Kas bija iespaidīgākās vietas, kas redzētas šogad un kuras gribētos ieteikt citiem? Pirmajā brīdī likās, ka šogad ceļots ir mazāk, nekā iepriekšējā gadā. Savelkot kopā ciparus, izrādījās gan, ka vismaz lidots noteikti ir vairāk, jo šogad gaisā piedzīvoti 29 lidojumu segmenti, viesnīcās esmu pavadījusi 22 naktis. Pie pirmoreiz redzētam valstīm klāt nākušas ir divas, no tām viena, Serbija, pavisam nejauši kā bonusa valsts. Esmu tikusi pie 6 jauniem zīmogiem pasē, pateicoties braucam uz jau minēto Serbiju un Melnkalni. Kā arī, bija divi ceļojumi ar auto, šoreiz abi uz Lietuvu.
100 000 unikālie bloga lasītāji tika sasniegti jau jūnija sākumā, kopējam gada apmeklētāju skaitam tuvojoties 200 000. Visvairāk lasītie raksti ir par apskates vietām pavasarī, kā saņemt kompensāciju par aizkavētu lidojumu un apskates vietas Viļņā. Interesanti, ka šogad arī angļu versijai blogam klājas ļoti labi, un pēdējos mēnešos tā apmeklējums ir tikpat liels, kā latviešu blogam, angļu versijā visvairāk lasa par korejiešu tautastērpa pieredzi, iepirkšanos ASV un Makao apskates vietām.
Facebook lapā arī šogad ir veicies labi, daži ieraksti sasniedza pat 600 000 cilvēku auditoriju katrs. Tāpat, šogad turpināju vadīt stāstu vakarus, gan uzņēmumiem un citiem interesentiem par ceļošanas padomiem “Ceļo gudri“, gan arī pavisam jaunu tēmu, par piedzīvojumiem ceļojumos, ar kuru esmu iesākusi tūri pa bibliotēkām.
Uz nākamo gadu es skatos ar patīkamām gaidām, jo otrajā ceturksnī iznāks mūsu pirmā grāmata, kas būs labs atskats uz krāšņākajiem piedzīvotajiem ceļojumiem un daudz atklātāks ieskats tajā, kā tapa blogs un ar to saistītās aizkulises. Vairāk informācijas par grāmatu jau drīzumā!
Lasi iepriekšējo gadu iespaidīgāko vietu topu šeit:
Bet nu, par to, kas tad ir šogad redzēts!
12. Belgrada, Serbija
Brīvais laiks Belgradā bija nedaudz, bet vismaz nelielu pastaigu pa pilsētu mēs paguvām. Kad mājās bija pavisam nemīlīgas oktobra beigas, Belgradā bija vēl gluži vasarīgs laiks. Diemžēl jāsaka, ka, ja neskaita laikapstākļus, pārējais iespaids par Belgradu palika savdabīgs un ļoti atgādināja par to, cik dažādās informatīvajās telpās mēs dzīvojam. Skaidrs ir viens, konkrētākam viedoklim par valsti, tur būtu jāpavada vairāk laika.
11. J.Rukšāna krokusi “Jaunrūjās”, Latvija
Ne pirmo gadu jau “Jaunrūjas” iekļūst manā gada apskates vietu topā, jo pašās ziemas beigās, kad pavasaris liekas gandrīz nesasniedzami tāls, viņa siltumnīcā ziedošie krokusi ir kā gaismas stariņš! Par citām apskates vietām, kur doties pavasarī, vari izlasīt šeit.
10.“Daugmales peonijas” (kā arī tulpes un narcises), Latvija
Arī “Daugmales peonijās” viesojos ne pirmo gadu, šogad priecājoties gan par narcisēm, gan tulpēm, gan vēlreiz atbraucot peoniju laikā. Tās atrodas pavisam tuvu Rīgai, un apmeklēšana ir ļoti vienkārša, iepriekš nav jāpiesakās, vienkārši darba laikā jāatbrauc. Ieeja ir par ziedojumiem. Par citām apskates vietām, kur doties pavasarī, vari izlasīt šeit.
