Busana – ceļojums uz Dienvidkorejas otro lielāko pilsētu

Ceļojumu uz Busanu, Dienvidkorejas otro lielāko pilsētu, sākam no Seulas, Gimpo lidostas. Eastar Jet biļete maksā tikai 38 eiro un lidojums aizņem stundu.

Busana, savulaik saukta par Pusanu, bija apdzīvota jau 2.gadsimtā, no 15.gadsimta tā bija tirdzniecības osta ar Japānu un no 19.gadsimta pirmā starptautiskā Korejas tirdzniecības osta. Mūsdienās tā ir devītā lielākā osta pasaulē pēc pārkrauto kravu tonnāžas! Apkārtējā dienvidaustrumu ekonomiskā zona ir Dienvidkorejas lielākā industriālā teritorija, te ir gan attīstīta ražošana, gan IT un finanšu pakalpojumu industrija. Korejas kara laikā Busana bija pagaidu galvaspilsēta un bēgļu apmetne, jo Ziemeļkoreja bija okupējusi lielāko Korejas pussalas daļu. Busana ir vien 50 km attālumā no japāņu salām (attālums līdz Seulai ir sešreiz lielāks), un šeit ir ļoti maigs klimats – aukstuma rekords ir -14C, bet karstuma +37C (2016.gadā). Šeit parasti snieg vien piecas dienas gadā, bet tad gan dzīve pilsētā apstājas!

Atjaunojamā enerģija

Mūsdienās te dzīvo aptuveni 3.5 miljoni iedzīvotāju. Izrādās, pasaules lielākais universālveikals Shinsegae Centum City, kura tirdzniecības platība ir vairāk nekā 300 tūkstoši kvadrātmetru, atrodas tieši Busanā. Starp citu, Renault Samsung automašīnu ražotnes galvenā mītne arī atrodas  Busanā, kas izskaidro lidostā izlikto automašīnas modeli. Kādreiz mēs pazinām viņu televizorus un tagad telefonus, bet milzīgajam korejiešu konglomerātam ir arī sava automašīna. Savulaik ražošana notika kopā ar Nissan, tagad Samsung pieder mazākuma daļas, bet lielākā daļā Renault.

Busanā pavadām divas naktis un trīs dienas, kas ir pietiekoši, lai gūtu vispārīgu priekšstatu par pilsētu. Ir augusta sākums, un pilsētā ir sutīgi. Kad izejam no lidostas, pirmais, ko redzam, ir virszemes metro, kas savieno lidostu ar pārējo metro tīklu. Biļete maksā mazliet vairāk nekā eiro. Transports Korejā nav dārgs un metro ir visātrākais un ērtākais pārvietošanās veids. Metro Busanā izmantot ir ļoti viegli, katrā stacijā ir automāti, kur iegādāties biļetes. Atšķirībā no Seulas metro, šeit nepieņem lielas naudaszīmes, tāpēc katrā metro stacijā ir banknošu mainītājs, kas ļaus nopirkt biļeti arī ar lielāka nomināla naudaszīmi.

Mūsu viesnīca, Ibis Ambassador, ir netālu no metro, un uz to ejam ar kājām. Izejot no metro stacijas redzam kādu pasaules kartes atveidojumu, un, protams, Koreja ir šīs kartes vidū!

korejas karte

Tālāk mēs ejam garām tirgus rajonam, un uz daudziem stūriem tirgo gan augļus, gan dažādas nesaprotamas saknītes. Ielas malās izliktas arī drēbes, cenas ir ļoti lētas, taču izmēri arī ir ļoti mazi, Āzijas mērogam abi divi esam pārāk lieli. Ar lielajiem koferiem ielas šķiet pašauras, un lavierējam starp tirgotājiem. Domās gribas uztvert šo pilsētu kā mazpilsētu, jo atšķirību ar Seulu jūt. Ja par Seulu man viennozīmīgi palika tādas metropoles iespaids, kurā es vēlētos dzīvot, tad par Busānu es neesmu droša. Iespējams, ka tirgus tuvums pie viesnīcas ir pie vainas, taču šķiet, ka te tomēr ir mazliet netīrāks un ne tik ļoti tālas nākotnes sajūta kā Seulā. Tomēr jāatceras, ka pilsētā vien dzīvo trīs reizes vairāk iedzīvotāju nekā Rīgā, bet apkārt Busanai dzīvo vēl pieci miljoni cilvēku.

Mūsu viesnīca aizņem dažus no daudzstāvu mājās stāviem, tāpat kā Seulā, šeit ir populāri, ka viesnīca neaizņem visu ēku, parasti recepcija atrodas pēdējā stāvā blakus restorānam un citos stāvos ir dzīvokļi vai biroji.

sabiedriskais transports

The Bay 101, Haeundae

Pirmajam vakaram izvēlamies braukt ar 2. metro līniju līdz Dongbaek stacijai, kur aizejam līdz krastmalai. Metro brauciens aizņēma krietni ilgāk, nekā plānojām, tāpēc esam galā tikai ar pēdējiem saules stariem. Starp metro stacijām šeit ir ļoti lieli attālumi, kas liek apjaust, ka šī tomēr ir ļoti, ļoti liela pilsēta. Izstaigājam debesskrāpju rajonus un es atceros korejiešu paziņu teikto par to, ka viņiem nepatīk dzīvot privātmājās, ka daudz labāk ir dzīvot daudzdzīvokļu namā, kurā par visu rūpējas kads cits. Šeit, debesskrāpjos, atkal redzam to pašu ainu, ko pilsētas centrā, kur vienā ēkā ir gan dzīvokļi, gan viesnīcas, gan arī biroji. Viens no torņiem, ko redzam, ir Trampa tornis!

Dienvidkorejas arhitektūra

Krastmalā kāds puika makšķerē, bet tālumā spīd izgaismotais Gwangan tilts. 7.4km garais tilts ir lielākais Korejas divstāvu tilts pāri okeānam, un no tā paveroties īpaši skaists skats uz apkārtni. Mēs gan redzam vien pašu tiltu, bet tas tāpat ir kā vērts! Interesanti, ka gar krastu ir nevis margas, bet gan plata akmens siena, kas vizuāli atgādina akmens konstrukcijas Grieķijā, Santorīnī salā. Ar Santorīnī, Maču Piču vai Cinque Terre īpaši bieži salīdzina Busanas Gamcheon kultūras ciematu, kas mums paredzēts nākošajā dienā.

Busānas tilti

Tepat blakus (kas gan tāpat ir pamatīgs gabals ar kājām), ir Haeundae pludmale, viena no slavenākajām pludmalēm Korejā. Pludmalē kūsā dzīvība pat vēlu vakarā – kafejnīcas, restorāni, lielais akvārijs, ielu muzikanti un ķēžu viesnīcas. Šķiet, šī ir tā vieta, kur brauc meklēt pludmales atpūtu. Busana bieži tiek saukta par Korejas vasaras galvaspilsētu, jo sešas pilsētas pludmales piesaista atpūtniekus no visas valsts, piedevām, šis arī ir populārs medusmēnešu un romantisku atpūtas braucienu galamērķis – ik pa brīdim mana korejiešu pārus, kas sadevušies rokās iet pa ielu saskaņotās vai pat vienādās drēbēs!

Ielu priekšnesumos redzam arī eiropiešus, un blakus esošais plakāts ar aicinājumiem ziedot parāda, ka viņi ir vieni no tiem, par ko pasaulē nesen izskanēja sašutums –  eiropiešu tūristi, kas Āzijas valstīs tirgo mazas fotogrāfiju izdrukas, spēlē mūzikas instrumentus vai vienkārši ubago, lai ceļotu pa pasauli. Ap viņiem sastājies paprāvs pūlis, bet mums paliek divējādas sajūtas, redzot šo skatu. Viņu uzstāšanās nav īpaši iespaidīga, un atmiņā ataust kādas Āzijas valstī dzīvojošas paziņas teiktais, ka, lai apceļoti Eiropu viņai jāsniedz bankas konta izdrukas, visu viesnīcu rezervācijas un atpakaļceļa biļetes, lai pieteiktos vīzai, kuru varbūt viņai vēl atteiks, bet eiropieši izmanto savas tiesības iebraukt un pēc tam Āzijā ubago no cilvēkiem, kuriem rocība ir vēl mazāka.

