Igvasu ūdenskritums no Argentīnas un Brazīlijas puses

Igvasu ūdenskritums tiek uzskatīts par vienu no skaistākajām vietām pasaulē, kura noteikti vismaz vienreiz dzīvē jāapmeklē katram! Tas atrodas uz Argentīnas un Brazīlijas robežas, tās ir 275 neparasti skaistas un spēcīgas kaskādes, kas veido lielāko ūdenskritumu sistēmu pasaulē.”Igvasu” tulkojumā no guarani valodas nozīmē “lielais ūdens”, un ūdens te patiesi ir liels. Eleanora Rūzvelta savulaik, pirmoreiz ieraugot Igvasu ūdenskritumu, esot teikusi “nabaga Niagāra…”. Un tā arī ir, jo salīdzinot ar šo ūdenskritumu, Niagāra liekas maza.

Apmeklēt ūdenskritumu var gan no Argentīnas, gan Brazīlijas puses, bet vislabāk to izdarīt no abām – Latvijas pilsoņiem nav nepieciešama vīza nevienai no valstīm un mēs ceļojuma laikā šo robežu šķērsojam divas reizes turp, un divas atpakaļ!

Brauciens uz Igvasu ūdenskritumu ir daļa no mūsu “Argentīnas pavasaris” tūres kopā ar latviešu dabas entuziastu braucienu, ko organizē “Dabas tūres” – šajā ceļojumā mēs ne tikai apskatām slaveno ūdenskritumu, bet arī uzzinām daudz vairāk par tur dzīvojošajiem dzīvniekiem. Abās pusēs ūdenskritumam ir dabas parki, kuros dzīvo neparasti dzīvnieki, un ceļojot ar mazu grupu un īpašu dabas gidu, mēs viennozīmīgi iegūstam no šī brauciena vairāk kā tikai iespēju redzēt ūdenskritumu.

Pārējie Argentīnas raksti sērijā:

Patagonijas dienvidi – varenie ledāji

Patagonijas ziemeļi – vaļu un pingvīnu kolonijas apskate

Ibera mitrāji – putnu vērošanas paradīze

Buenosairesa 3 dienās

Argentīnas – Brazīlijas robežas šķērsošana un Puerto Iguacu

Tā kā braucam no Argentīnas puses, viesojoties Misiones provinces jezuītu misijā, tad mūsu pirmā pietura ir Puerto Iguacu pilsēta. Te mēs ierodamies ap pusdienlaiku, nometam mantas viesnīcā Pirayu Lodge Resort un tai pretī esošajā kafejnīcā ieturam pusdienas – šeit ēdamais ir uz svara.

Pilsēta atrodas trīs valstu krustpunktā, un skatu laukumā var redzēt pretējās puses esošās Brazīlijas un Paragvajas skatu laukumus. Mums būtu gribējies ātri, ātri aiziet arī līdz Paragvajai, kaut vai lai tikai atzīmētos, ka esam bijuši, bet Dankans saka, ka tas neesot īpaši droši un patiesībā, laika arī nemaz nav, ja tikai pa nakti. Izrādās, šajā reģionā ir īpaši liela nelegālā migrācija – lielākā daļa darba vietu ir šeit, Argentīnas pusē, jo te ir viens no nozīmīgākajiem tūrisma objektiem Dienvidamerikā un daudzi paragvajieši katru dienu (!) nelegāli šķērso upi, lai nokļūtu darbā Argentīnā, bet vakarā brauc atpakaļ. Brīžiem varas iestādes sasparojas un aptur migrantus, bet tas parasti esot reti, un tā runā, ka reģionam tas pat esot izdevīgi – paragvajiešu darba spēks ir lētāk.

Mums brauciens sākas ar Brazīlijas robežas šķērsošanu. Mēs pārbraucam tiltam pāri robežas upei, un jāsāk pierast, ka “gracias” vietā tagad jāsaka “obrigado” – jo esam Brazīlijā, un šeit runā portugāļu, ne spāņu valodā. Tā kā mums ir līdzi Dankans un vēl viena vietējā gide, process norit ļoti ātri –  mūsu pases paņem, bet mēs tikmēr sēžam autobusā, nav pat jāiet nekur atrādīties. Kamēr gaidām uz robežas, vērojam daudzos satiksmes autobusus, kas piestāj pie robežas, cilvēki izkāpj laukā un dodas uz pasu pārbaudi, un tad sakāpj autobusā atpakaļ. Pa radio skan dziesmas spāņu valodā līdz pēkšņi sadzirdu pazīstamus vārdus – tā ir ukraiņu grupas KAZKA dziesma. Neticami, to dzirdēt šādā vietā! Drīz vien saņemam savas pases un braucam uz Brazīliju. pie jauna zīmoga pasē un drīz vien varam būt ceļā.

Igvasu ūdenskritums un nacionālais parks

Abās valstu pusēs ūdenskrituma teritorija ir nacionālais parks, un šeit dzīvo daudz aizsargājamu dzīvnieku. Ūdenskritumus var aplūkot no abām pusēm, gan dodoties pārgājienu takās, gan piebraucot ar laivu, gan arī no Brazīlijas puses atlidojot ar helikopteri. Argentīnieši, savukārt, uzskata, ka helikopteri rada pārāk lielu traucēkli dzīvajai dabai un tāpēc nepieļauj šādas ekskursijas savā pusē. Cenas tādam lidojumam arī nav lētas, mums uz vietas tiek minēti aptuveni 400 dolāri no personas (salīdzinājumā Lielo Kanjonu vai Ņujorku var apskatīties par aptuveni 200 dolāriem no gaisa).

Mēs ieejam parkā un pirmais uzdevums ir iekāpt autobusā, kas mūs aizvedīs līdz ūdenskritumiem. Te mēs satiekam kādu zviedru meiteni, kas stāsta, ka vakarā dosies uz Paragvaju pirkt lētu iPhone un salīdzinām ceļojumu piezīmes par Argentīnu tik tālu. Neparastā kārtā, šo pašu meiteni mēs satiekam nākamajā dienā, bet jau Argentīnas pusē pie ūdenskritumiem! Pasaule tomēr ir ļoti maza.

Pirmais skats uz ūdenskritumu ir iespaidīgs. Lai arī diena ir nomākusies, skats ir tā vērts. Šoreiz, ja mums nebūtu līdzi mūsu putnu gidi Dankans un Ilze, mēs, visdrīzākais, palaistu garām kādu ārkārtīgi interesantu putnu. Turpat kokā pie skatu punkta ieraugam tukānu! Kad mēs sākam iet pie koka un uz to skatīties, apkārtējie cilvēki arī seko mūsu piemēram un drīz zem koka stāv vesels tūristu bars. Izskatās, ka tukānam te dobumā ir ligzda, jo tas pēc brītiņa ielien iekšā, odziņas knābīti nesot, un tad izlido laukā. Te ir tukānu pāris, un vēlāk otrā kokā redzam vēl citus tukānus. Šeit dzīvojot piecas tukānu sugas, un viņus ieraudzīt ir liels retums. Vēlāk redzam tos tikai ļoti augstu kokā, un vēl vairāk novērtējam kādu brīnumu esam redzējuši burtiski pirmajās minūtēs Brazīlijā!

Lai arī ir pēcpusdiena un ir nomācies, dažviet cilvēki pulcējas diezgan lielos baros, un skatu laukumos ir grūti nofotografēties. Taču paejot tālāk pa takām, cilvēku skaits samazinās, šķiet, tie ir “piesūkušies” ar ūdenskritumu skatiem un redzot jau desmito vai divdesmito kaskādi, to vairs tik spilgti neuztver. Mēs ar interesi vērojam arī pretējās puses takas – tur mēs dosimies nākošajā dienā. Mūsu pastaiga Brazīlijas pusē noslēdzas lejā, pie lielajām kaskādēm, kur aizejot līdz galam esi pilnīgi slapjš! No ūdenskrituma nāk milzīga ūdens masa, un gaiss pilns ūdens pilienu. Taču nemaz nav auksti, jo ir silta, vasarīga diena!

Atpakaļ Argentīnā

Lai atgrieztos viesnīcā, mums atkal jāšķērso robeža, šoreiz tas aizņem mazliet vairāk laika. Vieglo automašīnu rinda stiepjas gandrīz līdz pašam tiltam, par laimi, autobusi brauc tām garām un rindā nepavadām tik daudz laika, cik sākumā likās. Stipri līst, taču, atgriežoties viesnīcā nolemjam aiziet līdz trīs valstu krustpunktam.

Vakars ir tukšs, lietus dēļ visi ir paslēpušies, un retais te šovakar iemaldās. Drīz vien iestājas tumsa, un saulrietu tā arī neesam redzējuši – debesis ir viena pelēka masa. Līst tik stipri, ka nolemjam tomēr iet paslēpties viesnīcā un pastaigāt citā dienā.

Šajā vakarā mēs paēdam vakariņas viesnīcas restorānā, kur, kā gandrīz visur citur Argentīnā,ir fantastiski steiki, bet šoreiz arī neticami garšīgs saldais ēdiens – mango un marakujas muss. Te arī turpinām ēst ļoti garšīgās siera-tapiokas bulciņas, sauktas arī par brazīļu siera maizi, kas ir tik garda, ka tapiokas milti pēc tam jāmeklē Latvijā! Ja nu sadomā tādas pagatavot, te būs recepte:

Sastavdaļas

½ glāzes olīveļļas vai sviesta

⅓ glāzes ūdens

⅓ glāzes piena

1 tējkarote sāls

2 glāzes tapiokas miltu

2 tējkarotes saspiesta ķiploka

⅔ glāzes sarīvēta Parmezāna siera

2 olas

Pagatavošana:

Uzsildīt cepeškrāsni līdz 190-200 grādiem.

Kastrolī iejauc eļļu, ūdeni, pienu un sāli, uzsilda uz lielas uguns. Kad sāk vārīties, noņem nost un iejauc iekšā tapiokas miltus un ķiplokus. Noliek “atpūsties” 10-15 minūtes.

Sakuļ olas un tās kopā ar rīvēto sieru Iejauc masā. Masa būs mazliet neviendabīga. Ar ēdamkaroti ņem mīklas pikučus ar kaudzi, veido bumbiņas un uzliek uz cepamā papīra. Cep aptuveni 15-20 minūtes. Ja bumbiņas iznāk mazliet kā gumijainas konsistences – tad ir sanācis tieši kā vajag!

Argentīnas puse Igvasu ūdenskritumam

Nākamajā dienā jau no paša rīta mums jādodas prom, vēl pirms tam pagūstam nobaudīt kārtīgas brokastis. Argentīnieši brokastīs īpaši daudz neēd, daļa tikai iedzer kafiju vai labākajā gadījumā apēd kādu maizīti ar ievārījumu, tādēļ patīkami viesnīcā beidzot apēst kaut ko pamatīgāku brokastīs!

Igvasu parkā esam uz atvēršanu. Mums pēc pusstundas ir jābūt uz ekskursiju ar laivu, lai dotos pie paša ūdenskrituma. Parasti ar šādām aktivitātēm neaizraujamies, taču šoreiz nolemjam, ka es došos pie ūdenskrituma, bet Jēkabs tikmēr pastaigās un pafotografēs.

Kad dodamies uz autobusu, kas mūs vedīs uz laivu, gide mums parāda vēl kādu putnu, kuru ir grūti ieraudzīt, ja nezini, kur tas slēpjas. Izrādās, tas ir lēļveidīgais putns, kurš pilnīgi maskējas par koka zaru! Gidi mums stāsta, ka putns esot arī diezgan… smirdīgs! Jo šādā veidā pievilinot kukaiņus, ko tas ēd. Vēlāk apskatoties dažādo lēļveidīgo putnu fotogrāfijas un noklausoties to saucienu ierakstus, tiešām var pabrīnīties, cik daudzveidīga ir daba!

Ir laiks doties uz ūdenskritumu! Vispirms visus sasēdina autobusā un izvadā nelielā ekskursijā caur džungļiem. Tad katram iedod speciālu gumijas maisu, kas atgādina kurjera somu, kur salikt savas mantas. Mans telefons skaitās ūdens noturīgs, tad nu man būs iespēja to pārbaudīt. Man līdzi ir lietusmētelītis un esmu uzvilkusi gumijas čības, bet varu uzreiz pateikt, ka ērtāk ir vienkārši doties peldkostīmā, jo slapjums ir tik liels kā ieejot dušā, un sēžot laivā uz sēdekļa ūdens tāpat ietek pilnīgi visur! Piedzīvojums gan noteikti ir tā vērts! Priecājos, ka esmu paņēmusi līdzi saulesbrilles, jo citādāk nevarētu atvērt acis nemaz! Diena gan arī ir pasakaini saulaina, un noteikti jāņem līdzi pretapdeguma krēms!

Kad atgriežamies no izbrauciena zem ūdenskrituma, atkal ātri iekožam pa tapiokas siermaizītei un ejam tālāk. Te mežā ir gan kapucīnu mērkaķīši, gan arī degunlācīšus – pēc paskata ļoti mīlīgus jenotveidīgos dzīvniekus. Taču visās parka malās ir izlikti brīdinājumi tos nekādā gadījumā neaiztikt un nebarot, kā arī neatstāt mantas bez uzraudzības, jo viņi tās pārmeklē. Izrādās, viņi ļoti stipri kož. Neskatoties uz brīdinājumiem, vairākkārt redzam cilvēkus barojam gan degunlācīšus, gan mērkaķīšus.

Kādā brīdī mūsu gids Dankans, ieraugot kārtējo milzīgo cilvēku baru pie pērtiķīšiem nenoturas, un zvana parka reindžeriem, lai tie rīkojas. Dankans mums atbraucis līdzi tāpat vien – viņam šodien ir brīvdiena, taču viņš izdomājis pavadīt ar mums vēl vienu dienu. Un mēs par to esam tikai pateicīgi, jo kopā ar viņu uzzinām daudz interesanta, kā arī viņš patulko vietējās gides teikto – viņa angļu valodā īsti nerunā, taču vismaz ar administratīvajām lietām tiek galā ļoti raiti.

dabas tūres atsauksmes

Diena ir fantastiski skaista, bet ir arī ļoti karsti. Parkā ļoti noder uzstādītie ūdens krāni, kur uzpildīt savu pudeli. Izmantojam arī iespēju līdz galvenajam ūdenskritumam, Devil’s Throat, doties ar nelielo vilcientiņu. Mūsu garajām kājām tajā nākas stipri saspiesties, bet toties varam brītiņu pasēdēt. Pa ceļam vērojam kā ap daudzajām peļķēm uz sarkanās zemes sēžas taureņi. Te to ir tik ārkārtīgi daudz, tie ir tik krāsaini un neparasti! Liekas, te varētu vismaz dienu pavadīt pētot taureņus! Tie sēžas arī uz drēbēm un “nogaršo” mūsu sāļo, sasvīdušo ādu. Manām arī tauriņus ar neparastu krāsojumu – dažiem uz spārniem uzzīmēts skaitlis 88!

Kad nokļūstam pie galvenās kaskādes, tā visa ir kā balta, mutuļojoša migla. Atkarībā no vēja virziena, var ļoti ātri kļūt ļoti slapjš! Dažiem līdzi lietussargi, citi slēpjas zem lietusmētelīšiem, bet mēs izbaudām slapjumu. Ir silti, pat karsti, un šāda atveldzēšanās ir īstā reizē! Košajā saulē ūdenskritumiem visapkārt ir varavīksnes, un tās vēlāk redzam arī citās pastaigu takās, pat divas un trīs virs katras kaskādes!

robeža starp argentīnu un brazīliju

Parku drīz slēgs ciet un tā arī lielā pūlī dodamies prom, kā bijām atnākuši. Te droši var braukt arī divas dienas, jo redzēt būs daudz ko! Mums gan šajā dienā ir vēl viena, pēdējā pietura – kolibri dārzs pilsētā. Kādā privātmājas dārzā ir iekārtas sīrupa barotavas, un tad nu no visas apkārtnes šeit lido kolibri – koši zaļi, zili, ar melnām svītriņām un maziem punktiņiem, tik ārkārtīgi veikli un pēc paskata trausli! Pilnīgi hipnotizēti šeit pavadām divas stundas, jo vienkārši nav iespējams aiziet! Dārzā izvietota informācija par to dažādajām sugām, un drīz vien saskaitām visas tās, kas šobrīd redzamas. Dažiem tēviņi un mātītes gandrīz nemaz neatšķiras, citiem krāsojums ir gluži dažādas, un barotavas apciemo arī citi putni, kuriem izvietoti dažādi augļu našķi. Pa retam redzam arī kādu kolibri gardi paēdam no koši ziedošajiem krūmiem.

Eksotiski ceļojumi

Ir laiks doties uz viesnīcu. Pēdējais vakars Argentīnā. Pie viesnīcas nelielajā veikaliņā nopērkam našķus un dāvanas tuviniekiem – gan vietējās mērcītes, gan arī matē tēju “slinkajā” variantā  – maisiņos, gan arī vietējās čimičurri mērcītes. Veikalā viss reizes 5 lētāks nekā tūristu bodēs, un neko daudz jau mums nemaz nevajag. Tomēr pēc brauciena tāpat čemodāns pilns!

Ir laiks atgriezties mājās. Vēl nopeldamies viesnīcas baseinā, vēlreiz kārtīgi saēdamies tapiokas siera maizītes un mango-marakujas musu un nākošajā rītā četros jau dodamies atpakaļ uz Brazīliju, no kurienes lidosim mājās.  Divas ar pusi nedēļas Argentīnā pagājušas kā viens mirklis, kā sapnī, esot gluži citā pasaulē. Novembris ir fantastisks laiks, lai apmeklētu šo zemi!

Pateicamies “Dabas tūres” (www.dabastures.lv)  par atbalstu raksta tapšanā! “Dabas tūres” piedāvā starptautiski atzītas putnu entuziastu ekskursijas Latvijā (putnu migrācija pie Lubānas ezera, dzērvju šovs, Krimuldas pūces u.c.), gan arī ārpus Latvijas – Argentīnas pavasaris, Skotijas ainavas, Ziemeļpolijas pilis un citas dabas draugiem piemērotas tūres. Izvēloties šādu tūri nav nepieciešamas priekšzināšanas putnu saskatīšanā – dabas speciālists parādīs visu interesantāko!

Pārējie Argentīnas raksti sērijā:

Patagonijas dienvidi – varenie ledāji

Patagonijas ziemeļi – vaļu un pingvīnu kolonijas apskate

Ibera mitrāji – putnu vērošanas paradīze

Buenosairesa 3 dienās


Pievienot komentāru