Luksusa Nīlas kruīzs no Luksoras uz Asuānu Ēģiptē

Gleznainais kruīzs pa Nīlu ir viens no interesantākajiem kruīziem pasaulē, kurā var redzēt labāko, kas ir Ēģiptē. Tūkstošiem gadus veci tempļi, dzīve valsts iekšzemē un gleznaini skati. Mums īpaši paveicās, jo šajā ceļojumā devāmies kopā ar mūsu Ēģiptiešu draugiem, kuri pilnīgi visu rezervēja mūsu vietā. Tā sākas mūsu kopīgais piedzīvojums, lai apskatītos labāko, ko spēj piedāvāt Ēģipte, slavenākos tempļus ap Nīlu, braucot kruīzā. Mēs kopā bijām 12 cilvēki (mēs abi ar Jēkabu, Muhameds ar ģimeni un Ahmeds ar ģimeni – ceļojam ar prāvu bērnu pulciņu –  divām vecākām meitām, divām pusaugu meitām un 4 gadīgu puisīti, kam ir līdzi arī auklīte). 

Pat ja nedodies kruīzā no Luksoras uz Asuānu, zemāk aprakstītā informācija noderēs tiem, kas apmeklē Luksoru un Asuānu ekskursiju veidā (var pierezervēt šeit) no Hurgadas, Šarmelšeihas, Marsa Alam, Kairas un citām Ēģiptes pilsētām – tūres pieejamas arī krievu valodā.

Praktiska informācija

Viss par kruīza kuģa rezervēšanu

Kuģis – kas ir iekļauts cenā un kā to izvēlēties: kruīza kuģis ir viens no svarīgākajiem aspektiem šādā braucienā! Kuģu rezervēšanai nav jāmeklē nekāda īpaša lapa – to var izdarīt pat Booking.com vai arī caur tādām lapām kā Get Your Guide 2 dienu kruīzs vai 4 dienu kruīzs (un daudzi citi varianti šajā mājaslapā no Kairas, Hurgadas, Šarmelšeihas u.c). Mums bija rezervēts Sonesta Princess kuģis, 4 naktis izmaksāja aptuveni 1600 dolāri. Braucām gada dārgākajā laikā – Ziemassvētkos, un šeit mūsu draugiem mums izdevās sarunāt lētāku cenu, jo skatoties šos pašus datumus pašiem, mums rādījās daudz dārgāk. Cenā iekļauta nakšņošana, ēšana 3x dienā un ieeja visos tempļos ar gidu, kā arī daži vakara pasākumi uz kuģa. Taču divas dienas pirms brauciena saņēmām ziņu, ka brauksim ar citu kuģi – luksusa Dahabiya Amirat, kas ir ekskluzīvs, privātais kuģis, kas maksā vismaz 3 reizes dārgāk, nekā mūsu rezervētais! Tā notika tāpēc, ka uz mūsu rezervētā kuģa bija neliels ugunsgrēks un drošības apsvērumu dēļ to nolēma kādu brīdi neizmantot. Jaunais kuģis izrādījās fantastisks! Jau par iepriekšējo man citi ēģiptiešu draugi sajūsminājās un teica, ka tie ir vieni no labākajiem maršrutā, tad par šo mēs paši bijām ārkārtīgi sajūsmināti! Mēs, 12 cilvēki plus vēl viens vācu vīrietis ar savu gidu bijām vienīgie pasažieri, un mūs apkalpoja 22 cilvēku komanda! Istabiņās bija pilnīgi viss, ko vien var iedomāties – gulta, vanna, izlietne, TV, tas bija kā labs viesnīcas numurs! Suite numuriņos bija arī balkons. Uz šī kuģa bija viens no labākajiem ēdieniem, kādu es jebkad ceļojumos esmu baudījusi – katrai ēdienreizei svaigi sagatavots, un mums bija arī īpašas Ziemassvētku vakariņas ar mazām dāvaniņām! Ar šo kuģi braucienā devies arī Roberts DeNiro, un parasti tas ir vairāk ārzemniekiem – kuģa kapteinis saka, ka ēģiptiešus tajā nav redzējis gadus 7.

Kruīza kajīte

Ēdināšana uz kuģa: Brokastīs bija svaigi augļi, jogurti, olas, desiņas, svaigi spiestas sulas. Pusdienās bija dažādi salāti, zupa, otrie ēdieni un vienmēr saldais. Pēcpusdienā tēja ar cepumiem un tad bagātīgas vakariņas. Visas ēdienreizes izņemot vakariņas bija augšā uz klāja. Ēdieni nebija asi, un bija tiešām plaša izvēle – neskatoties uz to, ka virtuve ir ēģiptiešu, kas ir diezgan trekna, te kaut ko sev atrastu katrs!

Par dzērieniem: par dzērieniem izņemot brokastu tēju un pēcpusdienas limonādi un tēju, uz kuģa jāmaksā atsevišķi, to mēs atrisinājām pirms tam iebraucot veikalā un nopērkot visu, ko gribēsim pa ceļam klāt –  ūdeni, limonādes un našķus. Našķi īpaši nenoderēja, jo mūs baroja tā, ka nebija vairs kur.

Kad doties šādā kruīzā: vispopulārākais laiks ir ziema – decembris, janvāris, februāris. Pārējā laikā Luksorā un Asuānā pa dienu var būt neciešami karsti.

Ko ņemt līdzi kruīzā: ziemas laikā noteikti vajadzēs jaku! No rīta brokastis ēdām jakās, tad strauji palika siltāks un pa dienu jau staigājām krekliņos ar īsajām piedurknēm – bija virs 25 grādiem (saules krēms, saulesbrilles, cepures!). Ap trijiem sāka palikt vēsāk un vilkām džemperus, un saulrietā piecos palika tik auksti, ka mūsu ēģiptieši vilka cepures un cimdus. Pa nakti bija ap 14 grādiem, prognozēs pat rādīja 9. Mēs iztikām bez cepurēm, bet jakas gan savilkām visas, kas bija, ja gribējām sēdēt uz klāja. Pa dienu varētu arī sauļoties uz terases (un uz klāja bija arī džakuzi), bet to mēs neizmantojām. Odus neredzējām un pretodu līdzekļi nenoderēja. Kuģi šūpoja ļoti, ļoti minimāli, un man nekādas zāles nevajadzēja (kaut man uz kuģiem mēdz palikt slikti), tāpēc šis noteikti ir variants tiem, kas sirgst no jūrasslimības! Trauslākām gremošanas sistēmām noteikti vajadzēs kādas zāles vēderam, jo ja uz kuģa ēdiens ir izcils, tad nokāpjot no kuģa ēdieni ir diezgan dažādi. Noteikti var paņemt līdzi kādas spēles – kārtis, domino. Man bija līdzi grāmata un es daudz lasīju. Mobilā tīkla pārklājums bija pilnīgi visu laiku, mēs izmantojām ēģiptiešu operatoru Vodafone.