9.Cesvaines pils, Latvija
Šogad ielūkojos atjaunotajā Cesvaines pilī. Pirms pāris gadiem, “Atrastā Latvija” projekta ietvaros Cesvaines pili redzēju vien no ārpuses, jo iekšā norisinājās remontdarbi, tad nu šogad, viesojoties Cesvaines vidusskolā #ESAtpakaļUzSkolu projekta ietvaros (kur stāstīju par savu pamatdarbu un karjeru vidusskolēniem), iegriezos arī Cesvaines pilī. Ir vērts piestāt!
8.Amsterdama, Nīderlande
Apmeklējot Amsterdamu februārī, es negaidīju labus laikapstākļus, bet patiesībā noskaņa jau bija stipri pavasarīga – zālienos ziedēja krokusi, un Japānas ķiršu zaros jau pat bija pa kādam izplaukušam ziedam! Protams, tulpēm vēl bija par agru, bet šur tur piepilsētā pat manīju ziedošu narcišu laukus! Amsterdamā izstaigāju jau iepriekš iepazītās ieliņās (ceļojuma iespaidi šeit), apskatīju arī sev jaunas vietas, piemēram, Tulpju muzeju, kā arī iegriezos pēcpusdienas tējā viesnīcā “Sofitel Grand”. Pieredze bija patiešām izsmalcināta, un tas bija to vērts!
7.Brisele, Beļģija
Pateicoties lidojumu grafikam, Briselē izdevās ieplānot dažas stundas brīva laika starp komandējuma darīšanām. Pēdējā brīdī atceltā iepriekš ieplānotā ekskursija nedaudz izjauca manus plānus, tāpēc beigās devos vienā no bezmaksas ekskursijām pa pilsētas centru, un patiesībā diezgan daudz uzzināju par valsts vēsturi (īpaši, Kongo genocīdu). Pēc pastaigas devos uz pēcpusdienas tēju, kur to šoreiz baudīju ne tikai ar kūciņām, bet arī ar pelmeņiem! Jāsaka, arī pie tās nebija viegli tikt, jo ar rezervāciju neveicās tik raiti. Tomēr viss labi, kas labi beidzas! Arī tas, ka, par laimi, biju viesnīcā un drošībā, kad Briselē notika terorakts… Pa dienu ekskursijā vēl par to runājām ar gidu, kā pilsēta savulaik tika slēgta terorakta dēļ, un tajā pat dienā kas tāds notika atkal. Par šo ceļojumu drīzumā blogā.
6.Druskininki, Lietuva
Turpinot par ziedu tēmu, es piepildīju senu sapni, beidzot redzēju Vijuneles parku Druskininkos, Lietuvā! Tajā zied aptuveni pusmiljons narcišu. Tā kā laikapstākļi bija ļoti silti, lielākais narcišu krāšņums jau bija pāri, bet tomēr mazliet tās paguvu redzēt. Tāpat, izbaudījām dubļu vannas, braucienu ar trošu vagonu, pieredzi padomju pieminekļu parkā un atpakaļceļā vēl Anīkšču koku takas! Vairāk par šo ceļojumu var izlasīt šeit.
5.Hamburga, Vācija
Man prieks, ka arī šogad man izdevās atgriezties Hamburgā! Hamburgā esmu bijusi daudz un dikti, un nākamgad atkal uz to došos, jo apskates vietas šajā pilsētā man nebeidzas! Šoreiz apskatīto vietu sarakstam pievienoju vēl vienu pēcpusdienas tēju, viesnīcā “The Atlantic”, kur ir filmēta viena no Džeimsa Bonda filmām! Jāsaka, ja Amsterdamas pēcpusdienas tēja bija kas ārkārtīgi iespaidīgs, tad Hamburgā baudītā šobrīd ir mana mīļākā pieredze, jo apkalpošanas kvalitāte bija tiešām neticami laba! Rudens Hamburgā kārtējo reizi patīkami pārsteidza – izcili silts laiks, zem kājām kastaņi, smaržo lapas un rāmā pastaigā pa pilsētu ne mirkli nav auksti.