nabadzīgie eiropieši

Lai arī vairums cilvēku ielās ir korejieši, pilsētā dažbrīd dzirdam krievu valodu. Vēlāk uzzinām, ka, izrādās, Busanas kādreizējā Chinatown jeb ķīniešu rajons ap 1990.-2000.gadu ir pārvērties par krievu rajonu, kas daļēji saistīts ar Padomju Savienības sabrukumu un labākas dzīves meklējumiem. Oficiāli tiek uzskatīs, ka pilsēta ir tikai aptuveni 200 pastāvīgie krievu iedzīvotāji, taču šeit uzturas cilvēki ar īstermiņa uzturēšanās vīzām un arī jūrnieki. Taču krievu valodā runājošo skaits ir lielāks, jo līdz ar Padomju Savienības sabrukumu uz Busānu pārcēlās arī korejieši, kas dzīvoja centrālajā Āzijā, kur tos no Vladivostokas (kurā savulaik dzīvoja daudzi korejieši) pārcēla Staļins.

Haeundae atgriežamies arī nākošās dienas pievakarē, un redzam dienas gaismā plašo pludmali. Seklumā, pie akmeņiem daži cilvēki mērcējas ūdenī, taču kā tikko kāds iebrien dziļāk, lai peldētu, atskan brīdinājuma svilpiens. Viļņi nešķiet pārāk lieli, tomēr, iespējams, tik vēlu vairs nav atļauts peldēties. Blakus pludmalei ir Dongbaekseom sala, kas mūsdienās ir pussala, jo šaurumā nogulsnējušās smiltis to ir savienojušas ar krastu, taču tā aizvien tiek saukta par salu. Uz salas ir Dongbaek parks, kas ir laba vieta vakara pastaigai, vienīgi jārēķinās, ka mierīgi sēžot krastmalā traucē odi. Uz salas ir taciņas, lai uzkāptu augšā, un šī, izrādās ir, cunami evakuācijas pulcēšanās vieta. Salas virsotne ir noaugusi kokiem un neko daudz tur redzēt nevar, bet, par laimi, pēc stāvā kāpiena var padzerties vienā no ūdens avotiņiem. Miniatūrā bāka kalna pakājē pulcē ap sevi gan bērnus, gan pieaugušos, bet otrā pusē ir princeses Hwagok leģendai veltītā nāras skulptūra, kas ar skumjām raugās tālumā, ilgojoties pēc savas dzimtenes. Tālumā redzamais zaļais pakalns pavasarī esot viena no skaistākajām vietām Korejā, jo te aug ķirši un tad pavasaros tas iekrāsojas balts un maigi rozā. Tā vismaz mums stāsta taksometra šoferis, taču mēs pilnīgi varam iedomāties, ka tieši tā varētu būt! Viennozīmīgi uz Koreju būs jāatgriežas arī pavasarī. Zinātāji teic, ka sakuru laikā Koreja ir ne mazāk iespaidīga par Japānu!

Korejas pludmales

Beomeosa templis

Nākošo rītu sākam ar braucienu uz Beomeosa templi. Vispirms ar metro (1.līnija, 5.izeja, pietura Beomeosa), tad neliels kāpiens ar kājām kalnā (uzreiz pa labi pēc metro izejas), pēc 3 minūšu gājiena, tiekam līdz autobusiņam nr 90. Ja metro vagonos vienmēr var pārliecināties par atrašanās vietu, skatoties uz tablo ar nosaukumu, tad autobusā tas ir mazliet sarežģītāk, jo korejiešu valodā daudzu nosaukumu izruna izklausās pilnīgi citādāk nekā atveidojums angļu valodā! Mēs izkāpjam pieturā, kurā kāpj gandrīz visi citi autobusiņa pasažieri, un tā ir īstā vieta!