Kas pārsteidza: daudzās Asuānas kafejnīcās un restorānos ir tikai pisuāri. Sievietes tad sūta uz citu kafejnīcu vai kādu sabiedrisko tualeti, kas var atrasties pat 100m attālumā no kafejnīcas.

Mums ar kuģi gan ļoti paveicās un liels nopelns tam bija mūsu draugiem – sākotnēji Sonesta kompānija pateica, ka atgriezīs visu naudu un mēs nekur nebrauksim, jo Ziemassvētkos viss ir pilns un vairs nav vietu. Tikai pateicoties draugu uzstājībai, izdevās tikt uz šī cita kuģa. Kruīzi ir pieejami gan lētāki, gan dārgāki – par pāris simtiem eiro, gan pavisam ekskluzīvi. Patiesībā uz kuģa sanāca pavadīt pietiekami daudz laika, tāpēc es ieteiktu izvēlēties tomēr labāku kuģi. Mums mūsu kuģis tik ļoti patika, ka smējāmies, ka citā reizē varētu vienkārši braukt ar to, un tempļus pat neskatīties, jo laiks uz kuģa bija viens no relaksētākajiem, kas pēdējā laikā baudīts.

Papildus izdevumi

Avio biļetes: No Rīgas uz Kairu lidojām ar Turkish Airlines, samaksājām 545 eur no personas, iekļauta ēšana un soma. Nopirkām aptuveni mēnesi pirms brauciena, un tā kā šis ir Ziemassvētku laiks, tā ir teju izcila cena. Var lidot uz Luksoru un atgriezties no Asuānas, bet tad jāplāno vēl viens savienotais lidojums.

Vilciens: Atlidojot uz Kairu, jātiek uz kruīza izbraukšanas vietu. Uz Luksoru un pēc tam no Asuānas braucām ar nakts vilcienu. Kairā vilciens bija no Ramsis stacija un nakts vilciena biļete vienā virzienā maksāja 80 dolārus personai. Tos draugi iegādājās no vietējās tūrisma aģentūras, jo esot ļoti aktīvs spekulantu tirgus un biļetes ātri pazūdot. Iespējams iegādāties arī no starptautiskajām aģentūrām, bet tad drusku dārgāk.

Mēs bijām divvietīgā kupejā, iekļautas vakariņas un brokastis (par dzērieniem izņemot brokastu tēju jāmaksā atsevišķi). Kupejā ir izlietne, tualete ir kopējā vagonam. Tiek uzklāta gultas veļa, un guļvietas sagatavo pavadonis, kad pasaki, ka vēlies iet gulēt (ir izsaukuma poga). Vilcienā ir rozetes, var lādēt telefonu (bet ne vienmēr strādā), un kupeja ir slēdzama no iekšpuses (bet ne no ārpuses, ja dodies pa vilcienu pastaigā). Ir arī vagons restorāns, bet brīdinu, ka tur ir tik piepīpēts, ka var iekārt cirvi. Ēģiptieši pīpē visur, un vilciens nav izņēmums. Turpceļā uz Luksoru braucām aptuveni 10 h (stundu pirms atbraukšanas uz staciju modina uz brokastīm), atpakaļ no Asuānas aptuveni 13h. Vienā virzienā mums bija spāņu vilciens, otrā – Rietumvācijā ražots, Rietumvācijas bija daudz labāks – mazāk grabēja, un tā kā brauciens mazliet ilgāks, tiešām labi izgulējāmies, kaut arī vietas kupejā ir mazāk un vilciens ir vecāks. Turpceļā gan bija kā bija. 

Vietējā sim karte: mēs atlidojot nopirkām sim karti ar 10 GB datu – Vodafone, 12 eur. Bija jāuzrāda pase un turpat lidostā visu saslēdza, kiosks atrodas pie bagāžas saņemšanas lentām.

Viesnīcas Luksorā un Asuānā: labāk atbraukt dienu pirms kruīza, lai var izbraukt ar balonu vēl no rīta, tāpēc vajadzētu viesnīcu Luksorā. Mēs palikām Hilton Luxor, te ir fantastiskas brokastis! Pēc tam Asuānā arī palikām vienu nakti, jo vēl aizbraucām uz Abu Simbel tempļiem, te palikām Pyramisa Isis, kas, iespējams, bija viena no sliktākajām viesnīcām, kur jebkad esam bijuši – no labā gala ir Cataract viesnīca

Viesnīcas Kairā: Protams, esot Kairā ir vērts apskatīties arī Kairu, tāpat arī mierīgāk ar visiem tālākajiem plāniem, ja nu kavē reisi vai kā citādi. Ja plāno redzēt tikai piramīdas, var palikt pa nakti Gizā, slavenajā Marriott Mena House viesnīcā, no kuras var redzēt piramīdas no terases un pa logu. Es tomēr ieteiktu palikt Kairā, jo tur ir vairāk, ko redzēt (par pāris eiro ar Uber var aizbraukt līdz piramīdām vienreiz tāpat). Šeit dzīvojām turpceļā Intercontinental Semiramis un atpakaļceļā Intercontinental City Stars. Par Kairu būs atsevišķs ceļojumu apraksts.

Brauciens uz Abu Simbel: esot reģionā, obligāti jāizbrauc uz šo templi! Tas ir 4h brauciena attālumā no Asuānas, un tikpat atpakaļ, uz turieni var arī lidot. Var uz vietas noorganizēt ekskursiju vai arī nopirkt biļetes internetā uz lidmašīnu un tur ar taksi līdz templim. Cenas sākot no kādiem 50 eiro par personu, rezervēt var piemēram šeit, pieejami arī varianti no citām Ēģiptes pilsētām (Šarmelšeiha, Hurgada, Kaira, Luksora, Marsa Alam). 

Gaisa balonu izbrauciens Luksorā: tas maksāja 70 dolārus personai, Luksorā, Sinbad kompānija. Absolūti obligāts izbrauciens, jo skati bija neaizmirstami! Vispār nav bail, pirms tam ir laba drošības instrukcija, uz vietu atveda un pēc tam aizveda uz viesnīcu. Pierezervēt var, piemēram šeit, tepat arī citas ekskursijas Ēģiptē (Šarmelšeiha, Hurgada, Kaira, Luksora, Marsa Alam, Asuāna). 

Saullēkta izbrauciens ar gaisa balonu

Uber: no Kairas lidostas uz viesnīcu izmantojām Uber. Tas ir noteikti daudz izdevīgāk nekā ar taksi – jo tur būs tūrista cena! Izmanto kodu alinaa1865ui un saņem atlaidi pirmajam braucienam! 

Vīza: izmantojām visa-on-arrival, 25 dolāri personai, var nopirkt lidostā uz vietas. Mums robežsargs aizlīmēja mūsu abu pasēs Kubas zīmogus ar šo te uzlīmi, par ko ir mazliet bēdīgi. Atlidojot, ir vērts lidostā pielikt soli un pēc iespējas ātrāk tikt pie uzlīmju kioska, lai nav jāstāv rindā. Par vīzām var maksāt eiro vai dolāros.

Transports, ēdināšana pārējā laikā:  jārēķinās, ka Luksorā un Asuānā par dažādiem transporta pakalpojumiem nāksies samaksāt tā pavairāk, jo esi tūrists. Mums paveicās, jo braucām ar vietējiem un šis atkrita. Visu ēdināšanu dalījām kopā, par mums uz vietas maksāja draugi, pēc tam viņiem pārskaitījām naudu.

Ieejas maksas: ja apmeklē objektus, kas nav iekļauti kruīza programmā, ārzemniekiem ieejas maksa ir no 10 līdz 14 eur personai. Papildus var iegādāties gaismas šovu biļetes vairumā tempļu, tas notiek vakaros. Piemēram, Karnakas tempļos te.

1.diena – Luksora – Valdnieču ieleja, Memnona kolosi, Karnakas tempļi un gaismas šovs, Luksoras templis

Atbraukšana uz Luksoru, viesnīca un Valdnieču ieleja

Atbraucam uz Luksoru diezgan saguruši pēc vilciena – tas tomēr turpceļā ir diezgan skaļš, esam arī ilgāk pasēdējuši restorānvagonā pļāpājot ar draugiem un gulēts nav daudz. Viesnīcā, protams, pusastoņos no rīta neviens vēl nav gatavs mūs paņemt pretī, tāpēc noliekam mantas un dodamies skatīties apskates vietas. Šeit visu dienu izmantojam to pašu taksometru, kas mūs atved no dzelzceļa stacijas uz vilciena staciju. Ja negribas braukt ar taksometru (vai liekas, ka apčakarēs ar cenu), iespējams jau laicīgi rezervēt dažāda veida tūres ar gidu pa pilsētu.

Luksoras dzelzceļa stacija

Pirmā diena Luksorā bija paredzēta mierīga, taču kuģīša maiņas dēļ tam ir cita programma un daļu no nākamās dienas apskates objektiem mums ir jāpagūst pirmajā dienā. Tāpēc jau deviņos no rīta esam pie ieejas Valdnieču ielejā. Ieejas maksa lielākajā daļā objektu ārzemniekiem ir no 10 līdz 14 eiro, ēģiptieši maksā ap 2 eiro. Šeit pie ieejas mums jāizlemj, vai iesim arī uz Nefertari kapenēm.

Jau pa ceļam uz kapenēm lasījām internetā atrodamo informāciju, līdz pat šim braucienam bijām dzirdēju tikai par Nefretiti, taču Nefertari ir pavisam cita valdniece – viena no slavenākajiem ēģiptiešu faraoniem, Ramzesa II sieva, mirusi 1255 g.p.m.ē. Viņas kapenes tiek uzskatītas par skaistākajām visā valdnieču ielejā, un maksa, lai tās apmeklētu, ir iespaidīga – aptuveni 78 eiro no cilvēka! Šķiet, šis ir dārgākais apskates objekts, kurā jebkad esam paviesojušies, un kapenes drīkst apskatīties vien 10 minūtes, tā ka maksājam gandrīz 8 eiro minūtē par viesošanos šajā vietā! Vieta gan ir iespaidīga, un tiek saukta par Antīkās Ēģiptes Siksta kapelu. Tā ir viena no vislabāk saglabājušamies kapenēm, kas gan tikusi īpaši apstrādāta, lai gleznojumi nezustu – gadu laikā mitrums un baktērijas to pamatīgi postījuši. Gleznojumos izmantoti dabīgie materiāli, un īpaša uzmanība tika pievērsta detaļām – kapenēs ir uzzīmēti tūkstošiem zvaigžņu, kā arī valdnieces sejai pievērsta īpaša uzmanība, izceļot tās acu formu, uzacis un vaigu sārtumu. Viņa tikusi uzskatīta par ārkārtīgi skaistu sievieti, saukta par skaisto kompanjoni, grācijas lēdiju, mīlestības saldumu, bet Ramzes II viņu saucis par to, kurai spīd saule.

Ekskursija uz kapenēm Luksorā

Kapenes patiesi ir iespaidīgas, taču tās ir grūti izbaudīt. Te pirmo reizi sastopamies ar ēģiptiešu muzeju, tempļu un citu vēsturisko objektu uzraugu īpatnībām. Viņi rāda it kā interesantākās vietas zīmējumos un šo to cenšas pastāstīt (lauzītā angļu valodā, pietam, bieži vien pilnīgi pretēju informāciju, nekā atrodama oficiālajos avotos), un pēc tam tiek sagaidīts baksheesh. Kukulītis. Dzeramnauda. Arī gadījumos, kad nemaz neesi vēlējies šo zemās kvalitātes improvizēto ekskursiju. Vēlāk ar šo darbības formu sastopamies visur – pie tualetēm, tempļos, kur it kā no cita stūra var redzēt Īpaši Labu Skatu, un mēģinājumi iekļūt mūsu fotogrāfijās un pēc tam par to prasīt naudu. Baksheesh ir arī iespēja fotografēt tur, kur nedrīkst (un to izprasīt mēģina pat tad, kad esam oficiāli iegādājušies fotografēšanas biļetes – 17 eur katrā no aptuveni 4-5 tempļiem, kur šādas biļetes bija nepieciešamas!) Muhameda un Ahmeda ģimene Valdnieču ielejā, un tāpat gandrīz visur citur, apmeklē labierīcības bezmaksas. No mums tiek prasīta nauda – no blakus esošā šķūņa pakaļ skrien vīrs un sauc money, money, money. Redzam kā kāds puisis pie tualetes iedot pāris mazas naudas vienības, uz ko vīrs atbild – ar to nepietiek.  Puisis atbild, ka viņam vairāk nav. Uz to vīrs saka – tad atdod man savu pildspalvu, kas tev lien laukā no kabatas! Puisis paklausa. Šis atgādina savulaik neoficiālajā Kubas ceļvedī lasīto par to, ka tūrists ir dolāru koks, kurš tiks kratīts tik ilgi, kamēr nokritīs katra pēdējā lapiņa. Arī Ēģiptē mēs esam dolāru koki. Cenas no paša sākuma tiek sauktas reiz 2. Limonādi mums cenšas nopārdot par 5 eur! Vēlāk no Muhameda uzzinām, ka katru reizi, kad kaut kur braucām ar uz ielas noķertu taksometru, no mūsu grupas gribēja prasīt lielāku naudu, jo te taču ir ārzemnieki! Visiem esot teikts, ka mēs esam viena liela ģimene, un esam ar viņiem precēti. Šādās situācijās tad liekoties mierā, jo precējies ar ēģiptieti, tātad, savējais. Interesantā kārtā, vairāk dažāda veida baksheesh tiek prasīti vīriešiem, izskatās, ka patriarhālajā sabiedrībā šeit tiek uzskatīts, ka nauda ir pie vīrieša. Mazāki bērni ķeras arī pie rokām, un pa kādam pieaugušam vīrietim arī – lai gan šajā sabiedrībā noteikti nav pieņemts aiztikt sievietes, kāda cita mana ēģiptiešu kolēģe par bezgalīgo piesiešanos Kairā tirgū man saka tā – ja vīrietis pieskarsies uz ielas sievietei, būs problēma! Taču mēs esam tūristi, uz mums tas neattiecas. 

Kad apskatāmies pārējās kapenes, kas pilnībā nobāl salīdzinājumā ar Nefertari kapenēm, dodamies atpakaļ uz mūsu busu, un te uz ielas ir bars ar tirgotājiem, kas nekādīgi neliekas mierā. Tūristu šodien te ir maz, un viņi izmanto katru iespēju. Pavadot 10 dienas Ēģipte, visi sarunas uzsākšanas mēģinājumi ietilpst kādā no šīm grupām:

  • “hei, vai tā ir tava karaliene tev blakus?”
  • “tu izskaties pēc ēģiptieša!”
  • “привет, друг! по русски? Polska?”
  • Pavisam tiešais “kā es varu tevi atbrīvot no tavas naudas?”.
  • Kā arī mūsu ēģiptiešiem tiek arābu valodā adresēts “hei, es tevi atceros no skolas!”. 

Tie visi ir mēģinājumi uzsākt sarunu. Lai mēs atbildam, ka neesam ēģiptieši vai no kurienes esam. Tā vietā mēs neiesaistāmies nekādās sarunās, neatbildam neko citu kā tikai “shukran, la” vai angļu valodā “thank you, no”. Un galvenais, neskatāmies acīs. Saulesbrillēs ejošajiem piesienas mazāk, jo nevar redzēt, kur skaties un vai pievērs uzmanību precei. 

Memnona kolosi

Pēc kapeņu apskates piestājam pie Memnona kolosiem, celtiem 1350 g.p.m.ē. Sākam pierast, ka katrā ceļmalā pie krūmiem šeit ir tempļi un statujas, kas ir vairāk nekā 3000 gadus vecas. Viss, kas ir celts pēdējos divos gadu tūkstošos sāk šķist kā ļoti jauns un vairs ne tik interesants. Kolosi ir viss, kas palicis pāri no kādreiz iespaidīgā tempļa. Drīz vien pēc tā celtniecības, ap 1200 g.p.m.ē, spēcīga zemestrīce nopostījusi templi un tikai kolosi palika no tās pāri, un 27 g.p.m.ē vēl viena spēcīga zemestrīce būtiski postījusi atlikušo, ko pēc tam romieši centušies atjaunot. Pirmā zemestrīce zemē pavērusi iespaidīgas plaisas, kur sakritušas skulptūras, un daudzas no tām tagad ir atrastas, ideālā stāvoklī. Pēc otrās zemestrīces, vienā no kolosiem parādījusies plaisa, pēc kā parasti februārī un martā, ap saullēktu, no kolosiem bija dzirdama skaņa, kas radījusi pamatu mītam par skanošo jeb dziedošo Memnonu, kam bija orākula spējas un liela veiksme tiem, kas dzirdēja šo skaņu. Šis mīts izplatījās tālu ārpus reģiona un pat vairāki romiešu imperatori apmeklēja šo vietu. Kāpēc šis troksnis radās, nav zināms, tiek pieņemts, ka, iespējams, tā veidojās no rasas iztvaikošanas no porainā smilšakmens. Skaņa vairs netika dzirdēta pēc tā kā daļu kolosa mēģināts atjaunot.

Memnona kolosi

Kamēr mēs apskatām kolosus, Ahmeda ģimene jau ietur kafijas pauzi – precīzāk – sulas pauzi. Pāri ielai esošajā kafejnīcā dzerot cukurniedru sulu. Mēs arī pagaršojam, taču tā garšo pārāk zālaini mūsu gaumei, ne tik saldi, kā citur provētā. Starp citu, šis reģions ir viens no galvenajiem cukurniedru ražotājiem visā Ēģiptē!

Svarīgākā apskates vieta Luksorā – Karnakas tempļi un Luksoras templis

Nākamā pietura ir Karnakas tempļu komplekss, kas paliek atmiņā uz visu ceļojuma laiku. Tas ir otrs lielākais tempļu komplekss (un tieši komplekss, ne atsevišķs templis), pēc Angkorvata Kambodžā. Ēģiptē šī ir otra apmeklētākā vieta pēc Gizas piramīdām. Interesanti arī tas, ka aptuveni trīsdesmit faraoni piedalījušies tā celtniecībā, gadu laikā dažas no struktūrām nojaucot, atjaunojot un ceļot jaunas. To sākts celt aptuveni 4000 gadus atpakaļ, un celtniecība turpinājusies 2000 gadu garumā. Tempļa iespaidīgākā daļa ir 134 kolonnu Hypostle zāle, kur savulaik kolonnas bijušas krāsainas (aizvien dažām no tām ir saglabājušās krāsu paliekas augšpusē). Ar lielu interesi vēlāk apskatam tempļa atveidojumus internetā, kas to parāda kādreizējā izskatā. 

Tālāk mūsu ceļš ved uz Luksoras templi, kas piedzīvojis Aleksandra Lielā “pievienošanu” tempļa daļām, kad viņš iekaroja Ēģipti, tad dažām sienām uzzīmētas kristietībai raksturīgās ainas un templis pārtapis par baznīcu, gan pakāpenisku pazušanu Nīlas dūņās, jo pavasara plūdu laikā nav ticis attīrīts, un visbeidzot daļu tā neaprakto sienu izmantošanu vispirms kapeņu un tad mošejas celtniecībā. Kopš uz Nīlas ir uzcelti vairāki dambji, dūņas līdz šejienei vairs netiek, taču zeme aizvien tiek uzskatīta par vienu no auglīgākajām pasaulē, lai gan vēlāk kāds cits gids mums saka – tagad jau izmanto mākslīgos mēslojumus.

Ekskursija pa Luksoru

Karnakā atgriežamies vakarā vēlreiz – šeit notiek gaismas šovs, tiek izgaismotas būves un stāsta par tā vēsturi un svētku norisi, kas te svinēta. Ar interesi vērojam to citā gaismā, dzirdot vēlreiz stāstus, ko pastāstījis gids – par Hatšepsutas iemūrēto obelisku un varenākās sievietes faraones valdīšanas laiku. Jo vairāk klausāmies, ko stāsta gids un lasām paši pa ceļam uz tempļiem, jo vairāk apjūkam – viena dievība, otra, tad atkal kaut kas pretējs tam, ko stāsta gids (viena no viņa pērlēm ekskursijās ir, ka jau 5000 gadus atpakaļ faraoni ir pielūguši Allāhu). 

Pēc gaismas šova esam ļoti izsalkuši un pirms iet gulēt aizbraucam uz restorānu Sofra – ārkārtīgi garšīgs ēdiens!

Šīs tūres ir īpaši populāras izbraucienos no Hurgadas, iespējams ieplānot kā vienas dienas ekskursiju uz Luksoru un redzēt galvenās apskates vietas.

2.diena – izbrauciens ar gaisa balonu Luksorā, Valdnieku ieleja, Hatšepsutas templis, uzkāpšana uz kuģīša

Luksora no augšas – lidojums ar gaisa balonu

Nākamais rīts mums sākas agri. Tik agri, ka pārskatot uz kuģīša uzņemtās fotogrāfijas ar nogurušajām sejām, nav nevienas bildes, ko izvēlēties no šīs brauciena daļas. Taču mūsu sejās parādās gaišums, līdz ar atbraukšanu uz pacelšanās laukumu. Brauksim ekskursijā ar gaisa balonu, visi mēs – pirmo reizi! Satraukums ir ne pa jokam. Pirmkārt jau, vairākas reizes tiek atkārtota drošības instrukcija, kā sēsties, kā pieturēties, kā viss notiks, un cik tas ir svarīgi. Mums paveicies – mūsu balons ir vismazākais, vien 16-vietīgs! Redzam kā ceļas gaisā 32-vietīgie un parādās asociācijas ar sardīnēm, šprotēm (kuras, starp citu, mūsu ēģiptiešiem ārkārtīgi garšo!) un mednieku desiņām maisiņā. Mums vietas arī nav diži daudz, tomēr vismaz katram ir iespēja visu redzēt. Līdz ar mums paceļas vēl ducis balonu, šķiet, esam paši pēdējie un satraucamies – vai uz saullēktu paspēsim! Paspēsim! Visi pagūst.

Redzam, kā blakus esošā kalnu grēda krāsojas sarkana, kā pie Nīlas ir dūmaka (kas gan izrādās mazāk romantiska par mums pierasto miglu – kāds vienkārši kaut ko dedzina upes krastā), un plašās cukurniedru plantācijas. Memnona kolosi, Valdnieču un Valdnieku ielejas tālumā, un vēl citi tempļi un drupas, kuras vēl pagaidām neatpazīstam. Lidojums ir skaists, liesma no balona mūs silda, jo rīts ir pavēss. Liekas tik neparasti, ka dienas vidū var būt 25, pat 28 grādi, bet no rītiem ir labi, ja 9. Mēs esam uzvilkuši visas jakas, kas ir līdzi – ēģiptieši izmanto iespēju nēsāt cepures un cimdus. Pavēsi.

Vērojam kā Nīla ir patiesi dzīvības artērija apkārtnē – zaļums ir tikai tai blakus, un tikai kur ir apūdeņošana. Tālāk – pilnīgs sausums, akmeņi. Tur sēžas pārējie baloni. Mēs vēl nesēžamies, bet tad mūsu pilots sāk laisties zemāk un skatīties uz apakšā esošajiem laukiem. “Pārāk slapjš”, viņš beidzot nosaka. Hmmm. Bet visi pārējie baloni nolaidās tālāk, sausajā daļā? Izrādās, mainījies vējš. Beigu beigās tiekam pie “mīkstās nosēšanās”, groza apakša bremzējas pret cukurniedrēm un mēs nosēžamies krietni dubļainā laukā, uz dīgstošajiem kviešiem. No balona izkāpt nedrīkst – jo tas var atkal pacelties svara izmaiņu dēļ. Gaidām, kad mums atbrauks pakaļ darbinieki. Pirmie gan atjāj bērni uz ēzeļiem, un ataust kāda cita ēģiptiešu kolēģa stāstītais par bērnību Ēģiptē – šāds ēzelis bija viņa vienīgais transporta līdzeklis, lai tiktu uz skolu. Tālāk parādās kazu un aitu gani. Bērni skraida apkārt balonam. Mēs gaidām. Drīz atbrauc vesela piekabe darbinieku, kas balonu novāc. Un tad sākas diedelēšana – bērni mums ķeras pie drēbēm, kliedz pakaļ 1 pound, 1 pound! Sit pie busiņa logiem. Kad izbraucam no pilsētas, redzam kā citi bērni dodas uz skolu. Rodas jautājumi par tiem bērniem, kurus satikām laukā.

Izbrauciens ar gaisa balonu Luksorā

Valdnieku ieleja

Ir laiks apskatīties vienu no slavenākajām vietām, Valdnieku ieleju, kurā aptuveni 500 gadus ir apglabāti faraoni. Šo vietu iespējams apmeklēt arī ekskursijās no Hurgadas.  Gandrīz visas kapenes ir laika gaitā aplaupītas, taču Tutanhamona kapenes tika atrastas jau mūsdienās, tāpēc to saturs bijis īpaši vērtīgs zinātniekiem, lai izprastu tā laika paražas. Ir zināmas 63 apbedījuma vietas, liela daļa ir faraoniem, bet arī citiem augstdzimušiem. Zinātnieki spekulē, ka, visdrīzākais, vēl tiks atklātas vairākas mazas kapenes, un, iespējams, arī kādas no lielajām – jo Tutmosa II un Ramzesa VIII kapeņu atrašanās vietas nav zināmas. To skaits esot noteikti “vairāk nekā dažas”.

No visa kapenēs redzētā, visvairāk paliek dievietes Nwt attēlojums – vienās no kapenēm ir labi saglabājušies griestu zīmējumi, kur viņa vakarā apēd sauli, tad ta ceļo caur viņas ķermeni, un no rīta viņa piedzemdē sauli no jauna. Jau iepriekšējā Ēģiptes apmeklējuma laikā, Ēģiptes muzejā Kairā palicis prātā viņas attēlojums un viena no sarkofāgiem, un šī ceļojuma laikā bieži redzu fantastiskus viņas attēlojumus kapenēs – jo tieši viņa esot bijusi dieviete, kas pasargā mirušos, kad tie ienāk pēcdzīvē.

Šobrīd 18 no kapenēm ir atvērtas tūristiem, taču ne vienlaicīgi – biļete ļauj apmeklēt 3 kapenes, un par Tutanhamona kapenēm jāmaksā atsevišķi. Šeit mums sanāk neliela saķeršanās ar gidu, jo sākumā runājam, ka apskatīsimies trīs kapenes, bet kad mūsu ēģiptiešu draugi izvēlas apmeklēt arī Tutanhamona kapenes, gids saka, ka tad kopā tikai trīs, un turpina mūs steidzināt, atsaucoties uz to, ka kuģim jābrauc konkrētā laikā, slūžas būšot ciet, nūbiešu priekšnesums esot tieši mums sarunāts un ko tik vēl ne. Vēlāk izrādās, ka tā nav patiesība – jo nūbieši un slūžas ir tikai nākamajā dienā, un nākamajā galamērķī esam jau krietni pirms paredzētā laika. Vēlāk sarunās ar ar Ahmedu un Muhamedu spriežam, ka diemžēl šis cilvēks nav sava darba entuziasts…

Hatšepsutas templis

Mūsu nākamā steidzīgā pietura ir Hatšepsutas templis, kas tapis par godu zināmākajai sievietei faraonei. Lai arī pirms un pēc viņas ir bijušas citas valdnieces, tomēr viņa bija zināmākā un ar vislielāko ietekmi. Viņa sāka savu valdīšanu kā Tutmosa II sieva un māsa, viņa esot sagrābusi faraona titulu ar varu, kad pienācis viņas padēla Tutmosa III valdīšanas laiks, kas vēlāk noveda pie viņas vārda un attēla dzēšanas no viņas tempļiem. Interesanti, ka viņa ģērbās kā vīrietis un pat nēsāja pieliktu bārdu, taču tempļos ir attēlota gan kā vīrietis, gan kā sieviete.