4.Tampere, Somija
Pirms daudziem gadiem īsu mirkli biju viesojusies Tamperē darba darīšanās, tāpēc biju ļoti priecīga, kad mūs uzaicināja preses braucienā uz Tamperi, lai apmeklētu Tamperes teātra festivālu un redzētu pilsētu un krāšņākās vietas ap to, mūsu iespaidus par Tamperi var izlasīt šeit. Es biju pārsteigta, ka Tamperē ir tik daudz, ko redzēt un darīt! Tāpat, man ļoti patika vietējo restorānu attieksme – viņu pamata klients ir vietējie iedzīvotāji. Man tūrisma veicināšanas aģentūras pārstāvis tā arī pateica: “Mēs nevarētu iztikt, ja orientētos tikai uz tūristiem”. Tamperē, atšķirība no Rīgas, nav tādas “tūristu vietas”, ar kurām diemžēļ ļoti sirgst Vecrīga pēdējos gados.
3.Dubaija, Apvienotie Arābu Emirāti
Tik tikko biju Dubaijā divreiz vēl 2022. gada nogalē, kā 2023. gada janvārī man parādījās iespēja uz turieni aizbraukt vēlreiz! Pirmoreiz paviesojos Šardžas emirātā, apskatīju EXPO norises vietu, saēdos mango un pusdienlaikā lasīju grāmatu pie viesnīcas baseina. Janvārī tas bija īstajā reizē! Lielais kopsavilkuma raksts par maniem ieteikumiem Dubaijai un ap to, nu jau, pēc sešiem braucieniem kopumā, ir pieejams šeit.
2.Melnkalne
Brauciens uz Melnkalni nāca kā ārkārtīgi patīkams pārsteigums drūmajā rudenī, kad mūs uzaicināja preses braucienā uz šo Balkānu pērli. Elpu aizraujoši skati Budvā, piekraste ar Svētā Stefana salu, debesis, kas saplūst ar jūru Hercegnovi pilsētā, Baras vecpilsētas neaprakstāmie skati uz kalniem, un ceļojums uz rudeni Kolašinā un Biogradska Gora nacionālajā parkā. Skaidrs ir tas, ka te būs jāatgriežas! Par šo ceļojumu lasi šeit.
1. Ignalinas AES, Lietuva
Stāsts par Ignalinas AES bija kategorijā “ieraudzīju, vajag, ir!”. Nezinu, kā man bija izdevies palaist garām, ka jau vairākus gadus ir iespējams doties ekskursijā uz Ignalinas atomelektrostaciju, tajā skaitā, atrasties reaktora telpā. Kad par to uzzināju, bija skaidrs, ka man to vajag. Pēc nelielas plānošanas, lai tiktu ne tikai pie iespējas tur doties (jo vietas ir uz izķeršanu), bet arī, pēc rūpīgas saskaņošanas, atļaujas fotografēt, saulainā vasaras dienā mēs devāmies uz Visaginas pilsētu. Jau otro gadu pēc kārtas pamanījos nejauši nokļūt valstī, kad tur notiek NATO samits (pirms gada tāpat bija Madridē), un atbilstošām drošības pārbaudēm uz robežas. Nākamā diena bija kā izcilākā mācībstunda, jo atomelektrostacijā pavadītais laiks bija katras sekundes vērts. Tā kā AES tiek demontēta, apskates vietu maršruti mainās, līdz ar to, iespējams, visu, ko redzējām mēs, vairs nevar redzēt, bet tā pieredze tāpat ir tā vērta! Pēc brauciena tapa ceļojumu apraksts, kas, manuprāt, ir viens no labākajiem, kurus es jebkad esmu uzrakstījusi. Dažreiz nemaz nav jābrauc tālu, lai iegūtu neticamus iespaidus!
Kādi bija Tavi gada spilgtākie ceļojumi?
Lasi iepriekšējo gadu iespaidīgāko vietu topu šeit: