centrā, un kārtējo reizi tuvojas lieli, melni mākoņi. Drīz vien sāk līt, un pēdējos kadrus uzņemam zem koka, kad pie mums piestāj pikaps un kāds vīrietis izteiktā teksasiešu akcentā jautā, vai slēpjamies no lietus un vai nevajag aizvest. Lūk tāda ir šī “dziļā!”, mežonīgā Austrumteksasa! Lai arī pirmajās dienās mums nāk smiekli par “y’all” un “howdy”, kovboju cepurēm un zābakiem (kurus patiešām cilvēki nēsā uz ielas!) tad šajā dienā saprotam, ka Teksasa patiesībā ir ārkārtīgi forša, un pieredzējušiem Amerikas ceļotājiem te ir daudz interesantāk nekā, piemēram, Ņujorkā.

Aizbraucot uz mūsu naktsmītni Jacksonville pilsētā, nolemjam vēl ātri iepirkties Walmart, kas, mums, protams, tik ātri neizdodas, un tur jau atkal pavadām stundu, pētot milzīgo veikalu. Turpat arī nopērkam vakariņas – sviestmaizes un augļus.

Nakšņojam: Holiday Inn Express Jacksonville par punktiem.

5.diena – Big Thicket Preserve un atgriešanās Hjūstonā

Cipreses ūdenī – Big Thicket Preserve

Ja sākotnējos plānos ietilpa braukšana tālu augšā līdz pat Hot Springs nacionālajam parkam Arizonā, tad esot uz vietas saprotam, ka mums vienkārši nav spēka tik dikti tālu braukt, tāpēc nolemjam pilnībā pievērsties Teksasai un tās dabas parkiem. Tāpat daudzi parki mums “paliek aiz strīpas”, jo daži no iespaidīgākajiem atrodas gluži otrā štata pusē, tuvāk Meksikas robežai, un Austrumteksasas reģions ir līdzīgāks mūsu pašu klimatam, tomēr par interesantu vietu apskati sūdzēties nevaram. Par Big Thicket Preserve parku iepriekš nebijām dzirdējuši, taču lasot internetā atrodam, ka tur var izbraukt ar kaijaku. Tas gan jārezervē laicīgi, tāpēc mums iet secen un braucam uz parku tāpat. Pirms iešanas parkā, dodamies uz reindžeru staciju, jo laukā tāpat līst, bet drīz vien lietus mitējas un esam gatavi iet iekšā. Visos ASV nacionālajos parkos vienmēr ir vērts aprunāties ar reindžeriem! Viņi izstāstīs par labākajām takām un interesantākajiem apskates objektiem, šajā parkā pārjautājām vai tiešām tik dikti jāuzmanās no čūskām un mums apstiprināja to, kā mums jau pašiem bija licies – jāskatās zem kājām, lai neuzkāptu (jo te dzīvo 12 indīgu čūsku sugas!) taču risks ir minimāls. Ir svētdienas pēcpusdiena un būtībā parks ir mūsu divu rīcībā – citus cilvēkus tā arī nesatiekam! Bet redzam cipreses, kas majestātiski aug no ūdens, brikšņainus un zaļus mežus un ļoti, ļoti daudz odu. Labi, ka esam laicīgi sagatavojušies ar pretodu līdzekli!

Mēs izstaigājam Kirby, Sundew un Pitcherplant takas, kur satiekam ķirzakas, taureņus un beigu beigās – arī vienu mazu čūsku, kas ātri, ātri aizlokās iekšā mežā! Drīz vien ir laiks doties atpakaļ uz Hjūstonas pusi, mēs aizbraucam uz Huntington pilsētu, kur paņemam Māri un dodamies atpakaļ uz līci, mums priekšā atkal 300 km ceļā.

Šoreiz pa ceļam nolemjam ievērtēt kādu vietējo ēstuvi – Teksasā radušos Whataburger. Jo kas gan būtu brauciens uz ASV bez kārtīgas junk food devas! Burgeru izmērs viennozīmīgi Teksasai atbilstošs – pat mazākie ir teju apēdami pieaugušam cilvēkam, taču garšas ziņā tomēr mēs īsti nepavelkamies un nolemjam, ka citreiz tomēr jāmeklē Denny’s.