Hatšepsutas templis Luksorā

 

Kruīza kuģis braucienam pa Nīlu

Ir beidzot pienācis laiks doties uz kuģi! Ir mazliet satraukums. Ja nu šūpos? Kāda būs dzīvošana? Taču Dahabiya Amirat pārspēj visas mūsu cerības – mums ir izcilas kajītes, katrā ir logs un atsevišķa vannasistaba ar vannu! Par to vislielākais prieks, jo iepriekšējā pieredze ar visādiem maziem kuģīšiem bijusi tāda, ka, ja uzkāpjot uz klāja nebija slikti, tad vannasistabā varēja palikt slikti. Padomāts par pilnīgi visu – mīksti dvieļi, rozetes, fēns, vannas piederumi. Turpmāk, mūs katru dienu uz klāja sagaida ar dvielīšiem roku noslaucīšanai un svaigu citronu limonādi. Laiks uz klāja paiet kā paradīzē – lai brauciens būtu klusāks, mūs ar trosi velk cits kuģis, ko darbina motors. Buras tiek atvērtas tikai vienu dienu, kad ir patiesi vējains.

Labākie kruīzi pasaulē

Brokastis un pusdienas ir uz klāja, pie skaisti servēta galda, un ar tik garšīgiem ēdieniem, ka mūsu ēģiptiešu ģimenes nespēj atcerēties, kad pēdējoreiz ēduši tik labus ēģiptiešu virtuves meistardarbus! Uz kuģa pavadītais laiks paliek atmiņā kā vismierīgākais un vispatīkamākais visā ceļojumā – gar acīm lēni ņirb palmas, mums blakus esošās laivas, kur zvejnieki ar mietiem sit pa ūdeni, lai iebaidītu tīklos zivis, krastos skraida bērni, sēž putni un ganās govis. Riet saule, un skan vakaru lūgšanas no mošejām. Ir laiks palasīt, parunāties un uzspēlēt spēles. Ziemassvētkos mums pat tiek pagatavota īpaša svētku maltīte, un galds ir dekorēts ar plastmasas “koka” bluķi un svecītēm, bet telpā izvietotas nelielas dekoratīvas grīdas slotas ar bantītēm, kāda tur bijusi ideja, tā arī nesaprotam.

Katrās vakariņās ir salāti, zupa, otrais un deserts. Ziemassvētku dienā pusdienās uz klāja ir sarkanas buru laivas formas salvetes un kuģis ir izdekorēts par godu Ziemassvētkiem. Vēlāk smejamies ar Ahmedu, ka nākamajā ceļojumā uz Ēģipti vienkārši jābrauc ar kuģīti, bez tempļu apskates! Jo kā tikko vēlāk nokāpjam uz klāja, sākas dažādas problēmas – pēdējā nakts Asuānā ir izteikti sliktā viesnīcā, ir problēmas ar ēdienu un dažādas citas sīkas ķibeles. Laiks uz kuģa paliek atmiņā kā īsta atpūta! Tiekam arī līdz slavenajām Esnas slūžām, kas ļauj pārbraukt pāri dambim, un arī nūbiešu priekšnesums mums neiet secen – tas gan izrādās ir tikai tāpēc, ka ēģiptieši uzstājuši – oriģinālajā kruīzā tāds bijis paredzēts.

Kā jau minēju, kruīzus var rezervēt gan lapās kā Booking.com, gan arī pie citiem pārstāvjiem kā piemēram Get Your Guide.

3.diena – Edfu templis, nūbiešu uzstāšanās un ēģiptiešu ūdenspīpe

Edfu templis

Mūsu pirmā pietura pēc uzkāpšanas uz kuģa ir Edfu templis, viens no vislabāk saglabājušamajies tempļiem reģionā. Tas ir jaunāks par pārējiem, pabeigts 57. g.p.m.ē un atspoguļo dzīvi reģionā Hellēnisma laikmetā. Interesanti, ka uz tā sienām ir aprakstīta parfīmu esences iegūšanas recepte, un mūsu gids apgalvo – pirmo to ieraudzījuši franči, kas ir iemesls viņu dominancei parfīmu tirgū šodien.

Kas pievērš uzmanību ir mazie skrāpējumi pie attēliem uz sienām – izrādās, šos zīmējumus savulaik rotājušas zelta plāksnītes, kuras vēlāk noskrāpētas nost. Bet pašā templī cilvēki ir dzīvojuši, kā rezultātā dedzinot ugunskurus ir pilnībā nokvēpināti tempļa griesti. Akmens krāsa arī mainoties gaisa piesārņojuma dēļ, kas ir visapkārt.

Nūbiešu uzstāšanās

Šajā vakarā mums paredzēta nūbiešu uzstāšanās – mūs vairāk nekā stundu izklaidē dziedošu un dejojošu vīru grupa, gan paskatāmies šovu, gan izdejojamies paši, vakars paiet nemanot! Sākotnēji paredzēts, ka pietauvojamies krastā kādā klusā vietā, taču mūsu draugiem nepatīk šis “nekurienes vidus”, un palūdz, lai braucam uz Komombo uzreiz. Tur vakarā vīri dodas uz ūdenspīpju kafejnīcu, kas tiek paturēta vaļā tikai tāpēc, ka tur esam mēs. Citu cilvēku šeit nav vispār. Rosība sākas tikai no rīta, kad te ir pietauvojušies vēl vairāki kuģi.

Nūbiešu priekšnesumi

4.diena – Komombo un Philae tempļi, nūbiešu ciemats

Komombo templis

Nākamajā dienā piestājam pie Komombo tempļa, kas ir pilnīgs pretstats – krokodilu dievam Sobekam un piekūna formas dievam Horam celtā tempļa bloki izmantoti cukurniedru pārstrādes rūpnīcas celtniecībai, un ja Edfu ir viens no vislabāk saglabājušamies tempļiem, tad šis diemžēl ir ļoti cietis. Templis ir unikāls, jo tas vienlaikus celts diviem dieviem, un tas ir perfekti simetrisks. Tas savulaik izmantots arī kā dziednīca, jo uz sienām attēlotajos zīmējumos ir ķirurģiskie instrumenti.

