Korejiešu tautastērpa jeb hanbok piemērīšana Seulā

Pirmajā dienā Seulā, pašā pirmajā apskates objektā Gyeongbokgung pilī (14.gadsimta valdnieku pils komplekss, kas mūsdienās atjaunots) ievēroju, ka teju trešā daļa apmeklētāju ir ģērbušies krāsainās, košās drēbēs. Izrādās, šie košie apģērbi ir korejiešu nacionālie tērpi! Atmiņā atausa filma par Laibach koncertu Ziemeļkorejā “Liberation Day” un tur grupas vokālistei Minai mugurā bija tieši tāds tērps! Kā būtu, ja arī es tādu uzvilktu?

Pastaigājoties pa šaurajām ieliņām pils tuvumā ievēroju, ka teju uz katras ir bodīte, kur tērpus var izīrēt. Lai arī pamatā tērpus velk vietējās meitenes, dodoties ar draudzenēm pabildēties, tomēr redzēju arī dažus eiropiešus, jo – hanbok tērpi ir arī vīriešiem! Uzzināju, ka vietējās ģimenes nebūt nesvin kādus īpašus svētkus, bet tās ir parastas pastaigas pa muzeju, bet – tradicionālā tērpā. Starp citu, apmeklējot Gyeongbokgung pili šādā tērpā, par ieeju nebūs jāmaksā!

Hanbok pieredze

Pirms saņemties un tādu uzvilkt, izlasīju vairākus rakstus internetā par to, kā Korejā uztver ārzemniekus tautastērpā un vai tas nebūs aizvainojoši, ja to uzvilks 183 cm gara eiropiete. Secinājums – droši jāvelk! Tas ne tikai nav aizvainojoši,bet pat tiek īpaši reklamēts kā hanbok experience, tradicionālā tērpa vilkšana gan vīriešiem, gan sievietēm. Abiem dzimumiem pieejams arī liels klāsts dažādu aksesuāru, kas tērpu padara vēl autentiskāku.

Dienā, kad nolēmām iet uz pili fotografēties, laukā valdīja +37°C karstums, tādēļ tērpu nolēmu īrēt pirmajā pieejamajā vietā, kas izrādījās turpat pie muzeja ieejas. Citviet tērpu iespējams izīrēt par 10-15 tūkstošiem vonu (7.5-10 eur), vismaz tādas izkārtnes bija uz ceļa, neprecizējot īres ilgumu, mans tērps maksāja 30 tūkstošus par divām stundām (un piecpadsmit minūtēm bonusā). Nomā bija arī vienkāršāki tērpi, kas maksāja lētāk, bet, protams, mana žagatas gaume man lika izvēlēties viskošāko un viskrāsaināko!

Ieejot veikalā valdīja patīkams vēsums, un darbinieces uzreiz devās pie “Large Sizes” plaukta, piemērot, kuri tērpi man varētu derēt pēc garuma. Garie svārki ir sienami ap krūtīm, tādēļ garums jāskatās no padusēm. Zem tiem apakšā velkami vairāki apakšsvārki, pa virsu žaketveidīga jaciņa. Mērīšanās notika atsevišķā telpā, kur tērpu man palīdzēja uzvilkt darbiniece, kas arī iedeva maisu manām drēbēm, apavi palika kājās manis pašas. Starp citu, tērpu nomā bija diezgan stingri noteikumi – tērpus nedrīkstēja vienkārši tāpat mērīt un pēc tam neņemt (nemaksājot), higiēnas apsvērumu dēļ.

Izejot laukā no mērīšanās telpas devos pie frizieres, par 5 tūkstošiem vonu tiek izveidota copīte no pašas matiem un pielikta neliela parūkas cope matu apjomam, kā arī dažas dekorācijas – lentas, sprādzes.

Friziere jautāja vai nevēlos īpašo karalienes frizūru, piemaksājot vēl 2 tūkstošus vonu, teicu, ka būs jau labi kā ir. Tad viņa atbildēja, ka uztaisīs tāpat, lai varu nofotografēties tepat nomā, un tad sprādzes izņems. Protams, pēc frizūras pabeigšanas ar papildu sprādzēm man tā tik ļoti iepatikās, ka žagata manī atkal ierunājās un 2 tūkstoši vonu tāpat nekas nav.  Lūk, ko nozīmē iespēja pamēģināt! Vēl uzkrāsoju koši sarkanas lūpas (pie meitenes varēja pasūtīt arī vizāžista pakalpojumus) un biju gatava iet!