Pēc desmit minūšu gājiena cauri mežam, kur kādā kalnu avotā bērni peldas ar uzpūšamajām matračiem, mēs esam klāt. Beomeosa templis tiek uzskatīts par vienu no skaistākajiem un zināmākajiem budistu tempļiem valstī. Templis dibināts 1300 gadus atpakaļ, liela tempļa daļa gan tika sagrauta kara laikā un atjaunota 17.gadsimtā tādā izskatā, kā tā ir tagad. Beomeosa tulkojumā nozīmējot “apgarotās zivs templis” vai “zivs no debesīm templis”. Kā tūrisma informācijas mājaslapā pieejamā informācija apgalvo, leģenda vēsta, ka Geumjeongsan kalna galā, kur atrodas templis, ir aka, kuras ūdens ir zelts. Zelta zivs jāja uz krāsainajiem mākoņiem un nonāca lejā no debesīm, un tagad ir akā. Tāpēc kalnu sauc par zelta aku un templi par zivi no debesīm.

Taifūna sezona

Kad apstaigājām tempļa teritoriju, ievērojam, ka vairums cilvēku pulcējas tā vienā daļā, kur gan notika skaļākās lūgšanas, gan arī bija dzirdama ēdnīcas trauku šķindoņa. Vietējie mūs aicināja ieturēt maltīti ēdnīcā, taču vēl nejutāmies izsalkuši un devāmies tālāk pastaigā. Vairākās vietās ap templi bija zīmītes, ka tūristiem ieeja nav atļauta. Vairumā tūristiem pieejamo vietu gan bija pilnīgs klusums. Karstajā dienā ļoti novērtējām avotiņus tempļa teritorijā, kur bija iespēja padzerties vēsu ūdeni un uzpildīt mūsu ūdens pudeles. Šī ir vēl viena vieta, ko iesaka apmeklēt pavasarī, jo tad ap templi zied vistērijas. No šī tempļa visvairāk atmiņā paliek apdullinošā cikāžu skaņa, kas kopā ar dažādiem mūzikas instrumentu un lūgšanās dziesmu trokšņiem rada savdabīgu melodijas sajaukumu, kā arī bambusu mežs un kāpnes, kas radīja īpaši idillisku noskaņu.

Āzijas tempļi

Gamcheon kultūras ciemats

Busanas apmeklējuma laikā aizbraucam arī uz slavenāko pilsētas apskates objektu, Gamcheon kultūras ciematu. Jau atkal, vispirms braucam ar metro līdz Toseong stacijai, izejam pa 6.izeju, paejam garām slimnīcai un ar 2.autobusu (der arī 2.2) braucam līdz Gamcheonas pamatskolai. Autobuss rāpjas stāvajā kalnā teju rīstīdamies, mēs nevaram saprast, cik tālu ir jābrauc un mums nākas jautāt visiem autobusa pasažieriem, kura ir īstā pietura. Vairums mūs nesaprot, beidzot kāds saka, ka tā būs nākošā un lai kāpjam laukā. Izkāpjot patiesi vieta ir īstā, vispirms gan mēs aizejam uz otru pusi. Paejot daždesmit metru redzam nelielu kiosku, kurā var nopirkt papīra karti ar vietu zīmogiem – sakrājot zīmogus var dabūt bezmaksas pastkarti. Zīmogu karte patiesībā ir labākais veids kā apskatīt Gamcheon ciematiņu, jo visas svarīgākās vietas un neparastākie objekti, kurus saviem spēkiem neatrastu, kartē ir atzīmēti! Starp citu, ja nolemsi meklēt zīmogu vietas, seko bultiņām uz sienām, jo tās norāda virzienu! Improvizētajā pasta nodaļā kartiņu var nosūtīt gan sev ar īpaši ”lēno” pastu, kas pienāk pēc gada, vai arī, iemetot citā kastītē, pa parasto pastu, kas gan tāpat Latviju sasniedza vien pēc diviem mēnešiem!