Philae templis

Kad pietuvojamies mūsu galamērķim, Asuānai, pirmā apskates vieta ir Philae templis. Šis templis ir unikāls ar to, ka dambja celtniecības dēļ tas tika appludināts. Tas bija gandrīz pilnībā neskarts līdz mūsdienām, taču ūdens dēļ tika noskaloti krāsojumi un gravējumi tā sienās, un ar UNESCO iesaisti 1960.gadā tika pieņemts lēmums templi pārcelt. Vispirms ap to tika uzcelts atsevišķs dambis un templi divus gadus žāvēja, tad sadalīja aptuveni 40 000 gabalos un pārcēla uz blakus esošo salu, kur tas atrodas aizvien.

Šis ir viens no pēdējiem tempļiem, ko apskatām brauciena laikā, un šajā brīdī jau sāk šķist – nu jā, vēl viens templis, un? Patiesību sakot, tas palicis atmiņā visvairāk ar tempļa teritorijā satikto kaķu vīru – kurš mūsu klātbūtnē sāk barot kaķus. Izrādās, viņš tā dara jau gadiem – par katru kaķīti mums pastāsta, un no pusstundas, kas mums atvēlēta individuālai tempļa apskatei, desmit minūtes iztērējam kaķīšiem. Jā, laika būtu gribējies vairāk, bet gids turpina dzīt tālāk. Ātrāk, ātrāk, mums nav laika. Kaut patiesībā īpašas steigas nemaz nav, jo šajā dienā izņemot lielo dambi, nekas cits mums vairs nav paredzēts.

Kaķu barotājs Ēģiptē

Drošība Ēģiptē un Nīlas dambji

Kad braucam prom no salas, vērojam citus tūristus no lielajiem kruīziem – ik pa brīdim redzam amerikāņu grupas, kurai katrai ir savs apsargs ar automātu. “Vai tur ir droši?” ir jautājums, ko bieži saņemam no paziņām, kamēr esam Ēģiptē. Kopš 2011.gada revolūcijas tūristu skaits reģionā ir būtiski samazinājies. Tagad tas pakāpeniski palielinās, taču aizvien nav vēl iepriekšējā līmenī, un tas tiek norādīts kā viens no šķēršļiem tempļu un kapeņu atjaunošanai – no tūristiem iekasētā ieejas maksa tiek ieguldīta tempļos. Uz jautājumu par to vai ir droši, mūsu ēģiptieši saka, ka ir. Ka tagad ir laiks, kad Ēģiptē ir droši un arī lēti. Tomēr lasot brīdinājumus Ārlietu Ministrijas mājaslapā, īpaši silti ap sirdi nepaliek: “Ministrija aicina izvairīties no individuālas ceļošanas pa sauszemi visā valsts teritorijā, jo īpaši no došanās uz attāliem apgabaliem Sahāras tuksnesī. Drošības situācija dažādos Ēģiptes reģionos ir atšķirīga, valstī pastāv terorisma draudi.

To, ka zināmi draudi pastāv, noteikti var spriest kaut vai pēc tā, ka izbraucot no pilsētas ir pārbaudes vietas. Pie objektiem ir sargi ar automātiem, skeneri viesnīcās, dzelzceļa stacijās un visos objektos. Dokumentu pārbaudes (kur gan ieraugot mūsu divas eiropiešu pases līdz ar pārējiem ēģiptiešiem, sargi mulst, mūsu pases neskatās un laiž visu grupu tālāk). Arī lai uzbrauktu uz Augstā dambja, ir pārbaudes. Stāstot par to, gids ļoti uzmanīgi lavierē par tēmu, ka šī dambja celšanas rezultātā ir appludināti vairāk nekā 20 pasaulei nozīmīgi vēsturiskie ēģiptiešu tempļi. “Celtniecības brīdī tas nodrošināja vairāk nekā 100% no nepieciešamās elektroenerģijas Ēģiptei” un “tagad mēs varam kontrolēt ūdens plūsmu Nīlā, kā mums nepieciešams!”. Nīlas ūdens ir politiski ļoti sensitīvs jautājums, īpaši tagad, kad Etiopija ceļ jaunu dambi, kas ietekmēs Ēģipti un Sudānu. Ēģipte uzskata, ka rezervuāra piepildīšana notiks pārāk ātri – vien sešos gados, un piedāvā to pildīt desmit gados. Vēsturiski, tiesības uz Nīlas ūdeni pieder Ēģiptei un Sudānai, taču tagad Etiopija iebilst pret gadu desmitiem vecu deklarāciju, īpaši ņemot vērā, ka tai ir milzīgs elektroenerģijas trūkums un 65% tās iedzīvotāju nav pieslēguma elektrotīkliem. Savukārt Ēģiptes pusē, kur vien 7% valsts teritorijas ir apdzīvoti, ap Nīlu un vēl dažos atsevišķos punktos, šis ir būtisks jautājums. 

Pagaidām mēs varam vērot tikai Ēģiptes pusē esošo dambi – tā runā, ka tam otrā pusē esot sešmetrīgi krokodili un izcili tīrs ūdens – jo apkārtnē nedzīvo cilvēki. Mūsu brauciena laikā vērojam krastos plastmasas pudeles, izlietotas autiņbiksītes un citus labumus, kas upē peld cilvēku rīcības dēļ. Diemžēl daudz kas ar aci nemaz nav saskatāms – mēslojums un citi ķīmiskie piesārņojumi no rūpniecības. 

Nūbiešu ciemats, hennas zīmējumi un krokodili

Arī Ēģiptes dambju celtniecības laikā radās sarežģījumi – nūbiešu ciltis, kas bija spiestas pārcelties citur, aizvien nav apmierinātas ar zemēm, kas tām piešķirtas, un vēlētos atgriezties savās īstajās mājās. Mēs apmeklējam divus jaunos nūbiešu ciematus – viens no tiem ir vairāk tā kā tūristiem domāts, ar atvērtajām nūbiešu mājām, kur iegriezties tūristam uz hennas zīmējumu, tasīti piparmētru tējas un krokodila paglaudīšanu. Nūbieši tos, un bruņurupučus, audzē, lai izklaidētu tūristus. Mūsu ēģiptieši ar tiem bildējas, bet mēs atsakāmies. Krokodils ar bantīti ap žokļiem noteikti nav objekts, ar kuru mēs personīgi vēlamies fotogrāfiju.

Nūbiešu princese

Arī ar hennu nav tik vienkārši – tūrisma ceļvežos iesaka kategoriski nepiekrist zīmējumiem ar melno hennu, jo tai piejauktas citas ķimikālijas, kas var izraisīt pat nāvējošas alerģiskas reakcijas. Tā mēs pieklājīgi atsakāmies no zīmējumiem un vērojam mūsu draugu zīmējumus – tradicionālos ēģiptiešu simbolus, ziedus un citus ķiņķēziņus, kas parādās uz pirkstiem, delmiem un pleciem. Vēlāk astītē ejam tiem līdzi uz tirgu. Skaitās, ka ciematā varot nopirkt ar rokām darinātos nūbiešu rokdarbus, taču mūsu novērojumi gan liecina, ka tieši tādi paši nūbiešu krekliņi bija katrā suvenīru tirgū pa ceļam. Varbūt kādi ļoti ražīgi rokdarbnieki?