Pie kases samaksāju par tērpa nomu un frizūru (norēķini bija skaidrā naudā, kopā man noma ar frizūru izmaksāja ap 27 eiro), saņēmu kvīti ar atdošanas laiku un pajautāju vēl dažus padomus par to, kā pareizi pozēt šajā tērpā, man teica, lai lieku rokas zem žaketes, tā esot pareizi. Iedeva arī mazu somiņu, kur ielikt savu telefonu. Nomā arī var atstāt rokassomas un citas mantas plauktā ar numuriņu. Kamēr izvēlējos tērpu un mērījos, nomā atnāca vēl vairāki apmeklētāji, un nu jau tērpus mērīja gan vīrieši, gan sievietes. Ejot lejā pa kāpnēm un čaukstinot daudzās poliestera apakšsvārku kārtiņās vēl ievēroju, ka nomas reklāmā bija tieši tāds pats tērps, kā man! Protams, citviet noteikti varētu izīrēt vēl krāšņāku tērpu ar īstiem izšuvumiem un pat pērlītēm nevis apdrukām uz poliestera, un, iespējams, arī lētāk, tomēr man bija svarīgi nezaudēt laiku ejot ar kājām ārkārtīgi karstajā laikā.

Pilī

Piecas minūtes pēc iziešanas no nomas jau biju iekšā Gyeongbokgung pilī. Nekāda īpaša bezmaksas biļete nebija jāizņem (ieeja par maksu gan tāpat nav dārga – vien 3 tūkstoši vonu).

Kad devāmies iekšā pilī, pie tās ieejas tieši sākās sargu maiņas ceremonija, tāpēc pašā pilī bija iespēja nofotografēties gandrīz bez citiem cilvēkiem. Šoreiz pilī bija vēl vairāk tērpos ģērbušos cilvēku, tā vien šķita, ka mūsu bija pat vairāk nekā vienkārši apģērbto apmeklētāju!

Divu stundu laikā manīju vēl divas eiropietes tērpā, taču viņām nevienai nebija matu sakārtojums vai meikaps. Vietējām meitenēm bija sapītas bizes ar lentēm, mazām matu sprādzēm un copēm, taču tādi “brīnumi” kā man uz galvas gan nebija nevienai! Vairākas reizes man pienāca klāt korejiešu meitenes un puiši un lūdza nofotografēties kopā, sakot (vien dažas dienas pirms tam es biju tā, kas lūdza nofotografēties kopā ar korejiešu meitenēm tērpos!). Pārējo divu nedēļu laikā, kuras pavadīju Korejā, neviens cits nelūdza ar mani fotografēties kopā, kā tas bija Ķīnā vai Indijā. Pēc tā, cik visi jauki izturējās tikai apstiprinājās tas, ka tērpa vilkšana noteikti nav kaut kas aizskarošs un vietējie to tikai atbalsta.

Pēc divām stundām pastaigas devos atpakaļ uz nomu, kur aizvien kūsāja dzīvība, novilku savu tērpu un palīdze uzreiz to iestūķēja kastē un aiznesa uz tīrīšanu. Karstuma dēļ apakšējā kārta un visa mana apakšveļa bija viscaur izsvīdusi slapja! Tāpēc novērtēju to, ka tērpi uzreiz tiek tīrīti un tos nav atļauts pamērīt “tāpat vien”. Seulā ir muzeji un pilis, kur iespējams piemērīt tērpu bezmaksas un nofotografēties, tas iespējams arī daudzās kafejnīcās un restorānos ap Bukchon Hanok tradicionālo ciemu, taču tur, protams, tērpi nebūs tik labā stāvoklī un tik tīri, tādēļ noteikti iesaku tomēr pilnvērtīgi doties stundas vai divu pastaigā ar īres tērpu. Personīgā hanbok uzšūšana prasa laiku, ir iespējams iegādāties arī gatavus tērpus, taču, protams, jāskatās par izmēru. Tērpi nebūs lēti, cik skatījos, to cenas bija sākot no aptuveni 200 eiro.

Kopsavilkumā

Hanbok pieredze noteikti bija viena no interesantākajām Seulas apmeklējumā! Vēlāk citviet Korejā daudzviet manīju nacionālajos tērpos ģērbušos cilvēkus, un tā šķiet jauka tradīcija! Pat veselas ģimenes ģērbjas šādos tērpos, un, ja Seulā pavadītu nedaudz ilgāku laiku, iespējams, es pat pasūtītu sev savu hanbok tērpu!

Ko vēl noteikti apskatīties un izdarīt Korejā?

Noteikti dodies ekskursijā uz demilitarizēto zonu DMZ – robežu ar Ziemeļkoreju!


3 comments

Pievienot komentāru