Apgleznotas zivis

Savulaik Gamcheon bija viena no nabadzīgākajām pilsētās vietām, bet pēc naudas piešķiršanas tās atjaunošanai, māju nokrāsošanas košākās krāsās un mākslinieku piesaistes tā kļuvusi par vienu no zināmākajiem tūrisma objektiem valstī! Uz sienām ir zīmējumi, apkārt ir skulptūras, uzlīmes, no māju jumtiem uz tevi raugās papagaiļi ar cilvēku galvām un suvenīru veikalos var nopirkt tiešām Korejā ražotas preces par ļoti pieņemamām cenām. Mēs šeit pastaigājamies pašā dienas vidū, kad temperatūra sasniedz 35 grādus un pat ar to nedaudzo sauli, kas izspīd cauri mākoņiem, pamanāmies apdegt. Taču pastaiga ir tā vērta – korejiešu meitenes skolas formastērpos (daudzos veikaliņos tos piedāvā izīrēt) fotografējas uz “grāmatu” kāpnēm, redzam milzīgu rinda uz fotosesiju ar Mazā Prinča skulptūru, paejam garām kārtējai korejiešu kaku kafejnīcai (tādas redzējām arī Seulā, šķiet, šī tomēr ir kāda īpaša vietējā aizraušanās), sabildējam leļļu viesnīcu un apsēžamies uz aukstu dzērienu kafejnīcā, kur visas sienas ir nolīmētas ar mazām līmlapiņām – visdažādākajiem vēstījumiem! Protams, atstājam arī savu lapiņu pie sienas. Lai arī Gamcheon pilnīgi mākslīgi veidota, šī vieta ir neparasta un patiks mākslinieciski noskaņotiem cilvēkiem.

Ekziperī skulptūra

Yonggungsa templis

Vēl kāds slavens budistu templis atrodas tieši Busanā. Vairums budistu tempļu ir kalnos, taču Yonggungsa templis ir blakus jūrai. Nokļūšana uz to jau atkal nav tik vienkārša, braucam vēlreiz līdz Haeundae (2. metro līnija), kur blakus 7.izejai ir autobusu pietura. Ar 181 autobusu (der arī 9.autobuss) pēc 20 minūtēm nokļūstam tuvāk templim. Tuvāk tāpēc, ka vēl 15 minūtes karstumā ejam ar kājām, klausoties apdullinošās cikādes. Kad nokļūstam galā, šeit kūsā dzīvība – tirdziņi ar dažādiem suvenīriem un ēdieniem un ļoti, ļoti daudz cilvēku. Šī šķiet ir cilvēku pilnākā vieta, kur Busanā esam bijuši! Vispirms ejam garām 12 ķīniešu zodiaka zīmēm (pie katras no skulptūras ir ziedojumu kastīte, kur ziedot tieši savam gada dzīvniekam), ir arī autobraucēju pagoda automašīnas riteņa formā. Kāpjot lejā pa kāpnēm (kuras sastāv no 108 simboliskiem pakāpieniem, kas ir nozīmīgi budismā kā 108 sajūtas vai 108 lūgšanu krelles vai 108 jautājumi), tuvāk templim redzam visdažādākās ziedojumu vietas, piemēram, izglītības aizbildnim.

neparastākie tempļi pasaulē

Lai arī vējš no jūras ir patīkams, tomēr karstajā dienā tas vien pielipina drēbes pie ādas, un pēc garās pastaigas visas dienas garumā gribas apsēsties. Atkal jau labprāt padzeramies templī ūdeni, pirms spējam novērtēt tā skaistumu. Templis ir celts 14.gadsimtā un šī ir vieta, kur korejieši dodas jaunā gada pirmajā dienā uz saullēktu, lai ievēlētos vēlēšanos. Pavasaros arī šeit zied ķirši, un ņemot vērā daudzo tirgotāju bodīšu skaitu, šī tiešām ir viena no populārākajām apskates vietām Busanā. Pēc pastaigas ir tik jauki apsēsties vēsā, kondicionētā taksometrā, lai brauktu atpakaļ uz Haeundae!