Ekskursiju atsauksmes Ēģiptē

Otrs nūbiešu ciemats ir daudz autentiskāks un mazliet arī bailīgāks. Pa ceļam veikaliņā ledusskapis ir aizslēgts ar piekaramo atslēgu, ķēdi un vēl stieni. Ielu malās ir milzīgs atkritumu daudzums. Mājas ir nolaistas un, lai arī zīmējumi uz to sienām ir skaisti, šī nav vieta, kur mēs gribētu palikt pa nakti. Pa ceļam gan satiekam amerikāņu tūristus, kas nolēmuši darīt tieši tā. Iespējams, viņu pieredze Asuānā beigu beigās izrādījās daudz labāka nekā mūsu pieczvaigžņu viesnīca, kas bija kā no briesmīgāko viesnīcu izlases internetā. Iemesls it kā esot tāds, ka viesnīcas tikai nesen sākušas atkal vērties vaļā pēc revolūcijas. Tūrismam šis ir bijis ļoti sarežģīts posms.

Burāšana pa Nīlu

5.diena – Abu Simbel templis

Abu Simbel tempļi tuksnesī

Ir pienācis laiks pēdējai lielajai ekskursijai mūsu kruīza laikā. Četras stundas garš brauciens ar privāto mikriņu ar gidu, tikpat atpakaļ, lai pavadītu stundu pie tempļiem, kas atrodas vien 40 km attālumā no Sudānas robežas, pa ceļam redzot mirāžas tuksnesī, Emirātu šeiha dāvinātu apūdeņošanas kanālu sistēmu, kā arī spoku pilsētu, kurā nūbieši negrib dzīvot. 

Alīna Andrušaite tuksnesī

Pa ceļam tuksnesī piestājam kādā kafejnīcā, apēdam mūsu brokastu kastītes no kuģīša. Šī viennozīmīgi ir labākā brokastu kastīte, kas jebkad ēsta! Pie reizes arī sabildējamies tuksnesī un apmeklējam labierīcības. Nav daudz citu vietu pa ceļam, kur to izdarīt. Ir arī jauki izlocīt kājas, jo mikriņš galīgi nav ērts garāka auguma cilvēkiem.

Šoreiz mums ir jauns gids – jauna sieviete, kas lielāko daļu stāstījuma vada arābu valodā, taču tas, ko izdodas no viņas izvilkt angliski, iedvesmo. Abu Simbel ir divu tempļu komplekss par kuriem man pajautāta pilnīgi ikviens cits ēģiptietis, kuram minēju, ka došos Nīlas kruīzā.

Tie ir viens no slavenākajiem tempļiem Ēģiptē arī tā īpašās vēstures dēļ – tāpat kā Philae templis, tas pārcelts uz jaunu mājvietu. Sešdesmitajos gados pēc augstā dambja celtniecības, Abu Simbel tempļu kompleksa pārcelšana kļuva par vienu no lielākajiem izaicinājumiem mūsdienu arheologiem un inženieriem. Tolaik projekts izmaksāja ap 40 miljoniem dolāru (šodienas cenās tas būtu ap 300 miljoniem), un tagad Ramzesa II un Nefertari tempļi atrodas 65 m augstāk no oriģinālās to atrašanās vietas. Tas ietekmējis arī kādu no tempļa īpašajiem akcentiem – divas dienas gadā saule tiešā veidā apspīd trīs no četrām skulptūrām tā dziļumā – bet nekad neapspīd ceturto, kas ir tumsas dievs. Tagad ir notikusi šo dienu nobīde par precīzi vienu dienu – un svētki notiek 22.februārī. Kādreiz tika spekulēts, ka, iespējams, šī bija faraona kronēšanas diena, vai dzimšanas diena, taču tagad tiek runāts par pavasara un jaunās ražas svinēšanu šajā laikā. Viens gan – 3 tūkstošu laikā dažādu Zemes ass izmaiņu rezultātā, iespējams, sākotnējais datums ir bijis cits.

Abu Simbel atsauksmes

Šo abu tempļu komplekss paliek atmiņā kā īpaši iespaidīgs – un liela pateicība arī gidei, kas jau laicīgi izstāsta par svarīgākajiem zīmējumiem – kur Ramzess II Nefrerati dāvina lotosus, vai par pie ieejas redzamajiem kolosiem, kuros Ramzess II attēlots dažādos vecumos un kur otro, salauzto kolosu varēja atjaunot pārcelšanas procesā, bet to nolemts nedarīt, lai neradītu mākslīgu izskatu templim. 

Vēsturiskas ekskursijas Ēģiptē

6.diena – botāniskais dārzs, tirgus un izbrauciens ar visa veida kuģiem

Pēdējā diena – kopsavilkums

Mūsu pēdējā pēcpusdiena Asuānā paiet staigājot par Asuānas tirgu, apskatot botānisko dārzu (uz kuru un no kura braucam ar dažāda veida kuģiem) un vērojot milzīgo 70.-to gadu auto kolekciju, kas ir šajā pilsētā. Mazās kafejnīcas, kur iedzert aukstu hibiskusa dzērienu (un pēc tam iet uz tualeti picērijā – jo kafejnīcās ir tikai pisuāri!), cietās dateles no tirgus un taksisti, kas, atšķirībā no citām vietām Ēģiptē, ir iemācījušies izrunāt taksometru kā “taxi” nevis “tax”. Kāpjam iekšā vilcienā uz Kairu un grimstam pārdomās par redzēto. Daudzi tempļi redzēti. Dzirdētas leģendas. Tagad, liekas, ir mājasdarbs. Izlasīt vairāk par redzēto, uzzināt par detaļām. Noskatīties dokumentālās filmas. Un, galvenais, atcerēties lielisko mazo kuģīti, kas mums bija Ziemassvētku brīnuma vietā.

Par mūsu braucienu daudzi saka, ka pēc fotogrāfijām liekas kā no Agatas Kristi romāniem, ka šim braucienam ir bijis īpašs šarms. Nevaru nepiekrist! Šādā ceļojumā var doties gan nedaudz “sterilākā” variantā, braucot tikai tur, kur ved grupu, gan arī paņemt klāt papildus ekskursijas un apskatīties kaut ko vēl. Brauciens ar vilcienu ir piedzīvojums. Un īpašs piedzīvojums ir braukt kopā ar ēģiptiešiem – mani draugi katrs dzīvo citā pasaules malā, taču ar spēcīgām saknēm Ēģiptē, un caur viņu acīm es šo braucienu redzu daudz spilgtāk nekā to varētu redzēt tikai kopā ar gidu.

Līdzīgi raksti:

Abu Dabī pavasarī

Pirmais ceļojums uz Dubaiju

Kataras galvaspilsēta Doha un tuksnesis


Pievienot komentāru