Nakšņojam: Country Inn & Suites by Radisson, Houston Northwest par punktiem.

6.diena – Hjūstonas muzeji un parki

Teksasas karakuģis

Šai dienai mums plānā ir muzeji! Tā kā laiks ir nomācies, vispirms vēl ātri ieskrienam iepirkties šādas tādas drēbes, nosūtam pastkartes un dodamies uz Battleship Texas jeb USS Texas BB35. Pa ceļam mūs pārsteidz kārtējais milzīgi melno debesu negaiss, un ar daudzajiem naftas pārstrādes torņiem fonā uz brīdi sajūtamies kā tādā drūmā filmā – kādā no tām, kur nākotnē Zemi pārņem citplanētieši un to pārveido līdz nepazīšanai. Šeit izskatās līdzīgi! Taču drīz vien negaiss ir pāri un mēs esam klāt pie kuģa.

Šis karakuģis ir viens no septiņiem kuģiem, kas bijuši izmantoti abos pasaules karos, pirmais karakuģis, kas kļuva par pastāvīgu muzeju un ir atzīmēts kā ASV vēsturiskas nozīmes objekts. Uzkāpjot uz kuģa, patiesi var novērtēt to, ka puišiem ceļojumos ir citas intereses! Ar gluži citu entuziasmu tiek pētītas ekspozīcijas par dzīvi uz kuģa (te ir gan operāciju zāle, gan virtuve, gan kapteiņu pusdienu zāle!), un izmēģināti dažādi šaujamie, uz kuriem var pagrozīties uz riņķi, tēmējot. Mēs kāpjam līdz pat šai augšai un lienam visdziļākajās vietās, kur todien ir atļauts. Tā kā jau ir pēcpusdiena un laiks braukt tālāk, uz pretējā pusē esošo San Jacinto pieminekli mēs tā arī neaizbraucam, taču draugi, kas tur ir bijuši, atsaucas par to atzinīgi!

Dabas muzejs

Lai arī vēl nav nemaz tik vēla pēcpusdiena, Hjūstonas ielas pamazām paliek knapi izbraucamas, jo automašīnu paliek aizvien vairāk. Drīz vien sēžam sastrēgumos un vērojam iespaidīgās tiltu konstrukcijas, kur satiksme dažviet tiek organizēta četros stāvos. Varu vien atviegloti nopūsties, ka pie stūres ir Jēkabs, un priecāties, ka maijā, kad braucu pa Ohaio lielceļiem, tur šādu sarežģītu ceļu nebija. Hjūstona beigās ir teju vienīgā pilsēta, kur pāris reizes pamanāmies aizbraukt kaut kur greizi – navigācija niķojas un dod instrukcijas par nogriešanos pāris sekundes par vēlu, kas mums liek riņķot apkārt.

Kad beidzot nokļūstam dabas muzejā Hjūstonas centrā, mūs informē, ka pēc stundas tas veras ciet. Par to esam informēti, taču, neko darīt. Ātrā tempā izskrienam cauri skaistai gliemežvāku ekspozīcijai, jaunāko muzeja pirkumu izstādei, rūpīgi apskatam pasaules labāko dabas foto izstādi (kur jauniešu kategorijā uzvarēja pazīstamā igauņu fotogrāfa meita!), izpētām dinozaurus un pārakmeņojošos kokus un pat ieskrienam Ēģiptes ekspozīcijā (no kuras mūs beigu beigās principā izdzen laukā, jo muzejs jau patiesi ir ciet). Šis muzejs ir neaprakstāmi iespaidīgs, un es teiktu, ka viens no labākajiem dabas muzejiem, kurā ir būts pasaulē. Cik žēl, ka mums tajā nebija par kādām trim stundām vairāk!