āzija

Bujeon tirgus

Kā pēdējo apskates vietu atstājam Bujeon tirgu, jo tas ir blakus viesnīcai un to var pagūt apskatīties arī pirms braukšanas uz lidostu. Viena no Korejas raksturīgākajām iezīmēm ir tāda, ka šeit ir pilnīgi droša sajūta, pat tirgū. Ne brīdi nav jāuztraucas par mantu drošību, neviens nepiesienas un varam pastaigāties savā nodabā.

Taču tirgus viennozīmīgi ir tirgus, un karstajā klimatā aromātu sajaukums tajā ir ne pa jokam. Zivju un jūras velšu daļā tās nudien nav katra gaumei! Te var nopirkt ne tikai dzīvas zivis, bet arī astoņkājus. Mazu, dzīvu astoņkāju ēšana ir īpaša korejiešu tradīcija, kas, izrādās, katru gadu kādam beidzas letāli nosmokot, un panākuma atslēga esot cītīgi astoņkāji sakošļāt. Šajā tirgū gan lielākoties pārdod lielos astoņkājus un jau saceptas jūras veltes. Pusdienošana tirgū ir populāra visur Korejā, jo gan Busanā, gan Seulā manām nelielas bodītes ar galdiņu un krēsliem 2-3 cilvēkiem, kur apēst nopirkto. Mums laipni piedāvā dažādus ēdienus, tajā skaitā zīdtārpiņus, taču šoreiz atsakāmies. Neskatoties uz neparasto ēdienu pārbagātību, Korejā nav problēmu sameklēt arī pierastus ēdienus un visas zināmākās ātrās ēdināšanas iestādes, kurās, jāatzīst, iegriežamies arī mēs, jo asais kimči un dīvainās jūras veltes tomēr mums gluži neiet pie sirds.

Dienvidkoreja

Nobeigumā

Daži teic, ka Busana ir mierīgāks veids kā iepazīt korejiešu kultūru. Šeit gan nepamet sajūta, ka esam mazliet citādā Korejā, kas atšķiras no spraigās, ultra-mūsdienīgās Seulas. Viens gan, pilsēta ir milzīga, un piedāvā ieskatu organizētas Āzijas metropolē. Dienvidkoreja ir lieliska valsts, no kuras sākt iepazīšanos ar Āziju, jo šeit ir savdabīgi ēdieni, cita kultūra, taču ļoti organizēta un ātri saprotama vide, kā arī, ne mazāk svarīgi, izpalīdzīgi cilvēki. Busanā noteikti daudz mazāk jāuztraucas par kabatzagļiem vai “tūristu lamatām”, un tas pilsētas iepazīšanu padara daudz baudāmāku!

Ticīgie dodas uz templi

Praktiska informācija

Viesnīca: Ibis Ambassador 50 eiro par nakti, bez brokastīm

Aviobiļetes: Seula-Busana ar Eastar Jet 38 eiro personai, ar bagāžu (tālāk dodamies uz Čedžu, tāpēc atpakaļ lidojam no turienes). Uz Busanu var aizbraukt arī ar vilcienu, taču cenas ziņā nav īpaši liela atšķirība. Mums šķita vieglāk lidot.

Metro un autobusa biļetes maksā aptuveni 1 eiro. Metro biļetes pirkām pa vienai pirms katra brauciena, autobusu biļetes pie vadītāja.

Ja tev iepatikās šis raksts un plāno ceļojumu uz Dienvidkoreju, noteikti izlasi pārējos Dienvidkorejas rakstus!

Korejiešu tautatstērpa hanbok piemērīšana Seulā

Demilitarizētā zona starp Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju

Čedžu vulkāniskā sala