Muzejs ir ciet, bet mums laiks ēst pusdienas – šoreiz ķīniešu bufetē, kurā var ēst, cik ielien, tikai jāsamaksā 18 dolāru ieejas maksa. Lai arī esam bijuši arī labākās bufetēs, pieēdušies esam pamatīgi un vismaz vienu reizi brauciena laikā aizejam arī pie ķīniešiem.

Buffalo Bayou Parks

Vakara pastaigai ejam uz Buffalo Bayou parku, kurā paveras skats uz pilsētas debesskrāpjiem. Ir patīkami silts vakars un apkārt ir daudz cilvēku, kas skrien, pastaigājas ar suņiem vai brauc ar riteni. Mana pa kādai mākslas ekspozīcijai un vieta tiešām ir jauka pastaigai. Taču mums ir laiks doties tālāk – uz Galveston!

Nakšņojam: Baymont by Wyndham Galveston, $105. Brokastis bija iekļautas cenā, taču viesnīcā bija tik daudz cilvēku un tik maz vietas, kur apsēsties, ka gandrīz neko neapēdām.

7.diena Galveston, naftas platformas muzejs, pelikāni

Galvestonas sala – naftas platformas muzejs

Galvestona ir īpaša vieta tiem, kas skatās seriālus Big Bang Theory un Young Sheldon – jo tieši šī ir vieta, kurā dzimis un uzaudzis Šeldons Kūpers! Seriāla varoņa leģenda vēstī, ka viņš dzimis pilsētiņas lielveikalā. Tajā adresē, starp citu, šobrīd atrodas mūsu iecienītais Ross veikals, tā ka protams, ka devāmies arī tur.

Pirmā pietura ir naftas platformas muzejs – kādreizējā platformā var ieiet iekšā un uzzināt visu par to kā tās tiek uzstādītas okeānos, kā veic urbumus un kāda ir dzīve uz platformām. Tā runā, ka daudzi latvieši strādā uz šīm platformām Lielbritānijā, tā nu mums ir iespēja novērtēt dzīvi uz tās. Ap platformu ir neliela laivu piestātne, kur vērojam putnu saietu – kādā laivā tiek šķirots dienas loms, no garnelēm atšķirojot mazās zivis. Lielākās tiek liktas atsevišķā tīkliņā, taču smalkumi tiek atdoti blakus stāvošajiem putniem. Un putni ļoti gaida! Kaijas, gārņi un pelikāni! Pelikāni šajā kompānijā ir vissmieklīgākie, jo tie pilnīgi ignorē kaijas, teju sēžoties tām virsū, kad tiek mestas zivis! Savukārt kaijas, kad tām izdodas saķert kādu zivi, ar to lidinās apkārt, pa pusei iebāztu kaklā, un cenšas norīt, pirms to atņem citas.

Pludmales atpūta Teksasā

Mūsu draugi mums teica, ka Galvestona nav tā labākā vieta, kur doties peldē, taču, tā kā jau esam šeit, nolemjam, ka nopeldēties tomēr vajadzētu. Atrodam pludmali, kas mums pēc apraksta liekas tīri laba – East Beach, kurā, ja iebrauc pludmalē ar auto, par novietošanu ir jāmaksā, taču atstājot auto turpat blakus stāvvietā, nav jāmaksā.

Pludmalē ir arī labierīcības, dušas un pat wifi! Nezin kāpēc gan šī laikam neskaitās sezona, jo kafejnīca ir ciet, un pludmales busiņš ar saldējumu aizver bodīti ciet brīdī, kad uz to ejam un esam vien 100 m attālumā. Taču pelde bija tā vērta! Ūdens ir pasakaini silts, savus 34 grādus. Tas ir tik silts, ka mēs ejam dziļāk, lai meklētu kādu vēsāku vietiņu, lai atveldzētos karstajā dienā! Vēlāk nopeldamies arī tuvāk pilsētai, netālu no viena no moliem, saulei jau gandrīz esot rietā.

Gluži cita veida diner Sonic

Pirms doties uz viesnīcu, iebraucam vēl kādā vietējā ēstuvē, kas ir raksturīga tikai ASV – Sonic. Ja mums pazīstami drive in vai drive thru, kur jāpiebrauc pie lodziņa un jāsaņem ēdiens, tad Sonic to dara gluži citādāk – katrai mašīnai ir sava stāvvieta, kurā mikrofonā var pasūtīt ēdienu, un tad darbinieks to atnes uz mašīnu. Pie ēstuves nav ne tualetes (izmaksas!) ne arī atkritumu urnas (vēl izmaksas!). Taču ēdiens ir pārsteidzošā kārtā ēdams – Māris jūsmo par marinētu gurķīšu slushie un pildītajiem jalapeno pipariem, mēs ar Jēkabu ēdam frī kartupeļus un junior burgerus – tie ir tiešām labi!

Atpakaļceļā uz Hjūstonu, protams, iebraucam vēl vienā veikalā – jo saprotam, ka mantas divos čemodānos vairs nesalīdīs. Un labi, ka tā, jo pat trijos tos visu iemānām ar lielām grūtībām!

Nakšņojam: Quality Inn & Suites NRG Park – Medical Center, $93 – pagūstam brokastīs vēl “noķert” pēdējos ēdienus, pirms tie tiek novākti!

8.diena – Veselības muzejs un ceļā

Pēdējais muzejs – The Health Museum

Visbeidzot pienāk pēdējā ceļojuma diena. Šajā dienā esam ieplānojuši apskatīties veselības muzeju (kas atrodas turpat pāri ielai Dabas muzejam) un sapakot mantas mājupceļam. Mūsu lidojums ir pašā vakarā, un ceļā paies vairākas stundas, jo esam vēl Hjūstonā.

Iegriežamies pa ceļam zābaku veikalā, un sajūtas ir, kā muzejā – tie ir gan izšūti, gan rakstaini, vīriešiem un sievietēm, lieliem un maziem bērniem. Un nebūt ne tik lēti, kā varētu domāt – daži īpašie čūskādas zābaki maksā $899 + nodoklis (jo to ASV nenorāda pie cenas, bet tikai redz pie kases!).

Nākamā pietura mums ir veselības muzejs, kurā ir gana interesanti! Lai arī tas pamatā ir domāts jaunākiem bērniem un galvenajā ekspozīcijā – laboratorijā – mēs netiekam iekšā, jo tur uz visu dienu ir pierakstījusies grupa no Austrālijas, diezgan izbaudām muzeju tāpat – skaņu gulta, personības pētījums ar mūziku kā arī iespēja paspēlēt teremīnu!

Tad arī dodamies ceļā uz Ostinu, no kurienes ir mūsu lidojums. Ceļš paiet bez jebkādiem starpgadījumiem, līdz brīdim, kad jau esam gandrīz pie lidostas un pielejam pēdējoreiz degvielu, kad paskatāmies – mūsu auto riepa knapi turas kopā! Nospriežam, ka labi, ka vēl turas – 2300 km nobraukti ar šo auto, un varēja gadīties visādi!

Lielais brauciens ir noslēdzies, un esam redzējuši tikai mazu astīti no Teksasas! Dažas vietas “palika aiz borta”, jo mūsu rīcībā bija tikai viena nedēļa. Taču, braucot nākamreiz noteikti centīsimies apmeklēt piekrasti pa kreisi no Ostinas un skaistos dabas parkus tajā pusē – Garner State Park/Utopia, Seminole Canyon State Park and Historic Site un Big Bend National Park! Protams, arī Dallasu, kurā atrodas labi zināmais Six Flags atrakciju parks. Mierīgākai maršruta plānošanai droši vien vajadzētu veltīt divas nedēļas, taču pirmajam iespaidam noteikti ir vērts atbraukt arī uz nedēļu!

Citi ASV ceļojumi:

Ko apskatīties Ņujorkā

Auto nomas triki ASV

Ceļojums ar auto pa Rietumu krastu – Losandželosa, Lasvegasa, Sanfrancisko un nacionālie parki

Labākās apskates vietas Floridā


1 comment

Pievienot komentāru